Iegrimsti sevī?

Deisa      Ar visiem tā nenotiek, jo daudzi tam neatvēl savu dārgo laiku. Tāpat meditēšana, pārdomu brīži ir ļoti individuāla lieta - viens to dara klausoties mūziku un raugoties vienā punktā, cits raksta dzeju, vēl cits sportojot un tā veidi var būt daudzi un dažādi. :)

Forests_Gamps      Ar mani - katru dienu.

MaryClaire      mūzika ir viens no spēcīgākajiem atmiņu "enkuriem". ne mazāk spēcīgs "enkurs" ir smarža. bet tas ne visiem, tikai ar konkrētu reprezentatīvo sistēmu apveltītam

Lucy      Reizēm vajag dzīvi pārdomāt,bet pārāk iegrimt sevī nevajag gan,var aiziet širmis pavisam ciet:DDD
Es vislabāk relaksējos pirtī,pie jūras,vai mežā,vnk pastaiga.
Vēl ja esi viens mājās,forša vanna ar putām,sāli,nekā nedarīšana,vāļāšanās pa gultu,tad var gad domāt,medītēt,kā to sauc citi,es to saku,ka tās pārdomas,varbūt nedaudz fantāzija pat.

_Biezaa_oome      Nee, ar mani taa nenotiek. Aij, beidz, njem uzspeelee Fermu un nomierinies, ko tu vari njemties. :DDDD

Jezga      Es mūziku klausos tikai, kad kaut ko daru, un skaļi, sevī principā neiegrimstu.

atljaujietman      kā saožu jardin lamour atceros 20g vecus notikumus :)

stardust      Parasti man mūzika palīdz tieši nedomāt :)

selnija_      Notiek, it sevišķi skatoties seno dienu bildes, redzot bijušos draugus, paziņas, klasesbiedrus. īpašas skumjas uznāk no domās, ka tik daudzi jau viņsaulē un traģiski bojā gājuši un ļoti tuvi bijuši. Tas nav viegli, pat zinot un saprotot pasaules uzbūvi, lietu kārtību u.tt. Mūzika bieži vien saistās ar atmiņām par kādu konkrētu cilvēku, notikumiem, dzīves posmu.

raima      Cilvēkiem dažādas uztveres. Kam kas ar ko saistās. Man mūzika rosina aktīvi darboties, bet smarža rosina atmiņas.

black_swan      Yap

MaryClaire      paturpināšu sevi - es, piemēram, bez vienaldzības nevaru paiet garām liepām liepziedu laikā, rīgā, nu nevaru un viss! vienmēr ieplānoju šo laiku sev, katru gadu, uz nelielu brīdi. tās atmiņas ir tik dzīvas, ka liekas - tas bija vakar.

arī mūzika [atsevišķas dziesmas] saistās ar kādu konkrētu personu, - nejauši dzirdot, piemēram, Jumpravas par neona jāņtārpiņiem "jumts vienkārši iet ciet, bet ne jau no dziesmas, - no atmiņām. vai klausoties kādu konkrētu mūzikas disku [neteikšu, kuru] ir ļoti dzīvas atmiņas. tas palīdz saveidot saiti ar brīdi, kad bija tik labi kā debesīs, lai noķertu vēlreiz to sajūtu.

cilvēkiem bieži vien pazūd tā saite prozaisku iemeslu dēļ. romantiskākām, uztverošākām, intravertākām personām šī saite saglabājas ilgāk, bieži vien ļoti ilgi.

Jon_Snow      "Kad nekas vairs nav palicis tevī, paliks vairs tikai prieks. Tas prieks, kas rodas pats no sevis, tas prieks, kas tavs ienaidnieks". Bet šim nevajag ļauties.
Imo, labāk izmantot stardust metodi - piemērota mūzika aizvieto nepiemērotas domas.

saullla      mierīga mūzika mani iemiedzina bieži..
Bet ja gribās nedomāt,eju bieži pastaigās uz mežu,bet atcerēties un rakņāties pagātnes momentos bieži gan netaisos,ne tapēc ka negribētos,bet gan tapēc,ka nākotni veidot ir patikamāk kā kavēt laiku un teret enerģiju pagātnē un atmiņās.
Protams vienigās atmiņas kuras glabāju ir bērna smiekli,vārdi izteiktie,un citi tikpat pozitivi notikumi.

kuks10      Remarka melanholija oi,oi,oi.. ko darīsi ,kad būsi veča statusā ..kāpsi pa sienu augšā...paskaties apkārt ,cik daudz skaitas meičas..?!))

savej_a      Kad ieieju sevī,tad pastaiga mežā ir tas īstais...sakārtojas domas un visi kreņķi paliek pavisam mazsvarīgi ...

_CatNap      ikdienaa muzika palidz saiisinaataak - un liidz ar to aatraak - izdzivot plashu izjuutu gammu - no beedam, vientuliibas izjuutas, nesaprashana, saapeem - lidz mieram . bez muuzikas varbuut asarotos nedeeljaam, taa - vienaa vakaraa atbriivojos. (protams, nav runa par patiseu dzilju zaudeejumu, kas taa nepaariet).
p.s. ir arii muuzika/dziesmas, kas man asocieejas tikai ar 1 konkreetu personu/izjusto.

meklejumos      Jā, ar mani tā notika, viens punkts, atmiņas, bet bez mūzikas.

Eneile      Tā kā mūziku pārsvarā klausos tikai braucot pie stūres, diez vai es te sēdētu, ja būtu šads nelāgs ieradums.
Citādi, man reizēm patīk aiziet garā pastaigā, kad var pārdomāt šo un to - reizēm nākotni, riezēm tagadni un reizēm arī pagātni.

SNIEGBALTITE_      Jā, tā notiek!

limonija Eneile man tekstu noņēma no klaviatūras:D Staigājot pa mežu un vācot floristikai materiālus, var lieliski izmeditēties, bet klusumā braukt nemaz... nākamās atbildes