Vai šeit kādam ir -Kauna sajūta...?

_Biezaa_oome      Nebiju maajaas, kad kaunu iedaliija.

Tessa      ja,pavisam nesen piedziivoju baiso kaunu :DD izgazos pamatiigi))
bet nu tas nebija kauns par kaut ko sliktu,vnk nolohojos))
ja dara kaut ko sliktu apzinati,man domat,nekadas kauna sajutas nav.un tad gan ir slikti-ne pasham.pasham bus velak.

jozolsen      Tikai atzīstot savas kļūdas spējam mainīties.Daudzi vaino citus,neredzot sevi un nav jāmainās,visa pasaule vainīga.Kaunuma sajūta ir izjusta ne vienu reizi vien,pat nosarcis esu.Vīriešiem jau tās bikšu periekša gadās vaļa un kurpes nošļakstītas...

Torpedo      es arii nekas neesmu vareejis saprast, kas tas Kauns taads ir??? Moska kaads apskaidros?

_Biezaa_oome      "Kaunuma sajuuta!" :DDD Vo, tas ir ko veerts. Gada balva jozolinjam par shito peerli. :D "Gada Kaunums 2012" :DDDDDDDDDDDDDDD

HRDS      Jap... reizēm uznāk kauns pats citu vietā... :D

stardust      Oi, jaaa, "kaunuma sajūta", ko... :D
Nu nemēdzu darītu tādas lietas, par ko būtu jākaunas ar lielo burtu.
Pa reizītei nedaudz izgāzties, nenovaldīt muti vai nostrādāt kādu citiem jautrību sagādājošu gājienu gadās : )))

edora      Jā, man arvien vēl šad, tad nākas par sevi sarkt. Iepriecinošā ziņa - tas notiek arvien retāk :)

morpheus      Tev acīmredzot..
Vai nu nedaru, vai ja daru, tad nekaunos un nenožēloju..

fargo      lai tu tiktu pie lietām, būs jāsamērc rokas. lai tiktu pie "karstām" sievietem, būs jābūt ne-remdenam. lai varētu paņemt rokās lietas, kuras citam ir bail satvert, vajadzēs, lai rokas ir vairāk kā siltas. lai redzētu lietas, kas žilbina acis, vajadzēs atrast brilles un atļauties skatīties. remdenam būt nesanāks. ferštein? :)

VECA_PIEPE      Vispaar, taa kauna sajuuta ir vien briesmiig padariishana. Senie latvieshi ir maaciijushi- Nodziivot dziivi taa, lai muuzju beidzot par sevi nav jaakaunas!
Es domaa, vajag dziivot bez taa kauna, lai muuzju beidzot, par to kaunu vispaar nav sava smadzene jaanoslogo. Senie latvieshi ir arii teikushi- Kas kauna neprot, tam kauns ir sveshs! :d

elsa      Nja, gada ohuja nobelis par kaunuma sajūtu. :D Civēks tā ieciklējies,ka nekas cits galvā nestāv.:D
Kauna sajūta? Reizēm noder. Pēdējā man bija nesen, kas jauneklis mani pierunāja uz skārienjūtīgo telefonu. Nu , ir man viņš, bet rīkojas nevis tā kā man b´ūtu pa prātam, bet pats uz savu galvu. Kad es iedomājos,ka saruna beigusies un telefons atslēdzies, izrādās, viss notiek un kāds dzird visu, a rko es nodarbojos.:D

avaarijas_kraans      man ir! :)

Adamsone      "Kas kauna neprot, tas badu nemirst"- tāds ir tas teiciens. Pamācošs, starp citu.
Kas man, sievietei gados, ko kaunēties. Nekļūdās, kas neko nedara un diemžēl/kā par laimi sastrādāt ko tādu, par ko nāktos ĻOTI kaunēties, laikam vairs nevaru. Bet varbūt, ka viss vēl priekšā /ar zināmu cerību, saistībā ar fargo tekstu par remdenumu/ ;)

_Krasula_      Par saviem darbiem un vārdiem gan nav bijis pamata izjust kauna sajūtu. Vismaz neko tādu neatceros. Dažkārt gan varu būt nesavaldīga, tomēr tādēļ man ausis nesvilst. Ja šķiet, ka esmu pāršāvusi pāri strīpai, nav problēmu pēc tam atrast kontaktu un uzlabot situāciju. Ja vien to vēlos.
Kauna sajūta ir bijusi kaut kādās neērtās situācijās. Teiksim, nejauši nosmērēts apģērbs, kaut kas saplēsts. Vairākus gadus atpakaļ devos uz darba interviju un netālu no potenciālās darba vietas vienam no maniem rudens zābaciņiem nolūza papēdis. Ko darīt? Pati apzināti nolauzu otru, ieliku rokassomiņā un soļoju tālāk uz savu mērķi. Potenciālais darba devējs kavējās vairāk par pusstundu. Tad ļāvos māņticībai, ja reiz zīmes tādas- nav vērts-, un ar saviem rūķiskajiem zābakiem griezos atpakaļ. Bet tas jau cits stāsts.

Vucis      Tas , laikam, ir kas tāds, kas pat gadiem ejot, neaizmirstas?
Domāju... nē nav. Gandrīz nav. Bet, tā kā pagātni tāpat vairs neizmainīt, tad fixi, fixi aizmirstu un dzīvoju tālāk. Tādēļ arī nekā tāda neatminos.

mieru_tikai_mieru      tikko atnācu no meža ar zeķēm - nevarēju dabūt zābaku no slēpes ārā. Vajadzētu kaunēties? Nu, varbūt, bet es labāk nāku mājās nepieklājīgā izskatā nekā sēžu sniegā, nosalstu, gaidot kad mani kāds izglābs.
Toties pavisam nesen bija šausmīgs kauns par vienu cilvēku, kuram ieteicu pieteikties darbā savā uzņēmumā. Zinu, viņš pilnībā atbilst gan pēc izglītības, gan kvalifikācijas, arī cilvēks labs, bet - kur ir prāts ierasties uz potenciālo darbu ar vairākām promilēm? Man ir šausmīgs kauns, ja kāds no maniem esošajiem kolēģiem uzzinās - kurš šito kadru atsūtījis.

neiet      Parasti cilvis pirms ko darit,doma.Ja izdarits,tad gan jau ka nekaunas.Netisam nokrist uzkapjot uz banana mizas,cerams neskaitas.

violeta      Kas kauna neprot,tas badā nemirts.Lozungs mūsdienās.
Es piedzivoju kaunu,kauninu citus un tas ir tikai normāli.
Kuram kauns vēl pastāv,tas ir cilvēks,labs cilvēks.Ar to luzungu varētu izdzivot tikai pēc Apokalipses,bet kamēr sabiedribā pastāv normas, vērtības,kaunēties no kauna nevajag.

Visvaris1952      Ja cilvēkam vēl ir saglabājusies kauna sajūta, - tas nozīmē, ka viņš sabiedrībai vēl nav galīgi zudis un nav norakstāms zaudējumos.

slieks Ir gadījies bērēs sajaukt pārdesmit gadus neredzētus radus un neīstajam izteikt līdzjūtību. Tiešām kauns...Es vispār ļoti slikti atceros cilvēku sejas. Ir... nākamās atbildes