Kā lai aprunājas ar nepatīkamu cilvēku?

adalaide      Tā ir tikai čaula. Tu esi stiprāka par viņu,lai Tev izdodas !

meklejumos      Nu gan, runā par lietu un viss. Nepievērs uzmanību detaļām.

stardust      Ja nepieciešamība ir, tātad nekas jau neatliek, ka iet un darīt. Nav jau tā, ka mums dzīvē iespējams darīt tikai patīkamas lietas un izjust patīkamas emocijas. Var, kā te jau ieteica, iedomāties attiecīgo personu kādā nejēdzīgā paskatā, arī baldriāna tabletītes der, vnk jo ilgāk domāsi un nevarēsi saņemties, jo grūtāk. Padomā, kāds būs atvieglojums, ja tas būs paveikts, un dari.

neko      Radās jautājums - kā tu vispār līdz šim esi izdzīvojusi?:) Katru dienu tak pa dzīvi var sastapt kādu ne visai patīkamu... un ja katrs no viņiem spēj ietekmēt.... skarbi.

Jau jautājums lietišķas dabas, tad pieej tam visam lietišķi un bez emocijām. Ja personīgas dabas - nekas nav jārunā; nepatīkamos no dzīves vienkārši izsvītro nekontaktējot.

_Krasula_      Pieņem spēles noteikumus. Uztaisi tikpat stindzinošu sejas masku, atdarini viņa žestus un liec balsij ieskanēties ledusaukstos toņos.:)

piparbecinja      izmēģini pārspīlētu lišķību, parasti uz "pieminekļiem" tas iedarbojas.

elsa      Nevajag sevi tā noskaņot. Tā ir tikai parasta saruna.

Ingaxx      Ar tādiem jārunā īsi un kodolīgi, neraustoties, nevilcinoties un skaidri noformulējot savu sakāmo, jo nekāds "a varbūt mēs varam aprunāties, a varbūt....mmmm eee... varam kaut kā atrisināt...) nederēs, jo kā mēsls jūties taču Tu, nevis viņš. Lai viss ir pārdomāts un skaidrs, lai viņam rodas sajūta, ka Tu nemurgo, bet pati saproti, par ko runā.

kittta      hmm.... jaa, ir divi varianti kaa panaakt veelamo. 1. vai nu saakt ´´uzbrukumu´´ pashai, kaa te augstaak mineeja..... VAI 2. likt pashai noprast, ka tu esi nieciiba un ka tikai no vinja ir atkariigs viss. kaa saka, dot vinjam tieshi to, ko vinjsh veelas... bet kush buus iistais, gruuti pateikt.

joens      No trūcīgā izklāsta var saprast, ka autorei kaut ko vajag no tā tipa, bet viņam autore ir vien kā uzmācīga muša, ko nosist nevar (slepkavību sabiedrība neakceptēs), aizdzīt, iespējams, arī nē (patērētāja tiesību pārkāpums). Tad nu uzsvērta ignorance vien atliek. Runā par lietu un VIŅA interesi tajā, ne gruzī ar savām problēmām.

Palasi Hans Selye par misteru Naitingeilu (Mr.Nightingale), varbūt darāpos, kā lietas notiek.

kuks10      neapskaužu ,kad katru rītu sastopi klaburčūsku..?!))esi vēsais anglis un neļauj sevi iebiedēt..piekrītu joens komentāram..

Adamsone      Trūcīga informācija - ja jārunā par lietu, tad kādas tur citas "ikdienišķas, nenozīmīgas lietas? ? Tāpat nesaprotu arī, ko nozīmē "sāk ieelsot par katru manu kustību un teikumu"...? Tu ar viņu par darīšanām runā vai par ko nenozīmīgu vai par abiem?? Teksts zināmā mērā stāsta par to, kā tu domā un tu domā haotiski, manuprāt.
Reizēm sievietēm ir tendece visu sajaukt vienā kaudzē - "ģēlas"un ikdienišķas klačas, par lietišķu darījumu runāt sadzīviski, daudzvārdīgi un nekonkrēti.
Manuprāt jārunā laipni, pieklājīgi, vēlams ar formālu smaidu uz lūpām un galvenais - lakoniski, konkrēti un precīzi.

non_grata      pārsteidz šo-nomazgājies pirms viņa satikšanas! un muti izmazgā!!!:)

Deisa      Mīlestība stiprāka par naidu un sievietes valdzinājums neļauj būt zaudētājos. Es necenšos būt līdzīga, bet gan lepna par to, kas esmu un kādā esmu. Jebkurš sākotnēji šķietamais zaudējums var būt ieguvums, tā kā uzvarētāja būsi tā vai tā. :)

nenopietninopietna2      Vaina nav viņā, bet Tevī pašā! Noteikti jūties nedroša un par sevi nēesi pārliecināta. Ja runāsi par lietu un loģiski, tad šis cilvēks sāks arī ieklausīties.

dzintars35v      Caur e-pastu,elektronikas laikmeta,personiska klatbutne nav nepieciesama...!!!

karbonaade      Opā, zinu šitādus. Viņi precīzi uztausta mirkļus, kad pazemot un sāpināt. Bija man darīšana ar vienu konkrētu tādu tipu. Beidzās ar to, ka samazinu komunikāciju lidz minimumam.
Mūsu lielā problēma ir tā, ka mēram visus pēc savas mērauklas. Un ja mēs pret citiem izturamies ar cieņu, ta automātiski mums šķiet, ka citi cienīs mūs. Nekā. Viņi izmanto mūs.
Zinu, ka tas konkrētais tips smagos izdzīvošnas apstākļos savu draugu (!) no veda gandrīz līdz pašnāvībai. Un tikai tajā mirklī, kad tas draugs sāka uz viņu kliegt, viņš kā suns ar nolaistu asti palika par cilvēku.
Varu iedomāties, cik tas ir grūti normālam cilvēkam, bet var pamēģināt ar tieši tādu uzvedību. Bet sākt pirmajai. Skatiens no augšas, auksts kā aisbergs, akmensciets ģīmis. Un pie vietas nolikšana pie pirmā apvainojuma.
Vēl var mēģināt atcerēties, ka problēmas ir viņam, un tu esi pateicīga augsne, lai izpaustos. Tajā mirklī, kad Tu ar savu attieksmi parādīsi, ka tevi tas nesāpina, vienā mirklī tas apstāsies. Senos laikos tā tiku galā ar priekšnieku, pie sevis kā mantru skaitīju - puisim ir mēnešreizes, puisim, mēnešreizes. Neticēju, bet pēc vienas tādas reizes arī viss beidzās.
Kaut gan ko es te muldu, pati netieku galā ar savu muldētāju.... Kaut gan lēnā garā sāk izdoties. Ignorance (pagriezt muguru un aiziet) sāk nest augļus. Draņķīgi tikai, ka gribas būt cilvēcīgai un labai :)