Bērnība

_Krasula_      Ziepju vārīšana, šķiet, vairāk atkarīga no rakstura nevis iespējām. Bet mūsdienu bērniem varbūt daļai pietiek ar kompjūterspēlītēm. Kaut futbols vārtrūmē nekur nav zudis arī šajos laikos. Es biju kluss, mierīgs bērns, kas nevārīja ziepes. Kokos gan kāpu, bet tikai tādēļ, lai atrastu romantiskāku vietu grāmatu lasīšanai. Vai ābelēs, lai noplūktu pašu sārtāko un kārdinošāko augli. Vienreiz gan pārbiedēju vecākus, kad mācījos braukt ar tēva mopēdu. Sajuka man, kam katrs kloķis domāts, un lielā ātrumā traucos pretī meliorācijas grāvim. Bet paguvu...noslāpa pie pašas malas...

_Krasula_      Tomēr bērni, kas dzīvo savā iekšējā pasaulītē, dažkārt var sagādāt saviem vecākiem nevēlamus pārsteigumus. Tā, piemēram, man bērnībā piedaloties kartupeļu lasīšanas talkā, iepatikās kāda pār tīrumu skrejoša lauka žurka. Tā nebija pārāk liela, bet skaisti ruda žurka. Ar cimdiem rokās es ātri vien to notvēru, aiznesu uz šķūni un ievietoju vecā akvārijā. Vāka vietā uzliku kartonu jeb ko tamlīdzīgu, tam virsū ķiegeli- lai nedomā aizbēgt. Sanesu maizi, burkānus utt. un nopriecājos, ka man tagad ir sava žurka. Taču otrā dienā, kad ierados šķūnī, "vāks" bija nostumts un žurkas vairs nebija. Acīmredzot, tai kāds bija palīdzējis...

raima      Hmm, ātri pieaugu, jau no 5.g,v. bija jāatbild par mazo brāli, viņa padarīto, saviem nedarbiem maz atlika- 6 g.v. no rajona centra ar pēdējo busu mājās braucu pēc vizināšanās karuseļos (nu, 5 stundas vēlāk kā pēc deju nodarbības beigām), vēl pusaudzes gados mammas zelta gredzenu paņēmu, lai parotātos, nepaguvu atlikt, lai nepieķertu noliku pie konkrētas priedes, bet vēlāk neatradu. Mamma to joprojām nezin. Neko dižāku neatceros, neinteresanti :(

dsm19      Nu kas tas par pēckara puiku, kuram nav kāds aizlāpīts caurums vai "apfrizētas"extremitātes, bija arī tādi, bet "pareizie" tos necienīja un pie memmes sūtīja. Pats nedaudz arī uz paša ādas izjutu šaujamo negatīvās sekas.
Labāk lai puiši uz ekrāna virtuāli pašaudās- sekas, parasti, ievērojami labākas!

Eneile      Ziepes nekādas lielās nevārīju, ja neskaita tādus sīkus pārpratumus kā nejauši iekāpt tālajā vilcienā, kas brauc pretējā virzienā, nejauši ar puskāju ielūzt ledū.
Atceros ar lielajām meitenēm tāds sīks ķipars gāju peldēties. Lielie meiteņi bļaudami joņo un lec iekšā ūdenī ar galvu. Kas es rižijs? Man ar vajag! Un tā ar kaujas saucieniem uz lūpām es ar. Tik viena problēmiņa - man ta riņķis ap vidu. Līdz ar to sanāca tāds savdabīgs pludiņš ar kājām gaisā.
Bet vispār ar draugiem joņojām riņķī spēlējot laupītājus un robinus hudus, taisījām lokus un bultas no kārkliem, lēkājām no sienaugšas, protams pa kokiem kāpelējām. Ar tiem ar bija cunduri. Katra bērna goda lieta 6 gadu vecumā bija tikt rāpkokā - lielā, vecā ozolā, kur knapi ar rokām varēja aizsniegties līdz zemākajam zaram :)

Bibine      kad dažreiz saviem vecākiem paraudu par savu bērnu palaidnībām, tad viņi vienmēr atgādina, ka tie pat nav pumpuriņi salīdzinot kādus nedarbus esmu ģenerējusi. Bet man pašai toreiz likās, ka tas ko es daru ir super-labais darbs un mammai par to tikai būtu jāpriecājās. ieraugot mammas skatu neviļus saproti, ka ir sastrādātas baigās ziepes. Vietējo koku galotnes iekarošana jau tāda pašsaprotama nodarbe. Forši ir spēlēt tumsā paslēpes starp izkarinātiem baltiem palagiem, no cepļa čiept māla ķieģelus (kuri vēl nav izkarsēti) un vietājā jaunbūvē spēlēt kariņu. Bet cēlākais, ko esmu sadarījusi - bērnudārzā pusdienas zupas katlā iebēru veļaspulveri. Man bija doma, ka burbuļu zupa izskatītos ļoti forši un kas ir foršs tas garšīgs :)

baalzams      6-7 gadu vecumā dzīvojamās mājas otrajā stāvā iekurināju skaistu ugunskuru, (iemeslu neatceros) , rezultātā izdega neliels caurums grīdā, jo muteriņš laikus uzkāpa pa kāpnēm un novērsa atklāto uguni..

smooth      Eneile (22:35) viedoklis - +++ Lasu un priecājos par Deja-Vu sajūtu!!
"sanāca tāds savdabīgs pludiņš ar kājām gaisā." ... Nice! :D :D tikko pārsmējusies līdz asarām..
"Bet vispār ar draugiem joņojām riņķī spēlējot laupītājus un robinus hudus, taisījām lokus un bultas no kārkliem, lēkājām no sienaugšas, protams pa kokiem kāpelējām." .. bet šis 1:1 atsauca atmiņā pašas bērnību tālo.. :) PALDIES!

Ingaxx      bija forši, pa barbarisko. Pirmais pēriens no mātes, kad pa Jāņiem ar kaimiņu Evu gribējām uzdāvināt kaimiņam kartupeļu talku - kamēr šie darbā, norakām visus nesen saaugušos kartupeļus. Nenovērtēja!
Pagalma puķu dobē iestādīju visu mammas un tēta uz dzelzceļa nopelnīto algu - kaimiņi izraka un piedzērās, parējo atdeva maniem seņčiem. Arī nenovērtēja. Tā vēl kādas 37 reizes... Vienas traumas man, barbari visapkārt vien dzīvojuši.
Tagad esmu jau sākusi novecot un bieži vien pietrūkst sencīšu, viņi ar mani lepotos.

Kalnu_kaza      Neko traku jau nedarīju - pāris bunkurus mežā sataisījām, pāris vigmammas uzcēlām, ar biedru milici parunājām, cik slikti ir kokus zāģēt... manējie pagaidām vēl tikai apgūst kokos kāpšanas prasmes, attiecīgi - man nākas to atsvaidzināt, jo nereti netiek lejā, vai kāja iesprūdusi varen stipri. Kaut ko jau vēl bakstās pa āru, bet īpaši pakaļ nestaigāju, tāpēc nav ne jausmas, ko viņi jau ir vai nav paguvuši sastrādāt - tās jau būs viņu atmiņas.

MaryClaire      :) es biju jauka un ļoti godīga meitenīte! :)

Deisa      Man no bērnības ar puikām patika apkārt joņot, kokos kāpt un to galotnēs atgulties un šūpoties, kauties un bumbu pagalmā mocīt. Bet tomēr biju meitene un tas nepalika nepamanīts. Atceros, divi brāļi, mazliet vecāki par mani, teica, lai novelku biksītes un parādu, kas man tur, šie cepumu iedošot. Es tā nodomāju, parādīt jau varētu, bet ko es ar to cepumu iesākšu? es viņu negribu. Tā arī neparādīju.
Vasarā tomēr arī mani bērni mājās vien nesēž. Dzīvojam pie mežiņa, tad viņi tur štābiņus būvē, pa šķūnīšu jumtiem lēkā un ik pa laikam skatās, ko varētu pasvilināt. :)

Diversija      Vēl tagad esmu jauka un godīga meitenīte :)

violeta      Dedzinajam kūlu,cepām siļķi un kartupeļus,līdām kokos,taisijam štābiņus,peldējam uz izturibu pāri Daugavai,spelējām spēles,izdomajām savas,daudz laika pavadījām svaigā gaisā,sportojam un kustējamies,ka ari daudz stradajam,pelnot sev apģērbu un skolas lietas.Ziepes vārījām samērā mazas,par visu atbildējām pasi,nebija vainīga ne skola,ne vecāki.Nebija daudz liegumi,ka tagad,un nepatikšanas arī bija mazāk.

Zeltiite      Saliku iepirkumu tīkliņā ar lielām acīm 2 toy terjerus, kas jau tāpat nevarēja viens otru ciest. Kad palaidu vaļā, vienam bija pārkosta auss, otram apkosta kāja.

JurisK      Neko sliktu neesmu darījis, reizes trīs četras esmu pratināts, bet neatzinos nevienā nedarbā! Reiz pat VDK darbinieks tincināja, tai brīdī gan nezināju, tik vēlāk tante teica, ka tas esot no čekas, kur nagus maucot.