Par mīlestību...

AldisP      Iemīlēšanās ir kīmisks process, kas ir līdzīga kā adrenalīns, ks izdalās smadzenēs liela uztraukuma, stresa vai uzbudinājuma gadījumā.

Un šī iemīlēšanās viela bremzē, aizkavē vai pat paralizē (kā nu kuram pacientam :) ) smadzeņu racionālās puses darbību - hops uz uzkrīt uz deguna rozā brilles un mēs dzīvojam tikai ar neracionālo smadzeņu pusi - fantazējam, neloģiski, daram muļķības, lidojam utt. - kā nu kuram šitā diagnoze izpaužas :)

Tāpat kā arī adrenalīns arī iemīlēšanās viela neizdalās mūžīgi - un tad ja šīs iemīlēšanās vietā nav radies kas kopīgs diviem cilvēkiem (ģimene, bērni, karjera, saimniecība utt.) tad arī iestājas tukšums un abus (vai vienu) nekas nesaista un tiek meklēts veids akal kā iemīlēties.

Šeit nu jāsaka, ka iemīlēšanās ir vienīgās sajūtas, kuras cilvēks nevar sev mākslīgi radīt ... Tapēc tiek izmēģināti šie daudzie "varianti" ...

panaceja      :)) šitas nav par mīlestību. Šitas ir par to, ka tev, kā vairumam cilvēku, ir tieksme idealizēt noskatīto partneri.:)) un vēl tev ir tieksme fantazēt (burvis, liktenis)

meklejumos      AldisP
Iemīlēšanās nav mīlestība, tās ir divas dažādas pasaules. Iemīlēties var kaut filmu varonī vai izdomu tēlā. Mīlestība ir kas vairāk, kopības sajūta un tā tā vienkārši nebeidzas, vai nu viņa nebeidzas,vai ir bijusi falša, iedomāta.

Vucis      Nē, man nekad nav rādījies neviens dīvains tēls. Nekad arī neesmu īpaši idealizējusi savu simpātiju. Dažreiz tikai neredzu trūkumus, vien pozitīvās īpašības. Tie trūkumi tikai ar laiku iepil kā darvas pilieni medus mucā. Bet katram jau savi plusi un mīnusi.

Par Likteni. Jā ir bijusi tāda sajūta dzīvē. Varbūt, pāris reizes. Bet tad tikšanās tiešām ir bijusi liktenīga un radījusi kādu apvērsumu turpmākajā notikumu gaitā vai pagriezusi dzīvi pavisam citā virzienā. Vai arī tās būtu iedomas?

MrJones      Varbuut paaraak liela tieksme idealizeet personu...dazreiz ir gadiijies ari sevi piekjert taada vveida savaadas iedomas. Nez,..paaraak ikdienishkji pieiet shaadiem notikumiem ar diezvai buutu ok. ...? Nekas iipashs, cilveeks no ielas vnk... Kaut kaadam savilnjojumam itkaa vajadzeetu buut...cita lieta ir, ja ieprieksh liktaas ceriibas, veelaak neattaisnojas,..saak paraadiities visi ieprieksh neieveerotie truukumi, u.t.t. ...taas jau ir citas izjuutas. Tad visaadi censhamies podstrahovatsa...nenonakt liidziigaas situaacijaas atkaartoti...liidz saak tasties domas, prieksh kam vispaar ir kaut kas vajadziigs. Biezhi vien sheit pat var noveerot shiis sekas...ljaudis speej saskatiit vairaak nejauciibas citos nekaa pozitiivo..izvedo, taa teikt, speeciigu firewall ...iedziivojaas putnos un rezultaataavairs nezin ko pashi iisti veelas,...bet kaut ko jau veelas, tomer... kutkur dzilji zemapzinjaa vismaz...un konfliktee pashi ar sevi. Man skiet, tie miilestiibas vilnji jaauztver ar smalkaakaam sajuutaam...taapeec ar viss racionaalais nedarbojas...

Effy      vispār jau tas arī ir LIKTENIS satikt un iepazīt kādus konkrētus cilvēkus savā dzīvē :)

miglainaa_plava      Kad iemīlējos man radās doma, ka līdzīga sajūta varētu būt sarijoties narkotikas. Galvā migla, neko neredzu, nedzirdu, tikai tālumā un uz brīdi kādas skaņas pieslēdzas, tad it kā atmostos, tad atkal aizeju domu reibonī pat VIŅU. Cik pieturām nav garām aizbraukts un pat zeķes iemarinētas pie gurķiem! Un kājas ļum un viss iekšā reibst un tirpst, bet kad ieraugu objektu - tad vispār knapi var kājās noturēties. Bet cik patīkami!

Un visas tās halucionācijas! Vienreiz paskatos uz VIŅU un liekas čuska lien no galvas ārā; citreiz saulaini murkšķi lēkā pa pleciem; citreiz VIŅS ir sadalījies vairākās daļās; vai citam parādījās vīzija - atslēgas, it kā viņš man sniegtu atslēgas kaut kādām zināšanām vai citam dzīves līmenim.
Par tiem līmeņiem - visu laiku tie mainās, es kļūstu citādāka, nezinu vai vienam cilvēkam būtu tāda vara.

Jūs sakiet, ka tam nav sakara ar mīlestību. Tādā gadījumā nekad neesmu mīlējusi vai arī tās ir tik neizteiksmīgas jūtas, ka neesmu pamanījusi.

_Krasula_      Bail iedomāties, kas notiek, ja abi ir tādā stāvoklī.:) Biežāk, man šķiet, tāda apmātība ir pie vienpusējām jūtām jeb otram tās ir krietni piezemētākas. Ar vai bez murkšķiem/diez´kā tie izskatās/. Ja pēc stipro jūtu noplakšanas acu priekšā ir pavisam parasts cilvēks, kurš nav īpašs tieši tev,neskatoties uz viņa vājībām un trūkumiem, tad diezvai tā ir bijusi mīlestība.

bulletx      Iemīlēšanās. Kad pazūd murķšķi , un atklājas tarakāni- tad nu būtu tas brīdis , kad ir realitāte , kuru ABI pieņem, pielāgojas , izbauda utt. neskatoties uz pierasto lietu , notikumu , saprāta komfortu.
Iespējams, trakākais , ja viens ir pieņēmis un ar sajūtu ir gatavs tālāk cilpot , otrs ne. Tad nu pie murķšķiem , tauriņiem un dubultošanās - nāk klāt :sāpes, nolemtības , nodevības , liktenīguma sajūtas. Un sirmi mati:)

limonija      Vispār jau izšķir trīs mīlestības veidus jeb pakāpes - fileo(draudzīga mīlestība), eros(netulkošu no grieķu val., jo kurš gan nesaprot:D) un agape(dievišķa mīlestība)...Mazs atkārtojums no svētdienas skolas:D Bet dzīvē viss jaucas un miksējas ne pa jokam, bieži vien bez puslitra neko nevar saprast...:D

dujenja      patiesībā tās ir fantastiskas izjūtas! galvenais ir saprast, kur ir iespējamā patiesība vai pilnīga fantāzija un laicīgi mācēt sevi piebremzēt:)

Kamija      cilvēks ir ne tikai sociāla, bet arī romantiska būtne...
un vēl visi tie sieviešu romāni ;) iespējams, ir ļoti kaitīgi!

Hipnotic      Man liekas, ka pēc 30 gadu sasniegšanas, šitādiem jautājumiem vairs nevajadzētu rasties !

liancite      ja paveicās, cilvēks savā mūžā sastop 1-2 mīlestības, pārsvarā dzīvo tikai meklējumos...sarežģīti definēt mīlestības jēdzienu, ja neviens to nezin....saka, īsta mīlestība pieņem visu! :) un...dzīvojam no kaisles, pieķeršanās, iedomu tēliem...līdz brīdim, kad savu ego apmierinājuši, dodamies tālāk!

byebye_      tāpēc, ka bieži vien paši rada savus sapņu tēlus un tajos iemilās.

Ingaxx      Zāli pīpējot mēģinu neiiemīlēties, tāpēc man manējie neviens nav rādījies kā Sātans vai Dievs vai kas tik tur vēl autorei rādās...

Pamutimamuti      Ja to vien dara, kā gaida, kad burvis Tev laimi no debesīm nonesīs, tad tā arī paliksi gaidot, un arī pati zelta zivtiņa pēc trim vēlēšanām būs vien jālaiž vaļā.

Bet mans draugs- nenopietns cilvēks, DNS laboratorijas ķīmiķis,- teiktu: tas viss no globālās sasilšanas un ķīmiskajām reakcijām organismā un galvā, kontrolei visai grūti padodas pat klīniskos apstākļos..

Jezga      Ieteiktu Tev dzīvot pēc principa: Katrs cilvēks, ko savā dzīvē satiekam, mums kaut ko iemāca (ja pacentīsies, sapratīsi, ka ne obligāti tieši un gribēdams, tas cilvēks var arī nepamanīt, ka viņš mums kaut ko atstājis - visbiežāk tā arī ir). Tāpat ir ar cilvēkiem, kas nav mums patīkami, kas norāda uz mūsu kļūdām, aizvaino. Arī tas nāk par labu, tas liek mums sapurināties, kaut ko darīt. Bet tas jāiemācās saprast.

Lucy      Tas,ka tevi kad tomēr izcērt,tā nu nebūs mīlestība:)))))

Kalnu_kaza      Bagātīga iztēle autoram (vai kādam citam), plus vēlme izdomāto padarīt par esošo (kur arī tiek ielikts pamats nākotnes kreņķim, kad izdomātais neatbilst realitātei), plus liela ticība, ka "objekta" rīcība būs identiska izsapņotajai (par ko "obejts" pat nenojauš) /un aizeju apdomāt, kāpēc joprojām nav izdomāts man piemērots rozā briļļu modelis :D /

Deisa      miglainaa_plava (2012-11-03 17:17) jautājuma autora komentārs liecina, ka autorei ļoti bagāta iztēles pasaule. Tā nav mīlestība, tā ir radošā dvēsele, kas šādas ainas būvē uz kaisles un iekāres pamatiem. Izmanto to! Izvēlies mākslas veidu, kurā tev šīs sajūtas visvieglāk atainot un dari to! Tev vienkārši pietrūkst pašizpausmes.

Viktorija_25      Nezinu, es domāju ka tādas mīlestības nemaz nav. Mans bijušais ar man teica Es Tevi mīlu, vēlos bērnu no Tevis. Iepazinās ar citu, tad jautājums, kur tad palika tā viņa mīlestība pret mani, kur?