Par mīlestību, dzīvi un dzīvošanu.

riks086      1) -> tivdidiv 2012-12-26 16:33 - labs sveiciens autorei, kuram "pa lielam" pievienojos, izņemot varbūt vienīgi ne tēzei, ka "cieņa nepienākas by default"... ir kaut kāds minimāls cieņas/pieklājības "komplekts", kuru pelnījis katrs pretīmnācējs/garāmgājējs - vai tas būtu reālajā dzīvē vai šeit, OHO;
2) pēc būtības: gadiem ejot, esmu sapratis, ka tieši cieņa ir pamatā... patiesa mīlestība bez cieņas nevar būt ... bez cieņas var būt iekāre, kaisle, bet ne mīlestība. Pats savā dzīvē esmu pārliecinājies, ka ilgi nevaru satikties/dzīvot ar cilvēku, pret kuru neizjūtu cieņu...

Piparkuka      Man šķiet, ka autore nemaz nav negatīva!
Taču tie, kas te tā izklaidŗjas, kā raksta nenopietninopitnā!!.....par gudriem izglītotiem un asprātīgiem nu nesauktu! Zemās pierītes, drīzāk..... Tātad viņos IEKŠĀ ir ļaunums un muļķība.

meklejumos      Ja paliek tikai cieņa, nav satikušies pareizie cilvēki. Pareizajiem iemīlēšanās fāzei seko mīlestība, tad kopdzīve bez problēmām.

Madara_Zuze      gaisma_77 (2012-12-26 18:42) jautājuma autora komentārs
Šis ir turpinājums vakardienas tēmai /šodien nevaru atrast, laikam izņemta/. Saprotu,ka būšu kādam uzkāpusi uz varžacs. No vakardienas tēmas komentāriem- visas sievietes ir vienādas, visas pērkamas, spaidas ar ārzemniekiem dēļ naudas.

A pa manam, ja es tagad runāju par to pašu komentāru, tad tur nekas aivainojošs nebija. Tikai tika pateikts, ka ne tikai "speciālistes"ar ārzemniekiem spaidās, bet arī tādas, kuras ikdienā skaitās pareizas un nevainojamas. Netika arī teikts, ka visas ir pērkamas, bet gan teikts, ka šāds bija kopsavilkums saprotams tā zviedru režisora filmā, kura tika rādīta 90 gados. Un kāds tam sakars ar cieņu pret svešu sievieti?

Dexta      Mana gadijuma milestiba ilga 3 gadus...pec tam,nu nezinu vai to par cienu var nosaukt-egoisms.

Deisa      Cieņu cilvēki panāk ar savām darbībām, tāpēc mums vajadzētu būt vērīgākiem, iemācīties novērtēt un pateikties par labajiem darbiem, savukārt vajadzētu uzmanīties citus tiesāt par citu cilvēku darbībām, grēkiem. Aš pret sienu sisties gribās lasot kā pievīlušās sievietes zākā VISUS vīriešus, bet pievīlušies vīrieši netaupa sarkasmu pret VISĀM sievietēm. Pirmkārt, lai tiesātu citus, vajadzētu sākt ar sevi, arī autorei.

Ananda_A      Tie, kas ciena sevi, ciena arī citus. Parasti rupji izturas tie, kas daudz sāpināti, atraidīti, nesaprasti- sevišķi vīrieši. Šeit lielākā daļa gaida brīnumu, ka atradīsies kāds, kas viņus novērtēs, dziedēs dvēseles rētas utt. Autore arī ieņēmusi šādu pozīciju. Iznāk ka satikušies divi ievainoti karavīri, abi turpina aizstāvēties un vicināt zobenus. Kad abi atjēgsies, ka nav jākaro, bet jāieklausās otrā cilvēkā, ka nav jāpārmet, bet ir iespēja saprast, tad viss mainīsies.:)))))

MaryClaire      varbūt te var piemērot senu, labu anekdoti - pirms laulībām es mīlēju visas sievietes, pēc tām - par vienu sievieti mazāk.
arī ar cieņu būs līdzīgi - būtībā cienām visus cilvēkus [nu, ciena visus tie, kas paši ir cienījami], bet ja kāds īpaši izpelnas nepatiku, tad to no cienījamo cilvēku vidus izslēdzam, parasti uz visiem laikiem.

garinsh207      :)...satiekas pareizie cilveki un viss pec tam bŗuk....nu nē, nav satikušies pareizie cilvēki. tadi nabagi vien ir satukušies, kuri atkal gaida no otra un rezultatā vilsanas, parmetumi dusmas, necieņa.:) vienakrši nav abos milestiba, tapec arī tadas sekas:) vis ir vienkārši:)

gaisma_77      Es jau rakstīju, ka jūs varat par mani domāt ko gribiet.Es nevienu netiesāju, nevienu vārdā neesmu nosaukusi. Pasakiet, kā var nopelnīt cieņu pilnīgi sveša cilvēka dvēselē, ja mēs nekad neesam tikušies, nekad neesam runājuši?Cilvēki ir jāciena. Tas ir tikai tāds mazumiņš no pieklājības.Nekad neticu, ka cilvēks, kas neciena svešu sievieti-cienīs to, kas viņam blakus. Un saku vēl-es nevienu netaisos tiesāt, bet tā ir tēma, pa kuru ir vērts parunāt.

Deisa      Pieklājība viena lieta, cieņa jau pavisam kas cits. Cieņa nevar būt tāpat vien. Nu kā var cienīt nepazīstamu cilvēku, ja viņš varbūt ir pēdējais nelietis? Nevar arī necienīt, jo nekur jau nav teikts, ka viņš ir nelietis.
>Pasakiet, kā var nopelnīt cieņu pilnīgi sveša cilvēka dvēselē, ja mēs nekad neesam tikušies, nekad neesam runājuši?<
Kā vispār var būt da jebkāda cilvēciska attieksme pret cilvēku, ar kuru nav runāts (kaut virtuāli sarakstoties) un kurš nav redzēts vispār??? Viņš ir dotajā brīdī nekas, tukšums, x, nezināmais.

Ananda_A      Piekrītu autorei, es arī izvēlos cienīt citus, nevis viņus apriet. To daru sava iekšējā komforta dēļ. Man nepatīk izjust negācijas kā tādas. Tomēr katrs pats izdara savu izvēli, kā izturēties pret apkārtējiem. Mums nav tādas varas kā pieprasīt, lai tā rīkojas visi. Parunāt var gan:))))