Kāpēc pieaugušie nereti zaudē rotaļīgumu?
Kas ir tas, kas daudziem no mums liek uz PA tēmām raudzīties ar baaaigo nopietnību? Vai tās ir bailes,ka kāds pasmiesies,
ka kāds iedalīs kādā "nenormālo" grupā,
ka esam taču pieaugušie un tas nozīmē, ka jābūt nu dikti, dikti nopietniem,
ka esam ar savu ierobežoto humora sajūtu (vai bez tās), kuru citi nesaprot,
ka pagātnē ir pieredzētas nu tādas ciešanas un sāpes, ka bērns mūsos ir nobeidzies?
neko
wollamds: "Jeb Tu domā visi te ir tieši tādi kretīni, par kādiem itin bieži izliekas? ;)"
teorētiski cilvēki parasti izliekoties labāki kā ir.... [bet ja tas ir tā; secināju sanāk pavisam skarbi]
Ananda_A
Varētu vienu nedēļu tēlot + otru - varoni, tam vajag talantu. Tie pārpasaulīgi pareizie imidži padodas vieglāk:DDD
Torpēdo vienīgaais konsekventi velk savu -varoņa lomu. Cepuri nost!:DDDD
Viirietis_V
Varu iedomāties pretīmnākošo reakciju ejot pa ielu,ja ietu atņirdzis zobus,bet uz jautājumu-kas Tev kaiš,es atbildētu-man šodien rotaļīgs noskaņojums....visticamāk nākamā šķērsielā vīri baltos halātos mani ietērptu trakokreklā!:)
Ir jāzin vieta,kur vari atļauties rotaļīgam būt un kur ne!
Deisa /sāk izsamist, ka ir iemaldījusies ne tur, kur vajag. Noglabā šķēres ar ko trakokrekla piedurknes nogriezt, ja nu kas/
Vucis
"cilvēki parasti izliekoties labāki kā ir"
nu, nu... cilvēki parasti DOMĀ, ka ir labāki kā ir, bet dzīvē izliekas tādi, kādi vēlas tobrīd būt: citreiz gudrāki (jozuliņš), citreiz dumāki (JR), citreiz ļaunāki - viss atkarīgs no mērķiem un dvēseles stāvokļa. Vai pieņemtā tēla.
skarbaiskungs Varbūt vajadzēja sākumā rotaļīguma definīciju, jo vairums te braukā no viena grāvja otrā. Ja prot tikai būt īgņa, vai atņirgtiem zobiem jautroties, tad apkārtējiem pagrūti ar jums.
fargo
ai, da nu kādu rotaļīgumu? rutīna. pīļu dīķis. visi zina ko un kā kurš aptuveni komentēs. "retumis" gadās interesants temats. reizi nedēļā, ja ne retāk. mda... ij troļļi ar izdomu nespīd.
tas pa ir ta ka kāda viena sejasgrāmatas interešu grupa, saukties varētu "patarkšķēsim".
liancite Vēl...ja sāc būt, kāds esi, apkārtējie uzreiz grib vest uz ģintermuižu! Kas tad ir rotaļīgums? :) Varbūt vnk smiadīt, ja to gribas, vai raudāt, dusmoties, UN neizlikties...! ja pats sevi nesaprot, kā gan otrs to izdarīs! Sanāk, ka tāpat tikai trakie satiekas, jo MĒS VISI ESAM UNIKĀLI! ;)
skarbaiskungs fargo, varēji tak ar saviem ntajiem nikiem uzcept kādu inčīgu tēmu! Personības dalīšanās šajā gadijumā būs tikai liels +! :D
Eliza29
Vai nu rotaļīgi vai nopietni - tam īsti nav nozīmes.
Vienkārši ir personāži, kurus vienmēr interesanti lasīt un ir garlaicīgie.
Var jau to rotaļīgumu mētāt, ja tēma rosinoša... bet fargo jau teica, ka tās te nespieto.
Eneile
Man domāt, ir cilvēki, kuros ir šis rotaļīgums un ir tādi, kuros tā nav. Lai šis rotaļīgums tā smuki uzplauktu ir vajadzīgs otrs, kas māk tāpat spēlēties vai vismaz ar mīļu smaidu uz to noskatās :)
Teikšu godīgi, tādā vietā kā PA man pašai laikam gan vairāk raksturīga ironija nekā rotaļīgums. Te jau nevar izvērsties spēlējoties, 2 komentāros jādabon iekšā viss, ko grib pateikt, vot i cilvēki nopietni sakoncentrējas!
_es_esmu_ Oi...Deisa, Deisa...
p_p Tas no garastāvokļa atkarīgs. Mandomāt, paēdis, izgulējies, normālu algu un buču no mīļotā cilvēka saņēmis komentētājs būs i rotaļīgs, i humorīgs.
Ieklausos Interesanti: kā Tu iztēlojies rotaļīgu dialogu, teiksim, ar infantilu personāžu?
Adamsone Pārāk rotaļīgs pieaugušais ir drusku ku-kū. Bet konkrētā brīdī, par piemēru, dzīve ir līdz brošai, kāds tur rotaļīgums...
dzintars35v Reizēm ir grūti pārslēgties,no darba lietišķima...,bet tev taisnība,es te vienai,veltot pusvakaru,sacerēju pasaku..,nekāds šedevrs protams,bet nāca no sirds...,pirmā reakcija bija,no sērijas,ka tu esi bērna prātā utt.,utp.,pēc tam jau cilvēkam daleca,bet turpināt ar viņu kontaktēties,tas man vēlēšanos atsita,toties man radās viela pārdomām,ja jau es varu,kaut kādai durai,aiz neko darīt pasakas sacerēt,varbūt ir vērts pamēģināt uzrakstīt,kaut ko plašākai auditorijai,piemēram bērniem...,tā ka tēma interesanta!!!
Deisa Pārsvarā domas - kā citi uztvers, ko padomās utt. Vai tad mēs sevi nemīlam un nespējam/negribam izklaidēt? Skatos uz savu dēlu, kas spēj pats ap sevi radīt iztēles pasauli un viņam ir interesanti. Ja viņš tikai gaidītu, kad kāds cits tajā iesaistīsies, viņu nodarbinās, viņam nereti būtu garlaicīgi. Un iztēles pasaule arī netraucē būt reālajā pasaulē, kad to vajag.
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 37 (kopā 37) |
