Lielākie zaudējumi jūsu dzīvē ..
.. (tuvinieku nāves šorreiz liksim mierā). Tipa, attiecību sāpīga izbeigšanās, nerealizēti plāni, izglītības neiegūšana kādā jomā, nekķūšana par slavenu sportistu, kādam, varbūt, biznesa sagrūšana .. Nu, tādas lietas, ko baigi žēl, bet kur vairs nekas nav labojams. Kā jūs ar to sadzīvojat?black_swan Skaties naakotnee, nevis pagaatnee.
Adamsone
Ir nācies secināt, ka tas, ko varētu nosaukt par zaudējumu, ir laikā nepamanītu likumsakarību sekas.
Nedomāju, ka "lapsas un skābo vīnogu" stratēģija ir tā labākā. Ak man nebija lemts, ko neteiksi... Bija gan lemts, bet nesanāca - kā dēļ nesanāca - tas ir tāds interesants jautājums...
Ir ķezas, no kurām nevar izlobīt neko lietderīgu, izņemot to, ka tā mēdz gadīties.
neko 11 gadi valsts darbā....? kaut gan zināmu pieredzi tas tomēr deva. Savā ziņā lieki izšķiests laiks. Bet nu šobrīd mani nekas nepiespiestu saistīties ar jeb ko, kas saistīts ar valsti. Kā ar to sadzīvoju... vienkārši - nedomāju par to. Un nesaistos ne ar ko tādu.
YouKnowMeBetter
Šovakar seriāls Saikne. Paskaties, un sapratīsi, ka NEKAS nenotiek bez likumsakarībam.
Ja kaut ko zaudē-tad Tev to nevajadzēja, varbūt atvērās durvis kam citam, labākam, vai kaut kam, kas Tev sniegs dzīves mācību... Jāiemācās pieņemt notikumus, lietas kā ir. Jāizsāp, jāizraud, jāizkliedz un miers, jādzīvo talāk, padomājot, kāpēc notika tā, kā notika.
violeta Nostrādāti 14 gadi bez izaugsmes,ar aizvainojumu sirdī bija jaaiziet,mokosi joprojām,sirdsdarbs kurš nenesa ne peļņu,ne izaugsmi.Secinajums viens-jasamierinās,viss kas patīkams taustāmu labumu nedod,paldies nav valūta,kabatā neieliksi.
sahsunmats Hmm, ja nerealizeti plani, tas nozme, ka iespejams, nemaz ta isti nevelejaties tos realizet..izglitibu var iegut ari vecumdienas, kad studeju, ieveroju onku, kuram bija ap 65-70 un samejais studeja..ta ka var ari to..nu, sporta laikam sprinteris septindesmit gados nebusi, bet var atrast piemerotu sporta veidu ari sadam vecumam, un izpausties taja ..biznesa, ta tam jabut..no katras sadegsanas Tu kaut ko iegusti un tas nak par labu, ja vien neesi galigs nuugis un nenolaid rokas pec pirmas sada veida pieredzes..ta ka pa lielam neko nenozeloju..bet piekritu, ka viss notiek ka tam janotiek..katram supuli ielikts savs..
Deisa Žēl, kā esmu lepna bijusi - patsmit gados nemācēju ar sev patīkamiem puišiem normāli komunicēt - tēloju nezin ko. Kauns, bet neko jau pagātnē nevar izmainīt, var tik izdarīt secinājumus un mainīties.
LaskovijMerzavec Stulbi, ka briiziem sanaak pazaudeet sevi pashu...
skvo Kāds Gudrais reiz ir teicis - NEKAD NEVAJAG NOŽĒLOT TO KO NEVAR VAIRS LABOT:) nu un tā arī dzīvoju. Nospļaujos un saku štrunts par medu kamēr bites dzīvas - sanesīs nākamo:))
romeo895 ko nozjeelot par dziivi var muuzja nogalee,ja nu taa lielaa apgaismiiba pienaak ,ka vareeja savaadaak
Jon_Snow Cilvēks no citu kļūdām nekad nemācās, tikai no savējām. Tādēļ arī visas sāpīgās lietas tādā vai citādā ziņā nāk tikai par labu. Galvenais ir censties divreiz uz viena un tā paša grābekļa neuzkāpt :)
irgo Atskaitot pazaudēto laiku - viss kas notiek notiek uz labu !!!!
MaryClaire sadzīvoju labi ar savu nerealizāciju, kaut bieži sapņoju par to, kā būtu ja būtu.
Lucy Viss kas notiek,notiek uz labu,nu neba te vajadzētu aprakstīt savas dzīves epizodes.
mieru_tikai_mieru ir jau taisnība, ka nav jēgas nožēlot to, ko vairs nav iespējams mainīt. Lieka enerģijas šķiešana. Bet ir vērts paskatīties atpakaļ un padomāt, kuri tobrīd lieli zaudējumi patiesībā vēlāk izrādījās par pirmo soli pretim vēl lielākam priekam. Visveselīgāk priekš sevis būtu - pieņemt visu ar tevi notiekošo kā faktu. Notiek un viss. Nevis - labi vai slikti notiek.
p_p Man ir žēl manu izirušo laulību, jo esmu ģimenes cilvēks un ciest nevaru skradīšanu pa randiņiem. Sadzīvot var vienkārši - dzīvo tik nost, nav jēgas vaimanāt par to kā nav.
Ananda_A Vispār, ja nopietni, ir bijuši brīži, ka nožēloju neizdarīto. Piemēram, kāpām Tatros un es nobijos vienā vietā un neuzkāpu līdz virsotnei kā citi.Tas pamatīgi bojāja garastāvokli, saņēmos un pēs 4 gadiem uzkāpu daudz augstāk Himalajos. Pēc tiem Tatriem pieņēmu sev moto; labāk nožēlot izdarīto nekā grauzt nagus par neizdarīto. Tā dzīvot ir daudz jautrāk.
Adamsone Ak!!! kādi gan visi fatālisti, likteņa smagi pie zemes piepresēti...:D Neviens nespārdīsies pretī - tu man nedevi, bet es izraušu, par spīti...Jau iepriekš zin, ka būs vien jāsamierinās un tai mazumiņā jāatrod kāds prieciņš... Tad to no visām pusēm apskata un secina, ka ir gana labi....Uh, serosķ...:(
bru_nette "nekas nav labojams" tikai koka kastē guļot
limonija Šoreiz piekrītu LaskovijMerzavec - ´´Stulbi, ka briiziem sanaak pazaudeet sevi pashu...´´ Tas ir stulbi, un to vajag censties nepieļaut...:) Ir jau gan arī senču gudrība - ´´vilku barā neblēj kā jērs´´:D
Kalnu_kaza Es nesadzīvoju, es dzīvoju. Ja kaut kas man nepatīk - laboju, mainu, daru ko lietas labā, lai patiktu. Šādi es izprotu savu atbildību par savu dzīvi un tās... nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 47) | nākamās >> |
