Cilvēki, kam uzticaties...

kivi      Un kam gan vajadzeetu notikt, lai rastos steidzama nepiecieshamiiba zvaniit naktii? vieniigi, ja ugunsgreeks, bet tad arii tikai uz 112. Draugi nav nekaadas miskastes, kur savus netiirumus izkratiit.

nakc      100% tikai sev, bet par 99% vecāki, draugi.

vineta30      Man ir divas labas draudzenes,kurām varu visu izstāstīt-ja sirds pilna...un tiešām varu zvanīt nakts laikā /mums tas ir abpusēji/.Tikai nav bijusi vajadzība pa nakti zvanīt.

piekraste      Ir jau vēl arī labi cilvēciņi :)

vineta30      Aizmirsu-galveno-savam jaunākajam dēlam varu stāstīt visu-un arī viņš man stāsta.Tikai reizēm es tad uzvelkos-un-atļaujos par daudz viņu audzināt..

av2      kaada makarona pec kaadam buutu jaastaasta kas? Taapat , paassam, unb ne Sasham , buus jaatierk galaa :)

Parama      vislabāk uzticēties ir pilnīgi svešiem cilvēkiem. arī oho.lv ir laba vieta, kur paraudāt :)

evelina37      Man tādi ir 4,abi bērni, mīļotais cilvēks un draudzene.

skuja      man arī ir laimējies, ir kādas 4 draudzenes un māsīca, kurai varu uzticēties un raudāt naktī klausulē, ja vajag....zinu, ka nenodos, nemuldēs talāk... utt.mēs pašas esam labi psihologi viena otrai....:)
bet neuzticēties nevienam?.... tur gan būtu par ko padomāt....

limonija      Šoreiz tā ir sanācis, ka ´´pilnīgi manas domas´´ jau ir izklāstījusi Eneile...:)

slieks      Cilvēks piedzimst vientuļš un vientuļš arī nomirst. Neviens nekad nesapratīs otru par visiem 100%. Jā, man ir daži cilvēki, kuriem varētu uzticēties par 100%, bet tikpat skaidrs, ka viņi mani par tiem 100% nesapratīs. Tāpēc savas lietas apspriežu tikai daļēji.

SNIEGBALTITE_      Par 100% līdz galam nerīkst uzticēties nevienam.

MaryClaire      līdz galam neuzticos gandrīz nevienam. kad uzzināju, ka ir cilvēki, kas krāj informāciju par citiem, lai kādā "nestundā" to izmantotu pret viņiem pašiem.

toties ir viens patiešām svarīgs cilvēks - pārbaudīts līdz mielēm, un tad tam arī uzticos - izkašķējamies nejēgā, pēc 3 dienām salabstam, un atkal viss ir labiniekos. visu pēdējo par mani tas cilvēks zina, un es par viņu - piezvanīt varu da kaut četros no rīta ... bet tas tad arī ir vienīgais cilvēks, kad drīkstu piezvanīt četros no rīta ... :)

bet par to, vai šāda uzticēšanās ir vajadzīga profesionālim, tad saku, ka nē, nav vajadzīga. jo tomēr katrs pats sev ir vislabākais sikoterapeits. labi, zobus pati sev neārstēju, toties sikologs par mani nezina neko, un iekšā ielīst māk tikai tik, cik es ļautu, ja ļautu ... tā ka jautājums ir atklāts - vai tas, ko es ļauju paver pilnu klīnisko ainu, un vai šāds sikologs zina, kad es blefoju [ja to es gribētu darīt]? :D

Ananda_A      Skatoties par kādu tēmu. Sirdslietās uzticos 1 cilvēkam, pārējās lietās diezgan daudziem. Nav man nekā tāda, ko īpaši vajadzētu slēpt. Vislielākais "grēks" ir oho, to ar neslēpju, ar paziņām uzjautrināmies. Es 100% uzticos Dievam cilvēkos! Paši cilvēki ir neprognozējami, ar to jārēķinās.

niknis      Draugiem viennozīmīgi uzticos. Kuru katru 5 min atpakaļ iepazītu švali gan par draugu nesaucu (tāpēc iekš draugiem.lv neesmu :) Iraid divi cilvēki, kurus par draugiem saucu, drauga stāžs ~15 & ~20 gadiem, tātad pārbaudīti ļauži.

byebye_      vispār jau nesaprotu tādu sadalījumu-vieni, kuru priekšā var visu, citi, kuru priekšā nedrīkst neko:). es laikam vienkārši vienmēr esmu tāda, kāda esmu . tiesa, ar savām problēmām cenšos citus neapgrūtināt. kādam vai kādai uz pleca raudāt man nepatīk, tam domāts spilvens:) un sports.
nekad nezvanītu nevienam nakts vidū. paldies Dievam, tāds izmisums nekad nav bijis. bet , ja par uzticēšanos ļoti nopietnās lietās, pieņemsim finansiālās, tad uzticos saviem bērniem, vecākiem un ex vīram.

Deisa      Palasīju komentus un nošokējos par to uzticēšanos. Nevienam neuzticās, jo var piekrāpt, nodot utt. Tad rodas jautājums, kas tās tādas par lietām, kuras cilvēks nerisina pats, uztic citam un tad tiek piečakarēts??? Varbūt esmu pārpratusi jautājumu un uzticēšanās šajā gadījumā = žēlošanās, sirds kratīšana un atbalsta meklēšana paša subjektīvajam viedoklim? Ja tā, tad to gan nedaru. Bet iepriekš minēto vājumu, neglītumu utt. nebaidos parādīt nevienam - jūtos slikti, tā arī pasaku, ja man jautā, kāpēc es tāda vai šitāda. Nesaprotu, kāda tur īpaša uzticēšanās vajadzīga un kā kāds ļauni varētu izmantot manu omu. Cilvēkam garastāvoklis ir mainīgs. Katram cilvēkam. Nemēdz būt savādāk. Vai tas būtu jātur noslēpumā? :D