Vienaldzība.

_Krasula_      Nav nācies sastapt nevienu personu, kas apgalvotu, ka apkārt ir tikai " vienaldzīgi, cieti un auksti cilvēki". Un paldies dievam, ka tā.:) 2012-10-27

Zeltiite      Neiesaistās ar visu veidu trakajiem un maniakiem nekādās attiecībās !!! 2012-10-27

HRDS      Tak nevajag man nekādas riepas... :) -tik kārtējo reizi pārliecinājos, Kādi te visi -Dirsēji vien ir... :D :D :D -Tfuu...! ...na vas... :P

Un tagad Vaarnu bars... varat mani knaabat cik uziet... :D 2012-10-27

piparbecinja      ja runa ir par bīstamām situācijām, tad cilvēki domā par savu ādu, varbūt nemaz vienalga viņiem nav. visādi var būt... 2012-10-27

miglainaa_plava      Paldies Dievam nav gadījies. Tieši pretēji, dažreiz pat asaras sariešas acīs, kad kāds biļeti trolejbusā izmaksā, jo naudiņa nejauši aizmirsusies.
Bet ir dzirdēti stāsti, ka piekauj uz ielas, bet citi autobusā nelaiž tādu asiņojošu, lai nepiecūkotu, un cilvēks ziemas laikā paliek asiņot uz ielas. 2012-10-28

Lauminna707      Man tiešām bija vajadzīga palīdzība-tas bija pirmais tāds gadījums manā dzīve, kā jau rakstīju -NEBIJA SAISTĪTS AR MATERIĀLĀM VĒRTĪBĀM. Nu bet paldies, esmu visu sapratusi, kļūšu arī es tāda pati, jo kas zina, kādam cilvēkam palīdzu.... 2012-10-28

Lauminna707      Bija gadījums,daudz gadus atpakaļ -manai meitiņai/1,5g./trusis nokoda pirkstam galu. Kaimiņu puisis neateica aizvest. Steidzāmies uz gaiļezera slimīcu. Tā kā viņš Rīgu labi nepārzināja, piestājām pie jaunas sievietes,kura pastaigājās ar suni, netālu no slimnīcas, pajautāt -vai braucam pareizi. Laiks bija ļoti maz. Šī sieviete mums parādija ceļu uz otru pusi. Bērnam pirkstu nepiešuva, jo bija par vēlu. 2012-10-28

nenopietninopietna2      Man ļoti žēl, ka Tavai meitiņai tā sanāca! Bet visu mūžu tagad par to domāt un cepties būtu neprātīgi, jo situāciju jau ar to nevarēsi labot, tikai sagrauzīsi sevi no iekšpuses. Šī sieviete, kas bija tik ļauna gan jau saņems savu... Par to Tev vairāk nevajadzētu domāt. Samierinies un dzīvo tālāk! 2012-10-28

Vucis      Nē, lielais vairums cilvēku nav ļauni. Bet ir 100 un 1 apstāklis, kādēļ reaģējam tieši tā un ne savādāk.

Tāpat, neticu, ka tā sieviete tīšām parādīja ceļu nepareizi. Iespējams, nesaprata jautājumu, iespējams, nevarēja ātrumā noreaģēt vai nezināja tuvāko ceļu. Situācijas ir dažādas.

Te neviens nesaprot, par kādu vienaldzību tu runā, bet iespēja, ka garāmejošais cilvēks, kas iet ar savu domu galvā, pēkšņā situācijā noreaģēs tieši tā, kā gaidi tu.

Nē, es nepiekrītu apgalvojumam par vienaldzību! Bet gaidīt, lai citi nolasa no acīm, kas tev tai brīdī ir vajadzīgs, ir lieki. Lūdz, un tev taps dots! Un būsi pārsteigta par līdzcilvēku atsaucību!

Runa, protams, nav par jaunām ziemas riepām. 2012-10-28

nenopietninopietna2      Vucis, ja sieviete pastaigājās ar suni Gaiļezera rajonā, tātad tur dzīvoja un nepieļauju variantu, ka viņa nezināja kur atrodas slimnīca. 2012-10-28

neko      Nu "dāmai ar sunīti" es nevienā rajonā nekad ceļu nejautātu :) 2012-10-28

Vucis      Un tu pieļauj variantu, ka viņa tīšām, redzot, ka cilvēkiem nepieciešama palīdzība, parādītu ceļu uz pretējo pusi?! Vai pati tā darītu? Un cik no tev zināmiem cilvēkiem spētu tā izdarīt?

Varianti ir 100iem, sākot no tā, ka sieviete ar suni atbraukusi pastaigāties no pilsētas centra, kur šādas iespējas nav, līdz variantam, ka šāds atgadījums ir autores fantāzija. To neviens nezina. 2012-10-28

Lauminna707      Vuci, varbūt ielikt kartiņu ar manu bērnu?Tur kur viņai var redzēt rociņu.Bet ja toreiz viņa būtu pateikusi, -jā, jūs braucat pareizi,varbūt, būtu bijis citādi.Atmiņā tas paliks vienmēr, meitiņa ir laimīgi precējusies. Teksim-tas bija liktenis. 2012-10-28

Reinia      Laumiņa - nu vai zini. trāpījās tev topogrāfiskais idiots, tas ir normāli. galu galā - ne jau aiz ļauna šitā sastāstīja un jā, tieši rajonā dzīvojošie vismazāk zinās kas un kur atrodas ;) 2012-10-28

violinn      Gaiļezerā ir arī bērnu slimnīca. Tā ir pavisam citur.
Es tik domāju kāpēc tu tagad, pēc tik daudziem gadiem cel augšā šo lietu. Patīk tīksmināties ap stindzinošām atmiņām un atrast kādu vainīgo uz ko dusmoties?
To, ka pirkstiņu varēja glābt...to tak tagad nezin, tāpat visādi varēja būt. 2012-10-28

Elie_Saab      skumji. es par to secinājumu: "Nu bet paldies, esmu visu sapratusi, kļūšu arī es tāda pati, jo kas zina, kādam cilvēkam palīdzu...."
Tā nav sapratne. Tas ir aizvainojums.
Ja tā situācija uz kuru Tu šobrīd tā sāpinies ir tikpat pretrunīga kā piemērs ar ´ļauno sievieti maldinātāju´, tad izklausās, ka Tu kāp uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem.. /ps. nojaušu, ka mani vārdi var izklausīties ķecerīgi, bet tāds nu iespaids radies, izlasot Tevis rakstīto un komunikāciju ar citiem, kuri mēģināja parādīt, ka Tev sāpīgajā pieredzē Tu pieņem tikai savu notikumu interpetāciju. Un šī interpretācija ir no skatu punkta - cilvēki ir ļauni/vienaldzīgi/dara man pāri..
Ja Tev sāp, ka apkārt ir tik daudz netaisnības/vienaldzības, kāpēc Tu izvēlies to vairot? 2012-10-28

Muktiana      Man šķiet, ka konkrētais piemērs ar sievieti un suni gan nav saistīts ar vienaldzību! Tiešām jāsaka - liktenis! Pilnīgi neticas, ka jebkādam cilvēkam būtu iemesls apzināti rādīt nepareizu virzienu.

Bet, ja par tēmu runā, tad esmu piedzīvojusi vienaldzību. Vispirms jau - tiešām dzīvē var būt situācijas, kad tā palīdzība ir nepieciešama. Un to nesaņemt no tuviniekiem ir patiešām sāpīgi. Ar spēju piedot cīnījos daudzus gadus, neskatoties uz visām teorijām par pozitīvo domāšanu.
Palīdzību pārsvarā mēdzu nelūgt; iespējams, tāpēc, ka esmu saņēmusi atteikumu un tas nemotivē izteikt lūgumu arī svarīgās situācijās.
Piedot man palīdz apziņa, ka cilvēki ir vienaldzīgi ne jau aiz baigā ļaunuma, bet savu komplikāciju dēļ - cietas sirds dēļ, ko paši neapzinās. Tas ir tas pats, kas palīdzību gaidīt no auna ugunsgrēka gadījumā. Auns skatās un nesaprot, ka cilvēki deg, jāsteidzas palīgā. Un vai tad uz aunu vērts apvainoties? Cilvēks ar skaidru sirdi nekad neskatīsies ar auna acīm. Bet būt ar neskaidru sirdi - tā jau ir nelaime jeb defekts pašam cilvēkam. Jeb - vai tad uz aklo var dusmoties par to, ka viņš ir akls? 2012-10-28

_es_esmu_      Nefokuse uz vienu!...un bus vieglak dzzivot :) 2012-10-28

Muktiana      Ak, jā, un ja es nesaņemu palīdzību, tad attiecībā pret sevi to izskaidroju tā, - ka vai nu tam bija jānotiek pēc lielā plāna (jeb tāds bija karmiskais mērķis) vai arī šo palīdzību saņemt nebija tik svarīgi un izšķiroši. Arī mācēt piedot var būt daļa no mācības, kas jāapgūst.
Un ticu tam, ka tā palīdzība, ko mums nepieciešams saņemt (jeb karmiski paredzēta), to mēs noteikti saņemsim - kaut vai loterijas veidā, nejauši vai no svešiniekiem.
Tavā gadījumā minēto situāciju es uzskatītu par karmu. Un, pats galvenais, ka meitiņa ir laimīgi precējusies - ko gan vairāk var novēlēt meitai? Bet par to sievieti ar suni aizmirsti. Viņa vienkārši tiešām nezināja ceļu un nezināja, cik kritiski svarīgi jums tas ir. Varbūt tad vismaz būtu piemetinājusi, ka nav 100% pārliecināta. Un arī tad - varbūt rezultāts būtu tāds pats.
Tev novēlu spēju piedot un nebūt vienaldzīgai pret citiem. 2012-10-28

Lucy      saullla (2012-10-27 09:49) viedoklis (c)bet nekas nenotiek tāpat vien,tas nu ir skaidrs.
Vēl jau jāpadomā kapēc vispār esi tādā situācijā nonākusi,ka kautkas ir noticis,ka vajag to palidzibu...KO esi sējusi,ka augļi ir tādi kādi ir.
Nav jau skaidrs ko tu lūdz,vajag runāt skaidru valodu,tas viens,a otrs,vai tiešām palīdzību jāprasa timekļos,nav ne radu,ne draugu,ne kolēģu??
Esmu palīdzējusi un palīdzējusi man,zinu un esmu parliecināta,man neleimē nepamestu,gan kāds padotu savu roku,plecu. 2012-10-29