Attiecibas ģimenē

neko      "cieņa ģimenē ir pati par sevi saprotama lieta, bez lieka teikuma rakstīšanas." - nebūt ne - tas par ko tu runā man domāt ir elementāra pieklājība. Cieņa ir kas mazliet cits; autoritāte + uzticēšanās. Ieklausīšanās nevis tāpēc, ka tēvu jāklausa, bet tāpēc, ka to bērna izpratnē ir vērts darīt. Tāpēc ka vēlas dzirdēt viņa teikto. Un tas vis nebūt tā pašsaprotami nerodas.

Tēvs ko vienkārši mīl.. vienkārši dublē mātes lomu un tik pat labi viņa var arī nebūt. Jo dublieris pa lielam nevienam nav vajadzīgs.

Deisa      Ko vecāks dod bērnam, to arī viņš saņems pretī. Nevar iedot mīlestību pret to, no kā bērns to nesaņem.

Ingaxx      Mīlēt savu tuvāko nav jāmāca - tas vai nu ir vai nav katram iekšā!

elsa      Var jau mēģināt tam bērnelim ieborēt da jebko - cil labs un visādi citādi nenovērtējams ir tētiņš. Bet bērns redz, kā viss izskatās patiesībā. Nafigam kropļot viņam pasaules uzskatus un redzējumu?
Bērnu, gluži tāpat, kā taisa, arī audzina divi. Neatkarīgi no tā - ir vai nav kopā.

Lugareecija_Darela      neko ir taisnība Tev, bet liela nozīme ir arī tam ka ar vārdiem apliecini cik nozīmīgs ir Tēvs ,pats bērns, ome ,opītis. eh... te nu es atdūros , cik cilvēki , tik arī viedokļi ........ paldies visiem kas centas mani saprast :)

iota      Šoreiz nepiekrītu neko viedoklim, ka tēvu vajag vienīgi cienīt.
Jāciena ir gan tēvs, gan māte, un arī jāmīl būtu abi, vienīgi šīs jūtas viņi "nopelna" katrs par savu ieguldījumu bērnā.

non_grata      kā tad- cieņa! ja gribi mīlestību paņem bāreni vai suni aprūpē

Tessa      (c)Vai tu domā ka es esmu tik naiva lai publiski savas problēmas risinātu ?

a kakogo,jasaka,hrena tu gribi(tada gadiijuma),lai ar tevi runa nopietni vai taisnojas?
jautajuma uzdevejs parasti ievirza diskusiju sev velama gultne,un gudrs jautajuma uzdevejs nepieljaus,ka vinja tema riesies un kliegs A es,A vinjsh,A jus pashi tadi!!
te es redzu ne visai pratiigus(nerakstiishu dumjus) uzrejienus un sava subjektiiva viedoklja uzspieshanu.tas saucas:jus,nejegas,ka jus dziivojat?ka bernus audzinat?gatavas shausmas,es dusmiiga!!

turpmak ieteiktu padomat,pirms raksti un izsaki temas pieteikuma savu subjektivismu.ja tev tas vienalga,man arii.tikai ieteicu.
un pirms riet,vajadzetu sava galva izdomat vienu labu lietu:cilveki ir dazhadi.gjimenes ir dazhadas un attieciibu modelji ir vel dazhadaki. un ne jau kads bus tam visam par sogji,ibo maju necelj viens cilveks.
tadi,luk,raushi.

flame528      Bērni vienmēr mīl savus vecākus,ja vecāki ar savu darīšanu un nedarīšanu,nepanāk pretējo.

jozolsen      Mans dēls un mana meita ir ļoti daudz no manis paņēmuši un to redzu ikdienā.Ir jau cīņas ar viņu personīgo ego,cīnos.Meitai labs tests bija skolā ,kādi ir pienākumi mājās?Mainījās attieksme,jo domāja tētis uzspiež.

maktub69      un sniegs katru ziemu mūs pārsteidz nesagatavotus....tas tevi nesadusmo?DDD

Ljenka9      cienīt vajag otru, tad šāds jautājums neradīsies!
Bet diemžēl mūsu sabiedrība ir tikai ceļā uz to.

Deisa      Un vai bērnus var iemācīt mīlēt tēvu, māti, jā viņi augot redz, kā apkārtējie tos neciena? Vai vajadzētu mīlēt māti alkoholiķi vai tēvu, kurš jau gadiem nestrādā, jo neies "vergot"?

Neratnais      Tessa, kakji nerej.

Neratnais      Un bernam ir jajut,ka vinjam ir tetis, neatkarigi no ta,vai shkirts, vai neshkirts. Ja tevs miles bernu, tad bus Ari otradi.

MaryClaire      man domāt, ak vispirms tēvam savs bērns jāmīl, lai bērns spētu iemācīties šo mīlestību. lai bērns saprastu - kas tas ir.
domāju, ka neviens bērns nepiedzimst ar spēju iesist nagliņu sienā [ne visi tēvi to prot, un vispār tas ir TIKAI piemērs], - viņš to iemācās no tēva. arī daudz ko citu, bet sāk tēvs. tāpēc ar to "mīlestības mācīšanu" var sanākt kā ar baletu puikam - mātei vajag "poz zarez", - viņa māca, māca, pierunā, kamēr iegūst traumētu personību, jo bērns ir tīrs, un savus vecākus respektē defaultā, - mīl, respektē un ciena. tas beidzas, kad viņš sāk salīdzināt - a kāpēc mana māte mani spiež to, kas man neliekas dabisks.
un tad rodas šie "mīlēt neiemācītie" bērni, jo patiesībā tik pārmācīti ar visu ko, ka viņi nezina, ka to dara dabiski, bez piespiešanas vai piespiešanās.
ja bērns dara to, kas vecākiem nepatīk, tad pirmām kārtām vainīgi ir vecāki. jā, arī bērnu agresija un savu vecāku necienīšana - pie tā vainīgi paši vecāki.

wolands      +1 Neko. Sevišķi tas uz puikām attiecas :)
Problēma rodas, ja māte tēvu pati neciena (un nemīl automātiski ). Un pat necenšas liekuļot. Bērni tad parasti ieņem to pozīciju, kas viņiem dod lielāko drošību - parasti mātes.
Mātēm būtu jāizrāda cieņa tēviem, savukārt tēva pienākums ir panākt, lai bērni nekāptu mātei uz galvas (pat ja pati māte to vēlas), kā tas ak, tik bieži diemžēl notiek...
Tēvi, protams, arī savus bērnus mīl. Tik tas izpaužas savādāk un bieži no malas nepateiksi ;)

Lucy      Uz šo jautajumu var ti ta apstarkti atbildēt,katram šķirtam parim savas problēmas..ir kas šķirās ar sapratni benus nedalot un nemanipulejot ar tiem.Tēvs no laba prāta maksā gan alimentus,gan ņem bērnu pie sevis,bet ir tādi idioti kuriem liekās,ka māte tos alimentus tērē sev un ir vēl tādi kurus uztur lielos bērnus /tēviņus/viņu vecāki un valsts maksā alimentus..Šī tēma pat nav apspriežama man domāt!!
Es pazīstu tēvus kuri audzina savus bērnus un no mātēm alimentus nepieprasa.

edora      Ai, attiecības vispār ir sarežģīta lieta, ja spēlē neievērojot nekādus noteikumus. Bet, noteikumi patiesībā ir ļoti vienkārši, visi tos vairāk vai mazāk zina... tikai traucē egoisms, veselā saprāta un pieredzes trūkums... un reizēm vnk velns kārdina. Un tad notiek lietas, ko nevar aizmirst, ko nevar piedot... bet bērni ir savu vecāku spogulis, tie aug mācoties nevis no moralizēšanas-vārdiem, bet no vecāku piemēra- darbiem.
+ wolandam

mis_parkere      Hm,tēvu,kurš neliekas par bērnu ne zinis ir jāmāca mīlēt?!?!?!?!!!pi pi pi pi ..negribu būt rupja

av2      nekas nav speciaali jaamaaca. Siikie KOPEE VISSU, VISSU.. no vecakiem.

Vucis      Piekrītu av2. Un vēl par to cieņu piebilstu, ka arī tēvam māti ir jāciena.
Manā izpratnē, bērnu klātbūtnē vecāki viens pret otru izturas ar cieņu. Neviena slikta vārda, ne frāzes, ne apšaubīt otra lēmumu pareizību. To drīkst atļauties izrunāt savā starpā. Bez bērniem. Arī tad, ja vecāki ir šķīrušies.