Vai tiešām ar laiku viss apdziest?

black_swan      Nevajag to visu kopaa buushanu sarezhgjiit, viegli dziivojot viss iespeejams. Nevajag iespringt par lietaam, kas nav taa veerts, piem.sadziiviskie nieki. Ir lietas par ko "cepties", bet taadu ir maz. Moto: vieglaak un vienkaarshaak dziivot!

belle_dream      kopt attiecības nozīmē vienmēr uzturēt to dzirkstelīti, manuprāt. Attiecību sākumā vienmēr ir kaut kas nezināms, abi mēģina iepazīt viens otru, ir daudz kas nepateikts, nedarīts...Mēģina iekarot otra sirdi, uzticību. Kad tas viss ir noticis, tad arī sākās kaisles izkūpēšana gaisā. Paliek garlaicīgi, rutīna, viss notiek tā kā parasti, tiek meklēts cits izklaides veids. Krāpšana ne vienmēr nozīmē to, ka nemīl, bet ir garlaicīgi, nav vairs tā, kā sākumā. Iemesli attiecību, laulību izjukšanai var būt dažādi. Jāprot ir saprast, piedot, reizēm ziedoties attiecībām. Mīlestība nav tikai mīlēt, būt uzticīgam, bet arī reizēm jāstājas pretī izaicinājumiem. Ir cilvēki, kas ļoti viegli padodas pie pirmajiem šķēršļiem, bet ir cilvēki, kas cīnās un nepadodas, dzīvo laimīgi. Es domāju, ka arī mani vecāki man ir piemērs, ka ne vienmēr viss iet gludi, bet, pārvarot grūtu posmu, var atkal būt laimīgi!

meklejumos      Vai tiešām ar laiku viss apdziest?
Kam apdziest, kam nē. Te pieminēts tik daudz kas traucē un arī vieno, bet manā skatījumā, pats galvenais ir justies brīvi. Ja otrs ir arī labākais draugs, ir iespējas izrunāties par visu kas uz sirds, tik uzklausītam, saprastam un saņemt savu reizi piedošanu. Kopīgi hobiji, intereses un mērķi aizņem laiku, ko citi pavada skaidrojot attiecības. Mana laulība bija ilga un skaista, kaisle nekur nepazūd un vecums nemazina jūtu esamību, drīzāk otrādi. Protams bija arī krīzes punkti mums abiem, bet tomēr laikam tieši jaunībā izdzīvotā stiprā mīlestība un tik daudz kopēji piedzīvotā, kā magnēts pievilka vienu pie otra. To nemaz tā nevar izskaidrot, kāpēc un tieši ar šo cilvēku tika noiets tik garš ceļa gabals. To, kas ir mīlestība un cik stipra tā bija, sapratu viņu zaudējot.

bubucis_agucis10      piekrītu meklējumos raxtiitam,.tikai zaudeejot saac saprast ko esi pazaudeejis,.jo biezhi aizejot,aizverot aiz seviim pagātnes durvis,.ievelkam dzilji briiviibas gaissu,. uzliekam rozaa brilees,.un domaajam nu buus labi,.saakšu ar baltu lpp,.bet diemzheel taa nenotiek,.nav tik viegli uzsaakt kaut ko jaunu,.jo pastaav dziives ritms(mums katram viņš ir savādāks),.eshanas,atpuuta,.izklaide,.darbs,.un tad taas brilles nokriit,.bet atpakaljcelja vairs nafff,.šādi gadiijumi ir ljoti daudz
rutiina,.nu nav taa,.protams,lai nodziivotu 20un vairaak gadus,.tas ir pamatiigs darbs vienam pie otra,.nu negribam mees blakus sev braali,.vai teevu,.gribaas to kaisli,kas sen jau aizmirsusies,.vissa pamata ir darbs,.paarmainjas.nedriikst seedet un domaat,.nu bija tachu labi,.bija bet viss labais reiz beidzas,.ir jāieviesh jaunas vēsmas,.kaut ko nepieredzeetu,nepiedziivotu,neeizjustu-tas kas satur kopaaa!!!

Eneile      Ar laiku viss mainās un es pat teiktu kļūst labāks. Arī pieradumam ir savas pozitīvās puses. Es teiktu, ka ar laiku, cilvēkiem vienam otru aizvien labāk iepazīstot un pierodot vienam pie otra, izveidojas daudz pilnīgāka tuvības sajūta.
Protams, tas nenotiek vienmēr. Ja cilvēki viens otru nepieņem tādus, kādi viņi ir, bet cenšas saglabāt kaut kādus iedomu tēlus par otru, tad ir tūtē, jo seko nemitīga vilšanās ķēde.

violinn      Ja grib, lai attiecības beidzas, tad tās beidzas. Iemeslus var atrast neskaitāmus uz līdzenas vietas un pat izklausīsies dikti nopietni.
Ja negrib ,lai beidzas, tad arī nebeidzas.:)
Viss vienkārši.
Parējais ir lirika.

Ananda_A      Tagad sievietse biežāk iet projām nekā vīrieši, jo vairs neierobežo materiālā atkarība. Ja nav kopīgu izaugsmes iespēju, viens buksē...ko tur mocīties. Nevajag no tā taisīt traģēdiju. Ja šķiras bez naida,labas attiecības var saglabāt. Parasti gan nesaglabā, jo tam, kurš aizgājis, ir garlaicīgi to darīt.

fabbiana      man šķiet, ka lielākā problēma ir gaidīšana no otra, cerības, ka viņš vai viņa visu ko atnesīs gatavu- laimi, prieku, labu seksu, veiksmi un tādā garā, tad nu sēž abi un gaida, sāk pārveidot otru, sāk pārmest, ka neattaisno cerības un tad viss beidzas, manuprāt, normālas, cieņpilnas attiecības, var būt tikai patstāvīgiem, pieaugušiem, atbildību par SEVI uzņemties gataviem cilvēkiem