,,Pūces,, un ,,cīruļi,, :))

_CatNap      nezinu, nesaskaatu taja probelmu.
darbdienas jau laikam neviens nevar gulet ilgak par 6-7.
briivdienas?- nekas netraucee man klusaam palasiit graamatu - pat izbaudu to- mani svetie briivdienu riiti, kamer otrs izbaudu savu briivdienas lieko stundinu miega. vakaros, jaa, gadass, ka "noplistu" agraak, bet tas tiek uztverts ar sapratni, un arii es nebesos, ja mani pec tadas stundinjas miega miilji pamodina.
bet es pa lielam vispar nesaprotu to, ka, ja 2 cilveekiem sapas "po dusham", kasaas siikumu delj.

stardust      Pielāgoties var, nodzīvot samērā ilgu posmu, bet tik un tā problēmas uzpeld... Un pat, ja pats esi bijis pārliecināts, ka tīri labi sanācis tikt galā, otru neapmānīsi, jutīs taču, ka kaut kas tiek darīts ar gariem zobiem, piespiežoties. Nemaz nerunājot par daudzajām reizēm, kad esi uzslējies augšā, jo ir taču kāds pūlējies, pienesis kafiju, dzer kafiju, it kā klausies, ko viņš runā, taisoties uz darbu, bet galu galā izrādās, ka neko neesi dzirdējis [standarta situācija] : )))

zity      "BET ļoti interesē atbildes no 40gadniekiem,kuri mainījuši savus ieradumus ,otram cilvēkam par labu.:)"
Nu, es, pūce būdama, ļoti labi pielāgojos cīrulim. Gandrīz 3 gadus nodzīvojām kopā. Grūtāk bija darbdienās, kad vīrietis jau ap 22 jau gulēja (bet es skatījos TV viena pati), bet ap 5 no rīta man jau bija iespēja iesaistīties interesantās dikusijās. Man pat iepatikās tās rīta sarunas, kad varu atbildēt (ja kas interesants) un varu arī gulēt (ja negribas atbildēt). Un brīvdienu rītos brokastis gultā atsvēra visas neērtības.
Bet vispār šajā ziņā ar laiku pielāgojāmies viens otram. Es pamazām gāju gulēt ātrāk un attiecīgi arī no rīta biju možāka. Bet, ja vakaros bija paredzēts kāds vēlais pasākums, vīrietis pagulēja pāris stundas pa dienu un varēja patusēt arī ilgāk.

cointreau      nenoliedzu,
Ir BIijUši gadieni,kad gribas ar čību mest, bet tas bija reti-kad atļāvos šamaj kādu konīti ar kafeju uzsaukt...
bet-kādas problēmas!??.. izlaid gultu viesistabā -un g(K)uli nost!

Deisa      Tie/tās, kas rupējušies/-ās par maziem bērniem jau nu gan noteikti māk pakļaut savus dienas režīmus. Vai arī atbrīvojas no bērna, ja tas neatbilst "pūcismam" vai "cīrulismam"???

MaryClaire      Deisa, nu nepārspīlē! zīdaiņu laikā daudz ko pakārto tieši viņiem, pat ļoti daudz, bet pēc tam, kad dzīve normalizējas, tad organisms ieņem savu dabisko stāvokli.
Tu taču negribi teikt, ka, ja, piemēram, biji pūce, tad tagad bērna dēļ esi kļuvusi par cīruli, un pat ļoti labi jūties. ja tā, tad visu cieņu, es liels retums. pārējie normālie cilvēki nespēj izmainīt savu konstitūciju, viņi var uz brīdi pielāgoties [darba dēļ, bērnu dēļ], bet tikko apstākļi ļauj, viņi izmanto savu dabisko dzīvesveidu.
kad es strādāju krogā, tad man arī bija vēlas naktis, loģiski, pilnīgi nedabiski manai konstitūcijai, bet es pratu pielāgoties, uz laiku. tomēr ar visu pielāgošanos, manī nebija vakara možuma, kas piemīt pūcēm. bet kad darbs beidzās, tad ļoti organiski kļuvu atpakaļ par sākotnējo cīruli. tiesa, tagad es nespētu tik dabiski pielāgoties, tāpēc izvēlējos darbu, kas prasa no manis "cīrulību".

cointreau      Deisa... man gribas ticēt,ka manas meitas mani atceras kā "labu tēti"...[ kaut esmu jau vectētiņš]

elsa      Man svarīgāk ir lai seskī sapas. Vismaz pa dienas vdu, kad abi augšā.:D