kāpēc jūs iemīlējāties?

bulletx      Jautājums tiem/ām , kas ir padalījušies pieredzē , un minējuši 1x , tad2x , tad kas cits utt.
Vai tiešām var pēc laika pateikt- es to cilvēku vairs nemīlu? Kādas sajūtas/jūtas paliek?

Iepriekš paldies

Tessa      bulletx.parasti cilveki nevar noformulet,ka un kad radas ta miilestiiba.
bet pazud ta tapec ka.tatad,ir/bija iemesls.un tas nenoziime,ka pekshnji saka kaitinat ieradumi vai tamliidziigs bulshic-tad cilveki nebutu nodziivojushi kopa pie 20 gadiem.
kadas sajutas?da normalas.ejam talak,ij viss.naidam noteikti nav vietas.da ij laika.

miglainaa_plava      Iemīlas cilvēkos, kuriem ir tas, kas nav pašiem. Kad paši to sasniedz, tad otrs vairs nav vajadzīgs. Nav gadījies nekad pārtraukt mīlēt, ir tā, ka otrs pamet un tad ir jātiek galā ar jūtām, lai nesāpētu.

miglainaa_plava      Piemēram. Tas kurš jūtas mazvērtīgs viegli uzķersies uz īpašu uzmanību. Kam nav naudas uzķersies uz bagātu vīrieti. Kam trūkst iekšējas brīvības uzķersies uz kādu radošu cilvēku. kautrīgie uz nekautrīgajiem, klusie uz skaļajiem, nesmukie uz smukajiem. Bet cilvēks, kam ir VISS, neiemīlēsies praktiski nekad, viņam pietiks ar seksu uz sevi.

chentaluluu      Iemīlējos un mīlēju tāpēc ka viņš bija tā vērts lai viņu mīlētu. Nekas daudz nemainījās, nepazuda, nāca šis tas klāt un tas nebija tas, kas stiprina mūsu attiecības.

jozolsen      Vai tik tas neveidojas ,kad paši esam tam gatavi?Meklējot tiekties, ļauties Gadījumam.Ar prātu neizskaidrojams pasākums,hormoni,ķimijas un utt.Katram pienāk savs LAIKS ļauties un atdoties nezināmajam.

iota      Kāpēc iemīlēju nezinu. Kāds kādreiz esot teicis: jā mīl par kaut ko, tā vairs nav mīlestība. Vai tamlīdzīgi. :)
Bet, kāpēc 25 gadus bijām kopā, gan zinu. Tāpēc, ka nešaubīgi zināju, ka varu paļauties, uzticēties, ka bija līdzīga humora izjūta, ka viens otru neuzskatījām par savu īpašumu vai apkalpojošo personālu.

snamlet      Kad iemīlas, tad nejautā, ...kāpēc es tevi iemīlēju? Jautājumus uzdod tad, kad iemīlēšanās ir pagaisusi un cilvēks sāk domāt, kas viņu saista pie tā cilvēka un tad jau tur mīlestības vairs nav...tikai pieradums vai cilvēkam tā ir ērti. Ja patiesi mīli nejautājot sev vai citam, tad arī laikam ejot un abiem mainoties...tu viņu tāpat mīlēsi, jo viņš ir tavs otrais es ar visiem saviem +/- tu viņu mīli vienkārši par to, ka viņš ir/bija līdzās...
Lasot arī iepriekšējos jautājumus un komentārus par mīlestību..domāju par tiem, kuri saka, ka mīl un tai pat laikā jautā...kas ir mīlestība? Ja tā jautā..tad diez vai mīl...iemīlējos, jo tas darīja un dara mani gaišāku, labestīgāku, saprotošāku, sievišķīgāku...vairāk cienu sevi un citus un paļaujos uz vīrieti, kas ļauj man tā justies un zinu, ka šāda mīlestība neizgaisīs. Jozolsenam šoreiz labi vārdi...vai esam gatavi tā mīlēt?

Ingaxx      Es nezinu...

zvirbuliitis      Iemīlēties un mīlēt ir skaisti, bet tas ir arī darbs ar sevi.. Kad satiekam kādu, kuru iemīlam, ir jāatceras, ka dzīve ar to neturpinās, nedrīkst stāvēt uz vietas. Dzīve attīstās un pašiem arī ir jāaug līdzi. Citam tas izdodas vieglāk, citam grūtāk, bet augam mēs visi. Ja neaugam, tad notiek visādas mācības, lai beidzot saprastu, ka jāaug.
Pēc dažiem gadiem parasti šīs iekšējās pasaules atšķiras tik ļoti starp abiem, ka tas noved pie šķiršanās, kam par pamatu var būt jebkas, kas notiek ar Tevi vai otru cilvēku. Tad katram ir jāiet savs ceļš jau savā līmenī.
No tā var izvairīties tikai tad, ja attiecību laikā abi viens otru papildina, abi aug kopā, uzticas viens otram un atbalsta. Līdz ko kāds pārāk aizraujas ar savu dzīvi, nevis abu kopīgo, tā tas jau ir lemts nebūtībai..
Kaut kā tā es redzu to sistēmu.
Iemesli, kāpēc katrs iemīl otru, katram ir savi un pilnīgi atšķirīgi. Tajā nav vērts pat iedziļināties..

Dzhokonda      Iemīlēšanās fāzi grūti izskaidrot. Taču tālāk ir tikai viens jautājums, vai Tu spēj pieņemt un sadzīvot ar otras puses negatīvo pusi un viņa ar Tavu. Kā zinām-ideāli nepastāv-ikkatram ir gaišā un tumša puse.

bulletx      Izlasot tēmas pieteikto jautājumu, radās nepārprotama atbilde, pie tam uzreiz:)
: tapēc , ka biju muļķis:))))))

edora      bulletx - tapēc , ka biju muļķis:)))- nebūs gan tik vienkārši, ir lietas,kurām racionālā prāta pieeja nederēs.
Vai tiešām - neglābjami? Vai nepastāv iespēja sajust jaunas īpašās sajūtas, atkal un atkal?- senie domātāji apgalvo, ka vienā upē divreiz iekāpt nevar. ;)

bulletx      Edora- sapratu:)

Tik, vienmēr jāpatur prātā , ka pacēlums nav mūžīgs. Pēc tam nāk spēcīgs kritiens.
Tā kā iesaistīti ir divi , tad varbūtība , ka kāds tiks ļoooti sāpināts- pastāv reāli.
Pie tam, samiksējot vienu citu topiku , par līdzīgu tēmu: viens no , reāli piestrādā pie klupšanas akmeņu novelšanas, tā teikt- kaut pasauli apgriezt otrādi,un pie tādas saprasšanas nāk klāt apziņa , ka cilvēku mīli ar visiem viņa stiķiem, un tās sajūtas tik paliek spēcīgākas, bet...:(- iespējams jau par vēlu. Pie savādāka izklāsta- ja divi pašķiras , nespējot pārkāpt kaut kam , un paliek pie savas pārliecības, tad var mierīgi pateikt- beidzās jo......... . Bet ja viens grib , otrs vairs ne- tad ir katastrofa. Pēc šādu lietu kārtības- labāk lai nav.
Kaut , piekrītu - pēc ilgāka laika , vecam būdams , varēs teikt- cik labi ir just. Bet , pagaidām- pie velna:)

melon      bulletx - par sevi varu teikt, ka pret tiem, ko esmu mīlējusi, mīlestība nav pārgājusi, tikai mīlestība no romantiskās formas ir pārgājusi uz "tuva cilvēka" mīlestības formu. Līdzīgi kā pret brāli vai bērnu. Par šiem cilvēkiem vairs nav nekādu sapņu par "kā būtu, ja būtu" vai erotisku sapņu, ir palikusi tikai "savējā" sajūta, man nekad nebūs vienalga, kā viņiem iet un es vēlu viņiem labu. Varbūt tāpēc, ka nekad neesmu iemīlējusies "sūdīgā" vīrietī:)

Deisa      Piebiedrojos melon atziņām.

driver      Vienā ārzemju zinātniskajā raidījumā dzirdēju, ka ir noteikts, ka pēc iemīlēšanās mīlestība uz ”sākuma viļņa” saglabājas 3-4 gadus. Pēc tam dažādu iemeslu dēļ šīs sajūtas pamazām zaudē savu spēku. Saglabāt to visu daudz maz iepriekšējā līmenī var tikai tad, ja pāris izvirza kopīgus nākotnes mērķus (bērni, izaugsme, utt.) un vienoti darbojās pie to sasniegšanas. Šajā laikā, protams, pastiprinās cieņa vienam pret otru, pieradums, utml. Bet kopumā gan vienam, gan otram ir jāstrādā pie attiecībām, lai tās būtu ilgstošas un interesantas, kā arī nezaudētu savu asumiņu.