Pārdomām
Daudz tiek runāts par to, kādiem jābūt vīriešiem/sievietēm, par prasībām vienam pret otru. Dažus gadus atpakaļ izlasīju kādu stāstiņu, kas palicis atmiņā. Sameklēju to, jo gribēju padalīties, ja vien pietiks pacietības lasīt:)Kādai vecai sievietei Ķīnā bija divi lieli trauki, kas bija iekārti kārts galos, kuru viņa nēsāja sev uz pleca. Vienam traukam bija plaisa, tajā pat laikā otrais bija nevainojams un allaž pārnēsāja visu ūdeni. Garā ceļojuma laikā no strauta līdz mājām ieplīsušais trauks bija tikai līdz pusei pilns.Diendienā tas turpinājās veselus divus gadus: sieviete uz mājām pārnesa tikai pusotru ūdens trauku. Protams, ka veselais trauks ļoti lepojās ar saviem panākumiem. Bet nabaga ieplīsušais trauks kaunējās no sava trūkuma; viņam bija žēl, ka viņš pildīja tikai pusi no sava darba. Pēc diviem gadiem visa tā, kas tika vērtēts kā rūgta neveiksme, vienā dienā viņš avota malā uzrunāja sievieti.«Man ir tāds kauns, ka plaisas dēļ manā sānā ūdens nemitīgi izlīst, ejot pa ceļu uz mūsu mājām.»Vecenīte pasmaidīja: «Bet vai tu esi ievērojis, ka tavā takas pusē aug ziedi, bet otrā trauka pusē nē? Tas ir tāpēc, ka es allaž esmu zinājusi par tavu trūkumu, tāpēc iesēju puķu sēklas tavā ceļa pusē, un katru dienu, atgriežoties atpakaļ, tu tos laisti. Divu gadu laikā es varēju vākt šos ziedus un izpušķot galdu. Ja tu nebūtu tāds, kāds tu esi, tad nebūtu arī šī skaistuma mājas izpušķošanai.»Katram no mums ir kāds unikāls defekts. Bet šīs plaisas un spraugas veido mūsu kopīgo dzīvi tik interesantu un vērtīgu. Jums jāpieņem cilvēki tādi, kādi viņi ir, meklējot viņos labo. a.n.
somziiliite Patika stāsts...jo mēs neviens neesam ideāls...
_CatNap
stastinjs zinams..patik man shis austrumu lidzibas!
tikai.. parasti mirkli padomajam, saprotam butibu (pievienojos pamataa samuraja (2012-10-25 06:27) viedokli, ), bet ikdienas steigaa tas pazuud, un njem un lieto to, kas visprecizak pilda tikai tam bridim nepiecieshamo pamatfunkciju - kad izaug, paaraug vai pamana trukumus, izmet un atkal mekle jaunu..cerot, ka nebus "defektu". un reizumis attopas, ka vecie defkti biju kudi miljaki un labaki.
Lucy Ja tu vari pieņemt tā cita defektu par efektu,tad tik dzīvo nost.
Effy
zity, ja nebūtu 2 spaiņi, tad nevajadzētu nēšus un arī balansēt starp tiem.
man šādi punķaini pareizie stāstiņi, kuros it kā ir ielikta baigi dziļā doma, nepatīk, jo tiem ir mazs kopīga ar realitāti. tikai tik vien kā noelsties "ak, cik skaisti".
tad jau labāk noskatieties filmu Intouchables. lūk tā ir patiesi laba manta un viela pārdomām par dzīvi. par to, ka varbūt pārāk gaužamies par savējo un neredzam vai neizmantojam visas iespējas, ko tā dod. ka it kā veseli cilvēki nespēj būt laimīgi un pilnvērtīgi dzīvot savu dzīvi, bet kāpēc? ja jau pat pilnīgi paralizēts cilvēks var atrast dzīvē prieku un mīlestību, tad kāda vaina ir tipa "normālajiem".
jā un vēl - ļoti laba pārdoma par tēmu, ka ir jāmāk vienam justies labi. par ko es vienmēr esmu teikusi, ka dažreiz dzīvē tomēr ir vajadzīgs vēl kāds, kas vai nu iedod pendeli pa dibenu, vai arī parāda pareizo ceļu, vai vienkārši palīdz atgūt dzīves jēgu, dzīvesprieku.
p.s. filma ir balstīta uz pateisu dzīvesstāstu.
limonija Neviens inteliģents cilvēks jau laikam neapstrīdēs šādu aizkustinošu topiku dziļās domas un vērtības...:) Bet mr. Jones komentārs liek nolaisties atpakaļ uz zemes(un rūgtā dzīves pieredze arī). Cilvēkam jābūt labam un iejūtīgam - it kā aksioma, bet jāatceras arī, ka ´´cūkām pērles nevajag kaisīt´´...Šinī sakarībā mani dziļi aizķēra Mariannes Fastvoldas grāmata ´´Izmirstoša kā dronti´´. Nekad negribētu būt galvenās varones vietā, kuras labo sirdi izmantoja visi, kam nav slinkums...Piekrītu arī Effy, ka dažreiz ļoti palīdz kāda ´´pendele´´ no malas, kas palīdz lietas sakārtot(vispirms jau savā galvā)...
Jezga blakus_vaga_ātrums - Tu ar savu lielo gudrību un terminu bagāžu tomēr domā tik sekli. Esmu sen jau kā precējusies :) Bet Tu paliec ar savu vazektomiju un pārējo terminu vārdnīcu.
_Krasula_ Visvara domu papildinot- ja stiepjot divas nešļavas katru sava rokā nav līdzsvara, tad parasti nesamie pa laikam tiek samainīti rokās. Ar nēšiem tas gan ir sarežģītāk, bet tomēr...:) Kad pirmoreiz stāstiņu lasīju, tas patika.
Jezga limonija - labprāt izlasītu to grāmatu, tikai laika nav:)
Ananda_A Man patika HRDS doma, ka vajag trešo, un tas varētu būt trešā rieva smadzenēs- PRĀTS. Dota taču līdzība, nevajag domāt tik primitīvi. Ja pieņemam, ka trauki ir cilvēka talanti, kurus viņš izmanto visu mūžu un katrs no tiem nes savu labumu... Piemēram, cilvēkam patīk dejot, bet baletskolā pasaka, ka nav talanta. Tas taču neliedz iespēju gūt prieku no dejošanas kā tādas.
zity
Effy, nu ar tiem spaiņiem un nēšiem vienmēr ir tā, kā saki.. Mana vecmāmiņa no akas uz nēšiem nesa arī vienu spaini - jo uz muguras esot vieglāk nekā nest rokā...:)
Par pendeli piekrītu. :) Un arī par to, ka visupirms jāmācās baudīt dzīvi un gūt prieku no tās, dzīvojot vienam. Tad arī dzīvē pamazām ienāks tieši tie cilvēki, kas mums vajadzīgi..:)
neko
Es gan teiktu, ka stāsts te par pavisam ko citu... ka ne viss ir tāds kā no malas izskatās. Ka viens saplīsušu podu izmetīs - cits atradīs pielietojumu. Un ka lietas, kas no malas izskatās pēc defekta ne vienmēr tādas ir konkrētajā kontekstā.
Bet podi ir tikai podi.. viņiem nav ne jāsaprot sava funkcija, lai to pildītu, ne arī viņiem kāds ko prasīs. Podi nepieņem lēmumus un neizvēlas savu funkciju.
klava4 Auni paliek auni....te nekas nepalīdzēs....autoram paldies...
stardust Stāsts paliek stāsts, un ir vieta interpretācijai. Nemaz tik slikti ko tādu pretstatā daža laba komentāriem palasīt, vēl jo vairāk uz šejienes pēdējā laika aktivitāšu fona.
Ananda_A Izliekas vai tiešām nesaprot, ka stāsts ir līdzība un nav jāsaprot burtiski? Pie kam labs stāsts. Ko tik visu nenesam(skumjas, aizvainojumu, vainas apziņu, darbaholismu, varaskāri utt) uz muguras, labi, ka vismaz kaut kāds pielietojums sanāk :)))))
Venera7 Kas vienam mīnuss, otram pluss, katram sava funkcija u.t.t.....Visi stāsti ir labi, ja liek aktivizēt smadzeņu pelēko masu..... Paldies stāstītājam :))
p_p
Neko noņēma man burtus no klavieres - ´viens saplīsušo podu izmetīs, cits atradīs pielietojumu´ (c), tā sakot, katram savs.
Bet ar tām prasībām ir tā, ka neviens no laba prāta nepirks saplīsušu podu, ja pa to pašu naudu var dabūt veselu. Toties, ja pēc ilga laika uzticamas kalpošanas manam podam uzradīsies kāda plaisa, visdrīzāk es nemeklēšu jaunu, bet mēģināšu salabot/pielāgot veco.
Vienai lietai piekrītu - līdzsvars dzīvē ir svarīgs. Visās lietās.
Atzīšos, ka mani šāda veida moralizējošie stāstiņi neuzrunā.
Kalnu_kaza Pievienojos to pulciņam, kuriem patīk stāsts. Lai arī idializējošs, iespējams - moralizējošs vai kā savādāk - katrs to uztvers tieši tik "sāpīgi", cik liela "plaisa" pašam ir. Un tas tiesa - raudzīties uz saviem tarakāniem nevienam nesagādā prieku, un tikai retais tā sauktajā rietumnieku sabiedrībā atlaujas ielūkoties savā prātā tumsībā un nenobīstas no tā - ka arī viņš nav ideāls.
bulletx
Labs. No dažādiem aspektiem labs.
No komentāriem var spriest- kurš , kurā dzīves posmā ( stāsta interpretācija - nesēja, veselais pods , ieplīsušais) atrodas , un kur meklē līdzības:)
Leonilla
Taisnība jau, ka visa dzīve no pasakām nesastāv, tomēr pasakas un līdzības ir par dzīvi.
Es saprotu tā, ka šajā pastāstā ir divi trauki. Viens ir skaists un lepojas ar sevi un panākumiem, otrs ir ieplīsis un kaunās no sevis un citiem, ka tik daudz nesasniedz kā smukais un veselais.
Un ir vajadzīgs kāds no malas, kurš pasaka - tu esi derīgs, pat, ja neesi atbilstošs kādām prasībām, tu esi svarīgs un nozīmīgs pat, ja pats tā nedomā.
Un vai tad tas nav par mūsu dzīvi?
Spoguliitis Nu ja nenjem veeraa praktisko pusi, uudens piegaadi, tad... Man patiik! :)
prats_un_instinkts Te,oho neies cauri,ne unikāli,ne ikdienišķi defekti.Kur nu vēl tos kāds ies pārvērst par efektiem.Te publika pārsvarā vēlas uzreiz visu gatavu un labākajā... nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 46) | nākamās >> |
