Cik ilgi var gaidīt?
Nesen runājos ar kādu sev tuvu cilvēku. Ārēji - viss kārtībā - draugs ir, bērni ir, tiesa tagad gan jāmeklē cits mājoklis, bet tas cits stāsts. Aizrunājāmies par personīgajām attiecībām - kā jau ikvienam, dzīve iet pa kalniem un pa lejām, bet manu sarunu biedri visvairak uztrauca viens jautājums - Cik ilgi var gaidīt kādu apliecinājumu, pārliecību, ka tas, kas ir, kuru katru brīdi nebeigsies? Viņa ar draugu precējusies nav, bērni ir, dzīvo kopā, kredīts uz viņas vārda. Vīrietis ik pa laikam mēdz aiziet savos ceļos, viņa, gudra būdama, atskaitīties neprasa, demonstrē uzticību. It kā neesot pazīmju vai iemeslu, ka viņš ietu pie citas, bet gan savā ziņā greizsirdība uz draugiem - tiem viņš savu brīvo laiku neliedz, pat labprātāk atrod iemeslu nebūt mājās ar sievieti un bērniem, bet cenšas izrauties un kārtot "draugu būšanas". Viņa tā arī neko nepieprasa, ļauj viņam dzīvot brīvībā, bet visu laiku iekšā nedrošības sajūta - a ja nu kādu jauku dienu ņem un aiziet?av2 vispar jau....neviens nevienam nepieder, bet ir ..piesskkirts uz laiku. Cik ilgu - tas buus atkariigs no abiem. Man personiigi nav iisti saprotams taads dziives stilss, kad vienss vissu laiku kur vazaajaas. Un ne jau taapeec, ka tas laistu pa kreisi, bet taapec , ka....nu , bln , kas ir, nav intresanti maajaas nemaz ? Tad nafig tadas maajas vajag vispaar.Maajam ir jaabuut tai vietai , kur tomeer juuties viss , viss labak.
Deisa Channelles ieteikums patika, man jau arī šķiet, ka sieviete pārlieki uzņemās to atbildību, domā par to, kā pareizi, kā vajag. Atstāt bērnus papucim un ieziet dzīvē, lai šis pasēž un acis vien pabola, cik viņa smuka "pie draudzenēm" aizbrauc. Ieminējos par šādu opciju - "nē, es tā nevaru, kā tad es tā, bērnus atstāšu, man nemaz negribās..."
panaceja :)) šeit var teikt: "pa cibiņai un vāciņš", " pasaki man, kas ir tavs draugs, pateikšu, kas esi tu." palasot autores tekstus, vienīgais secinājums - furnitūra, salīdzinoši, suck.:))
karbonaade
Sievietei var būt tik bērnu, cik viņa pati spēj uzturēt.
/Karbonaade iecērt akmenī, un necer uz večiem un viņu solījumiem./
Ja nopietni,meitene savā naivumā, mīlestībā vai vēl kādās emocionālās lietās ir iebraukusi auzās. Un pamatīgās. Pataisīta par ķīlnieci... Es ieteiktu par savu pēcpusi parūpēties jau tagad, cik nu tas iespējams, jo, ja šobrīd tiek runāts par problēmu, tad problēma patiešām jau ir. Drīz gaidāms risinājums. Un tikai no pašas meitenes atkarīgs, cik labvēlīgs tas būs viņai.
Ps. Ļauju stiprajam dzimumam saukt sevi visos iespējamos epitetos :)
| << iepriekšējās | Atbildes 61 līdz 64 (kopā 64) |
