Attiecības ar māti
Daudziem māte ir vistuvākais cilvēks, es nezinu, ko tas nozīmē. Viņa mani visu mūžu ir gānījusi, viss, ko es daru ir slikti. Vēl nesen uzzināju, ka viņa mani apklačo. Arī tajos brīžos, kad man dzīvē klājās ļoti grūti, viņa mani neatbalstīja, bruka virsū, rīkoja skandālus. Tgada viņa ir veca un nu grib, lai esmu pret viņu iejutīga, saprotoša. Bet es to nespēju. Viņa nu ir atbraukuši pie ārsta, jo veselības problēmas. Es viņu pie ārstiem izvadāju, bet vienā dzīvoklī ar viņu jūtos slikti. Man iekšā viss dreb. negribu iet mājās. tagad vina pie manis grib padzīvot vienu nedēļu, bet kaut kad gatavojas pārcelties pie manis pavisam. Es to nespēšu izturēt. Labāk pakāršos... Man ar viņu ir absolūta psiholoģiska nesaderība, turklāt viņa uzvedas kā prasta lauku veča. Ko lai daru? Bērni arī saja, ja ome nāk pie mums dzīvot, viņi īrēs citu dzīvokli. Izmisums. Nevaru no viņas atteikties, jo esmu viņai vienīgais bērns, bet ir ļoti smagi.mekleeju_tevi2 Ak Dievs cik burvīga meita mātei izaugusi....izskatās,ka tevi vismaz pēc pārs desmit gadiem tavi bērni tevi aizvedīs ziemas salā uz mežu ragaviņās un pametīs(anketa slēgta,var jau gadīties ka arī ātrāk)........oi,oi ,oi.....:))
sorrell es šo palasīju un sapratu, ak dies cik man bija laba mamma, pat ar visu to, ka mums nebija pārjūtīgas attiecības un viņa savu jūtu izrādīšanās bija diezgan atturīga, neesmu nekāda ticīgā, bet Bibelē rakstīts- godājiet savu māti un tēvu un jums labi klāsies virs zemes, vispār jātiek pašai ar saviem tarakāniem galvā un aizvainojumiem...:)
Torpedo
Jā, kad velk mammu uz mezu ragavinaas, tad taas noteikti vajag majaas parvest, lai pasas berniem buutu ar ko tevi kadreiz uz mesu aizvilkt ..
Bet vispaar jau par maateem beerni veel kkaa tomeer paruupeejas, bet par teeviem, ipasi, ja tie skirusies un berni nav dziivojusi kopaa attieksme vispaar parasti kaa pret svesiem cilveekiem - lai tak tas dzeeraajs sapust savaa socialajaa majaa vai bomzu midzenii! Vispaar meitas, kas augusas kopaa ar mateem, omeem, tikpat kaa bez viiriesu klaatbuutnes, arii peec tam visu dziivi uztvers viiriesus kaa kaut ko zemaaku un nepilnvertiigu - taa vinaam neapzinaati ieaudzinaats
_Bella
Ciešanu ciešanas - mamma draud ievākties, bērni izvākties :)
Ja bērni draud īrēt dzīvokli un izvākties, tātad nav mazi un ir pēdējais laiks sākt dzīvot patstāvīgi :)
Attiecībā uz mammu - ir vērts viņai mierīgi izstāstīt par, ka cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi par to, kas ir pareizi un, ka Tev liekas, ka viņa arī ne vienmēr rīkojas pareizi.
kreisais12 problēma ir tā, ka tu nekad neesi sevi um savas intereses aizstāvējusi attiecībās ar māti. Māte acīmredzot tā izturas netikai pret tevi.Tikai citiem ir iespēja pagriesties un aiziet. Piedāvā mātei tev pieņemamu variantu, manis pēc kaut vai pansionātu. Pieņemt vai nepieņemt tā ir viņas izvēle. Beidz uztraukties ko teiks citi, dzīvot tev.
erucanob
Torpēdõ,bet ko tad Tu domāji,sabiedrībā,kurā par pilnīgi normālu uzskata masveidā laist bērnus pasaulē bez laulības reģistrēšanas(nav runa,kur netīšām gadījās un saprata ka stāvoklī tikai 7.mēnesī).Tā,sametas kopā,padzīvo,tad tētiņš ieskatās citā un prom ir.Kāda var būt attieksme pret "tēvu".Un pret to,kurš dzeršanas dēļ bērniem izpurgājis bērnību?
Topikā nekas nav teikts,ka māte būtu meitu pametusi,dzērusi,ēst nedevusi utt.Nu sūdīgs raksturs mātei,bet varbūt varēja mēģināt runāt,kaut vai radus iesaistīt,ja citādi nevar.
violeta Es tevi saprotu,ari mana mamma ir smaga rakstura,dzivojam kopā,lielaako dzives daļu es viņu neieredzu,par to,kaa bērnība mani sapinaja,dzēra un pārsvarā bija prom.Loti dumpojos,dusmojos,skandāli katru dienu..bet..viņas dzīve var beigties katru mirkli(85g.) un es būšu saskaņaa ar savu sirdsapziņu,ka visu esmu izturejusi un godam viņu izvadījusi.Tev iesaku,paciet nedēļu,bet stigri nosaki - ka palikšana nebūs,tava gimene un bērni tev svarīgāki.
Eliza29 Beidziet terorizēt sievieti! Un nespiediet uz sirdsapziņu! Ja ir tā kā viņa saka, tad būs labi ar tieši tik, cik viņa spēj šai situācijā darīt. Jums katram sava pieredze, bet tā neder visiem gadījumiem.
Jezga Torpedo, Tu pilnīgi garām runā, laikam pēc savas vai kaut kur dzirdētas pieredzes:) Nekas nav ieaudzināts, katram sava galva uz pleciem un acis pierē!
Jezga Latinai es gribēju teikt apmēram to pašu, ko violeta.
alvis25
Nedomāju ka vecam cilvēkam var ko paskaidrot . It sevišķi ja līdz tam to nevarēji.
Sarēķinot savus līdzekļus noteikti dzīvo atsevišķi un nemēģini strīdēties . Tas ir bezjēdzīgi . Vecāki ir jāciena bet tas nenozīmē ka jāpakļaujas . Un atceries kā bija ar māti un nepaliec pati tāda .
piparbecinja
ja negribi sabrukt, nelaid viņu pie sevis. kā jau te ieteica - noīrē viņai netālu dzīvokli un lai mācās uzvesties pieklājīgi, meitas mājās ciemojoties.
Mēdz būt situācijas, kad pašas āda ir vissvarīgākais pasaulē. Viņa tavu upuri var nenovērtēt. Nav jācenšas visiem izpatikt un būt vienmēr labai - tas nav tā vērts, gar tevi noslaucīs kājiņas un izmetīs mēslainē. Tev to vajag?
Adamsone
Kopš es pati esmu māte, man visi šitie liekulīgie sentimenti izraisa tikai ņirgu...Ko sējam, to plaujam. Tik lieli sāpinājumi tukšā vietā nerodas. Domā par sevi vispirms un pēc nedēlas aizgādā viņu tur, kur dzīvojusi līdz šim. Nopērc viņai vatētu segu un tiešā tekstā pasaki: "Tu mani esi nīdusi visu mūžu un es ar tevi kopā nedzīvošu". Un viss.
Jo ja sākas runas par to, ka tev jāpērk cik tur istabu dzīvoklis un tu tajā IEKLAUSIES !!!!! - tad ir vnk slikti. Viņa zin, ka var tevi izmantot un darīs to tik ilgi, cik tu atļausi. Bet ja kopā dzīvojot gadīsies tā, ka uzliksi viņai uz mutes spilvenu un drusku uz tā pasēdēsi - tas gan būs nelāgi, pēc tam slikts miegs var būt ilgi... Šitādu sitāciju nevajag pieļaut.
saullla
Lai vai cik feina un laba mamma nebutu,dzivot vienā mājā,dzivokli nevajag..Mājā var but tikai viena saimniece,un nebus tā ka maate tev ljauts but saimniecei un visu izlemt pašai.Vispirms jau nekad nedrikst krāt aizvainojumus iekšā,ir jāpasaka,nevis bļaujot,stridoties,bet ir jāpasaka.Bij lidziga situācija,bet pateicu visu kā un kapec jutos,un pamatoti tā jutos,viss mainijās pat ļoti pēc tam.NOiree vinai citur dzivokli,beta ri nepavisam tuvu noteikti nee....labāk tā lai kājām vinai gruti atnākt pie tevis.Vina vecā gājuma cilvēks nesapratis,kapēc velies dzivot kā dzivo,un kapēc nevar vienā mājā būt divas saimnieces.
Es stingri pateiktu ka tā nebus,ka nedzivosim vienā mājā un viss.
kamēr neteiksi,bet ļausi sevi locit kā vajag,timēr jau nekas ari nemainisies,arii attieksme pret tevi nemainisies.
MrJones Skumji, ka taa.... Gruuti te kaut ko iekomenteet...neizprotot situaaciju. Tomeer, naids...pret pashas mammu,.no taa kaut kaa buutu jaatiek valjaa. Nekas labaaks no taa nebuus...un vispaar taada vide..ari Tavi beerni tak to juut. Vismaz meegjini aprunaaties, vispaar paarkaapjot paari savam ego....visticamaak tak ari kaut kas labs ir bijis, ne tikai sliktais...nu luuk.,tagad ZS naak...taadaa pozitiivaa gaisotnee,..tak buutu iespeejams atsaukt labaas atminjas!
atenii
Šķiet, ka autore kaut ko noklusē, nepasaka līdz galam, kāpēc viņas māte tā ir izturējusies, un kāpēc gadiem ilgi bijušas tik saspīlētas attiecības.
Man ļoti pietrūkst manu sencīšu. Kaut arī attiecības bija labas, tāpat jau kādi ikdienišķi kašķīši, nesaprašanās, neiecietība no manas puses bija. Tagad domāju, ak, Dievs, vai tiešām nevarēju pateikt savādāk, izturēties citādāk...
Ziemassvētki varētu būt tas laiks, kad autorei tā no sirds izrunāties ar māti, mēģināt rast ceļu vienai pie otras. Nezinu, vai kopā dzīvot, bet tuvumā gan, jo mamma tomēr jau gados un, cik saprotu, arī veselība vairs nav nekāda labā.
fargo
laba nekā tur nebūs, ja sāksi ar māti dzīvot kopā, cik nu var spriest, kāds emocionālais klimats ir saigaidāms.
smagi.
varbūt tiešām var ar to īrēto dzīvokli? un ir ar viņu jāizrunā, vismaz jāpamēģina, kāpēc tu nespēj pat pieļaut domu dzīvot ar māti kopā. tādā vecumā jūs abas, visdrīzāk, nemainīsieties, jau izsistie robi un asumi radīs tikai jaunus, ja nemainīsies kardiāli attieksme vienai pret otru. žēl teikti, bet domāju, ka nemainīsies ne tava, ne viņas attieksme.
man ar tēvu ir bijuši tādi skandāli, ka briesmas, kad atceras. tagad viņa nav jau padsmit gadus un ir ļoti žēl tā visa, kas ir noticis. bet zini, ko es zinu? ja visu atkārtot, domāju, ka notiktu tieši tas pats, kas bija un galvenais kā bija.
arī ar māti, kas ir zelta sirds, bet pēc rakstura cenšas kontrolēt un virzīt katru un ikvienu savā tuvumā un ar visvisvislabākajiem nodomiem prātā. bet agri vai vēlu sastrīdas ar visiem, jo tas kļūst nepanesami, lai arī ir darīts ar labu nodomu.
ko ar to visu darīt, ar vecākiem un tā? man liekas, ka tā nav "darāmā" bet runājāmā/attieksmes lieta. tā gan ir taisnība, ka tieši darbi liecina, bet darbi seko nodomam, noskaņojumam bēniņos. doma(varbūt zemapziņas doma)>rīcība. ne otrādi.
tāpēc arī mātes izmitināšana tuvumā, bet ne pie sevis un paskaidrojot kāpēc tā, varbūt būtu labs variants. tas atstāj telpu manevriem un arī ļaus padomāt. tā tu mati neatraidi, bet arī nebūs katastrofa tavā ģimenes mikroklimatā. kaut kā te vajag tā mierīgi un bez rāšanās savā galvā.
piekraste Te nu gribētos piekrist Neko viedoklim.
Kapucino Izdomā vienalga ko, bet kopā gan nedzīvo! Ir, ir šitādi cilvēki un arī mātes tai skaitā. Tā, ka domājiet ar bērniem kādu reālu variantu. Bet tikai ne kopā.
Adamsone
"ja visu atkārtot, domāju, ka notiktu tieši tas pats, kas bija un galvenais kā bija."(1:23) Zelta vārdi, visīstākā dzīves pieredze. Tur jau ir tas trakums, ka laikam ejot, saproti, ka nekāda cita varianta nav un nevar būt. Jebkurās attiecībās, ne tikai ar vecākiem. Un ne tikai tādēļ, ka viens vai otrs nevar vai negrib mainīties konkrēti tagad, bet tādēļ, ka apstākļi un pagātnes pieredze ir nemaināmi.
Turies, viss kādreiz beidzas...:)
IchBInMaris Panjem un izrunajies ar maati vienreiz par visam reizem,pastasti kaa juties. Pasaki ,ka nevelies dzivot nesaskanjas vairak,ka nevelies dzirdet apvainojumus un... nākamās atbildes
<< iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 60 (kopā 64) | nākamās >> |
