Tevi ietekmē pat pasakas, kuras bērnībā lasīja priekšā vecmāmiņa?

MrJones      Varbuut..? Nezinu...neko daudz neatceros, diezgan mazs veel biju, kad mamma lasiija priekshaa. Pats saaku lasiit...tad atmin kaut ko... visaadas sveshzemju. Par piraatiem bij topaa :) ...taaliem juuras brauceejiem un fantastika. :)

jozolsen      Pasakaš ir daudz skarbās patiesības,Tas ir jāsaprot un jāredz.Daudzi tā ar visu dzīvi nesaprot un paliek atmiņās kā bērnibā,bērna uztveres līmenī.

jozolsen      Izlasīju,Interesanti,skaidrojoši...Es jau visu laiku rakstu,bērni-mūsu turpinājums, galvenais mūsu dzīvē.Daudz neizprot esošo atbildildību un dzivo merkantīlajā egoismā.

selva      Neietekmē,bērnībā ietekmēja "Sarkangalvīte un vilks",kuru klausījos radio lugas variantā,kad viena biju mājās.Tur jau tā krāšņi,ar visu orķestri vilka iznācienam pavadījumu spēlēja,tad gan ātri slēdzu ārā un no bailēm līdu zem segas.
Pieaugušos drīzāk šausmenes ietekmē,tāpēc neskatos.Tas man šķiet absolūts stulbums.

Deisa      Savā ziņā varu piekrist. Man mīļākā pasaka bija "pēc līdakas pavēles" mammas interpretācijā, kur tā raudošā un nesasmidinama princese bija. Un man ļoti patīk, ja manu nopietnību kāds kā ar roku spēj pagaisināt, sasmīdināt.

avanti13      Pasakas jau lasīja visiem vienas un tās pašas!
Nē, mani ietekmēja tas ko es pati savām acīm redzēju... "skaisto ģimenes dzīvi"

VECA_PIEPE      Jaa, noteikti...veel jo projaam gaidu karaljdeelu, kursh to kristaala kurpiiti meeriit steigsies...bet shamais laikam pasakas beerniibaa nav dzirdeejis, neliekas trauceets, ka piepis vinju gaida. :D

fargo      man arī bija tās plates. liku pats sev. singajevsku atcerējos... neatceros, ka man stāstītu pasakas. lasīja gan un ne õme.

Biezpiens7      Jā,mūs ietekmē jebkas,kas aiziet līdz mūsu prātam un emocijām,sevišķi jau bērnībā.

stardust      Hmm, kaut kā visspilgtāk atceros, kā mamma par Karlsonu lasīja, un, jā, n-tās plates ar Andersena pasakām, Ezīša kažociņu :) Vnk patīkamas atmiņas, lai gan lasīšana priekšā noteikti ir ietekmējusi manu mīlestību uz grāmatām, nedomāju, ka īpaši ko ir ietekmējis lasītā saturs. Tomēr par pasaku ietekmi tai rakstā tik nedaudz, ja kas.

meklejumos      Noteikti ietekmē pats process, tas taču tik mīļi vakarā ielīst gultiņā un iemigt mīļa cilvēka balss ieaijātam. Vēl tagad siltas sajūtas to atceroties. Domāju pats lasāmā saturs diži neietekmē, bet pats process. Pamatus jau ieliek ģimene, tālāk nākas pašam savu dzīves ceļu noiet.

neko      Reizēm uzjautrinoši palasīt - cilvēki gadiem skalo sev smadzenes iegalvojot tai vai citai lietai nav nozīmes un tad pēkšņi veic "atklājumus", ka ir gan. Citi vienkārši to ir zinājuši vienmēr - ka nozīme ir jebkurai nodarbei ar bērnu, ka tas viss viņu veido par tādu vai citādu cilvēku. Būtu jau labāk tai pašai vecaimātei pajautājuši... un pat tāda ar 3 klašu izglītību no dziļiem laukiem pabrīnītos vien kā tādas lietas var nezināt.

fernfahrer      Pasakas ir sava veida "bībele" bērniem... jebkurā pasakā ir būtībā pamācības dzīvē, pārdzīvojumi un bērniem uztveramā formā, tie gan liek domāt, gan norūda pamazām psihi..
protams, pats pasaku lasīšanas/klausīšanās process arī!
Manā bērnībā pasakas stāstīja pirms deviņiem- radio/papagailis, kā to saucām ar vienu vienīgu staciju, bet vakara pasaciņa tika gaidīta. Mūsdienās visa kā ir par daudz, bērni nespēj lāgā informāciju saglabāt un apstrādāt. Tas tā piemēram, ka pēc katras izlasītas grāmatas cilvēkam vajag laiku, lai izlasīto apdomātu, noglabātu atmiņā un atrastu dzīvē piemērus, pretstatus, analoģijas, salīdzināt utt.

dviiniite      Par pasakām neatceros, bet tas, ka bērnība vistiešākā veidā ietekmē cilvēka dzīvi ir pilnīgi skaidrs.... un ir lieliski, ja cilvēks bērnam var iedot vairāk mīlestības nekā saņēmis no saviem vecākiem, vecvecākiem...

_Krasula_      Es kā vietējās psihiatrijas speciāliste varu teikt, ka man bērnībā vecmāmiņa nelasīja pasakas, tādēļ mani varēja ietekmēt tikai pats nelasīšanas fakts.
Bet cilvēka rīcību un tās sekas bieži vien ietekmē ne tikai bērnībā piedzīvotais un izjustais. Jebkuri pagātnes notikumi un pārdzīvojumi atstāj zināmas pēdas cilvēka dvēselē.

VECA_PIEPE      Mana vecmaaminja bij sirds silts un saulains cilveeks,... nostaasti, miiti, veesturiski notikumi par vinjas pashas piedziivoto dziives smagumu un arii saldprieka mirkljiem, pasakas un teikas, latvieshu tautas dziesmas un parunas, vadiija manu un manas maasas beerniibu...bet senas letinju krogus dziesmas, joki un jauniibsdienu trakuliibam pilni staastinji no teeta puses, mums ar maasu iemaaciija ar vieglu domu uz dziivi skatiities, lai jebkuru taas gruutumu, ar smaidu prastu sagaidiit un pavadiit.

elsa      / arī apraudas par to,ka pasaule tomēr ir netaisnīga, jo man bērnībā pasakas bija jālasa pašai /

Mooonlight_shadow      Dziļas pēdas...palikushas...

JurisK      Domāju, ka mani ietekmēja sena skolas lasāmgrāmata, no kuras sākumā man lasīja priekšā mūsu sirmā radiniece, tā bija viņas grāmata, ap 6-7 gadiem pats jau visu biju izlasījis vairākas reizes. Un vēl, nedaudz vēlāk - Meža avīze, autors krievs Bianki.

alvis25      Daudz pasakas ir dzirdētas un daudz lasītas bet visvairāk lasot "oho´"atceros pasaku par zelta zivtiņu

Kalnu_kaza      Izlasīju rakstu. Piekrītu tēzei, ka mani ietekmē tas, kam es ļauju sevi ietekmēt (ja pakļaujos straumei - mani ietekme jebkas ar mani notiekošais, vai arī - ja es izvēlos, kam būt vai nebūt manā dzīvē, mani ietekmē mana izvēle - rīkoties, kā mamma, nekad nerīkoties kā mamma - tas vairs nav būtiski).

MaryClaire      cilvēku saziņas viens no elementiem ir valoda - arī tas, ko viņi dzird, lasa, viņiem stāsta. bezapziņa neanalizē sarkasmu, parafrāzes, noliegumus - uztver pa tiešo. tātad, var sacīt, ka mēs esam tas, ko dzirdam [lasām, sakām]. tomēr cilvēkos ir vēl kas, bez tā, ko viņi sadzird, un tas ir viņu iekšējais spēks - spēja pieņemt, analizēt un akceptēt vēlamo.
tātad, drīzāk mūs ietekmē tas, kas izgājis caur mūsu iekšējo filtru.