Jautājums vecākiem
Līdz cik gadiem jūs uzskatāt par pieņemamu bērna vietā pieņemt nopietnus lēmumus, t.i., ar kuriem cilvēkiem draudzēties, kādā skolā mācīties, kādu darbu izvēlēties, kad plānot ģimenes pieaugumu utml.? Jautājums radies redzot kā mamma, gribot savam 20+ gadīgajam bērnam tikai labu, mēģina atrunāt veidot attiecības, jo viņai liekas, ka arī šis cilvēks būs tāds pats "čakarētājs", kādi bijuši iepriekšējie varianti.Tuftalogs 18. gadu rītā sakravāts čemodāns un ar kāju pa pakaļu - atā.
Kalnu_kaza Ceru, ka man izdosies manas mammas "modelis" - gan par skolām, gan citām manas dzīves lietām lēmumus pieņēmu pati (atskaitot pamatskolu - kāda nu tuvumā bija, uz tādu braucu). Parējais - atbalsts manu lēmumu īstenošanā. Iespējams, mamma bija tik gudra, ka saregulēja mūs, ka i nemanījām, ka īstenojam viņas lēmumus :DDD
spriganaa Grūti, ai, cik grūti turēt muti un ļaut bērnam ( vienalga, 14,20,vai vairāk gadi, vecākiem bērns vienmēr ir bērns) pašam iegūt savus punus. Bet paša puni ir daudz svētīgāki par vecāku pamācībām.
Hipnotic Man jau liekas,ka vecākiem jāiespringst līdz 18, pēcāk lai mācās no saviem grābekļiem paši.
Ingaxx Draugus tač vecāki neizvēlas. Un nezinu, kā vecāki var regulēt, lai sīkais citus sīkos nesataisa, izņemot jau laicīgi pareizi galvu iegrozot.
karbonaade
Mācīties pēc 9. klases vidusskolā izlēma pats. Tad iestājās krīze - paziņja, ka pametīs skolu. Teicu, ka ok, bet tad pats apmaksās visus rēķinus. Parēķināja... turpināja mācīties. Šobrīd šo to dzirdu par nopietniem nākotnes plāniem, kurus ik pa laikam apspriežam kopā. Man ir ļauts izteikt viedokli. Bet lēmumu pieņem viņš pats. Es jūtos kā spilvens, kuram jāprot atrasties pareizā laikā un pareizā vietā.
Rezumē? Mans bērns pieņem pārdomātus un saprātīgus lēmumus. Un... jā, viņš ir gudrāks par mani. Un man par to ir milzīgs prieks :)
Ps. Viņa mīlas dzīvē es vispār netaisos iejaukties. Tas šķiet pilnīgs absurds. Laikam labā ziņa ir tā, ka man ir dēls... kaut gan, ja vajadzētu, mazbērnus izaudzinātu.
av2 15
garinsh207
:)ko var regulēt, macīt saviem berniem par attiecībām vecāki, kuri paši šķirās, mokās,strīdas, ciešs savās attiecībās, sevi nemīl, dzīvo bez prieka ?:)
:)jā, un bieži vien berni ir gudrāki par saviem vecakiem:)
Parama 40
Effy
Domāju, ka kamēr bērni ir materiāli pilnībā atkarīgi no vecākiem, nekāda lielā patstāvība lēmumu pieņemšanā nesanāks, jo gala vārds vienmēr būs aiz vecākiem.
Kad bērni paši sāk sevi nodrošināt un dzīvot atsevišķi, tad jā.
Es tagad tā iedomājos, kā kādu dienu mans puika savos 17 gados pārrodas mājās ar meituku un paziņo, ka tagad mēs te visi dzīvosim... pffff nu nebūs tā, lai ko te arī citi teiktu par brīvības došanu bērniem.
Bērni nekad nevar būt pilnīgi brīvi savos lēmumos un rīcībā, kamēr ir atkarīgi no vecākiem kaut par latu un punkts! Neviens mani nepārliecinās par pretējo.
Starp citu arī 30+ gados ir vecāki, kas manipulē ar savām atvasēm tieši materiālā jomā. Tipa - gribi dzīvokli Rīgā vai mājai jaunu jumtu, tad šķiries ar savu otru pusi, jo man tā nepatīk.
Pilnīgi reāli piemēri no dzīves, kā mēdz rīkoties vecāki.
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 30 (kopā 30) |
