Draugu pienākums ir vai nav klausīties depresīvas vaimanas par dzīvi?

fargo      izliecoties par veiksminieku, savas problēmas tomēr ieksejās jāslēpj būtu.

stardust      Tāpēc jau ir draugi un paziņas. Ja cilvēku sauc par draugu, tad izlikšanās tā kā būtu lieka. Paziņām ne prātā nenāk īpaši atklāties.

MrJones      Nu.. starp draugiem... visi itkaa jau buutu pieradushi, ka mans noskanjojums var buut kaadu dien nosaciiti, depresiivs vai gluzhi otraadi (jautrs, atraktivs)...taakaa, nevienu ne ar ko iipashi nepaarsteigsi...:)

stardust      No otras puses, ir jau vēl tādi vaimanātāji, kam tā depresija vareni ieilgst, ir pagrūti tad būt draugam, un nebūt ne pašam gribas pret kādu tā izturēties. Tā nu ar katru sīkumu jau neskries pēc mierinājuma.

Viirietis_V      Draugs nav musurņiks,kur savas problēmas izvemt/izvaimanāt/!

Espacs      Viss atkarīgs no tā kas esi- vai vaimanatājs, vai draugs, :)

Milestiba      Pienākums noteikti nav.
Bet parasti sirsnīgajiem draugiem ir tāda vēlme - uzklausīt.

NARINJA      ..miljaa, par kaadiem draugiem iet runa-par tiem, kuri/kuras atrod tos ieksh oho un katram staasta par savu neizdevushos dzivi un turpina taalak to vadiit???...ta liecies mieraa, un katrs onkuinjsh kursh uzklausiijis tantes nelaimi juutas kaa pionieris -glabejs?... Gaidarieshi atradushies-smiekliigi!
Bet ,ja runa iet par tiem, kuri no beerniibas, studijaam, darba vai izeestiem-sagazztiem podiem, tad tie jau ikdienaa ir klaat un vairaak redz par pashu un ne tikai redz, bet gatavi pat pamaaciit un traukus nomazgaat, hi:)))

byebye_      ja godīgi, neciešu hroniskus vaimanātājus. un par laimi manu draugu lokā tādu nav. tāpēc nezinu, kā rīkotos, ja man ilgstoši būtu jāklausās vaimanās. droši vien jau otrajā reizē pateiktu, ka jābeidz gaudot. varu un protu reāli palīdzēt, ja man palīdzību lūdz. neprotu vaimanāt līdzi. ok, ja vaimanā sieviete, to vēl spēju saprast, bet pilnīgu un totālu alerģiju izraisa vīrietis, kurš gaudo, cik tagad grūti laiki, nav darba, nav naudas un tādā garā. tikko manā darbā bija tāds klients. nabaga friziere dabūja to visu klausīties, es pēc 5 minūtēm piecēlos un aizgāju uz citu telpu, lai nesāk šķebināt. bet vispār, ja par draugiem- draugiem arī savu problēmu netrūkst, tāpēc nekad necenšos uzgāzt vēl savējās. bet zinu, ja man vajadz;ētu palīdzību, man būtu kam to lūgt.

neko      Īsti gan nav skaidrs kāds vispār labums no depresīvas vaimanāšanas ta vienalga kā klātbūtnē - no tā patiešām kādam labāk paliek? dīvaina tad tā draudzība, ja paliek labāk no savas "miskastes" izgāšanas uz kādu citu.

Eneile      Draugu pienākums pilnīgi noteikti nav klausīties aizkautas cūkas gaudošanu. Tomēr, man ir tādi draugi, kuri tajās retajās reizēs, kad tas ir bijis nepieciešams, paši ir izprovocējuši lielo gaudu dziesmu.

liancite      Jā, esmu veiksminiece!!! JO varu izkratīt sirdi saviem draugiem un viņi man!!! Un tā tam būs būt ar labiem draugiem un kam tie ir, nu tak saproti pati...! ;) A kam nav...:(

Gunuta      Katram cilvēkam ir dzīvē kāpumi un kritumi.
Ja zinu draugu jau labi ilgi(citādi to nedēvētu par draugu), tad zinu kas tas par cilvēku un ja vinjam šobrīd ir tas grūtais brīdis, uzklausu. Jo pamatā to jau arī vajag, jo neviens risinājumu neiedos no malas.
Ir cilvēki, kas gaudo visu dzīvi, no tādiem vnk izvairos un manu draugu sarakstā tādu nav.

meklejumos      Par dzīvi nevaimanāju un depresija man sveša, nav laika tai nodoties. Ja dzīvē gadās smagi brīži, draugi nav jāaicina uzklausīt vai palīdzēt, paši to jūt un rīkojas, tāpēc jau viņi ir draugi ,ne savu interešu apmierinoši garāmgājēji.

jozolsen      Pēc dabas esu optimists,varu pasmaidīt vienmēr un visur ,arī par sevi.Cinniskais optimists.Nav jau pašam par ko žēloties,kāds esu tāds esu.Dzīve ir dažādās krāsās ,raiba.Uzklausīt žēlabas -neinteresējos par to un distancējos,lai nav jāuzņemas līdzdalība,kaut vai ar piekrītošiem galvas mājieniem.

meriditta      Ir labi, ja ir tāds draugs, kam var uzticēt savas nebūšanas un kopīgi mēģināt izprast to iemeslus. Ja cilvēkam ir tāds draugs, tad nav jāmeklē psihologs, nav savas dzīve jāpārstāsta OHO. Vaidēt gan nevajag nekad.

sandra1111      ko tur izlikties, ja esmu veiksminiece?

federe      Ar labiem draugiem depresija aizmūk.

HRDS      Nesen no viena tāda "drauga" tiku valjaa... jo tas uzradās tik tad kad pasham bij suudiigi un vaimanaadams izmantoja mani kaaz ibens novedeeju... :)
tad nu man tas apnika un vienaa shaadaa vaimanu reizee pagriezu shim peecpusi... tas veel meigjinaaja visaadi ar mani kontakteet, izmantojot jubilejas un sveetkus... bet nu nekaa esmu to svītrojis no draugu saraksta...

Piparkuka      Ir gan drauga pienākums klausīties!! Citādi tie nav nekādi draugi/draugs. Un man šķiet, ka vīrieši vispār ir citādi, tāpēc nevar te, šai tēmā, salīdzināt.
Skaidrs, ka, ja ir draudzenes, viņas viena otrai visu ko izstāsta! Un tāpat sieviete savam vīrietim un otrādi, tad labākais draugs ir tuvais cilvēks.
Protams, ka ir jāuzklausa un jāpastāsta, ja gribās kaut ko stāstīt!!!!
Citādi tā nav nekāda draudzība.
Kuram nepatīk klausīties, vai kas atstumj- ar to jau tad arī vairāk nerunā un negribas vairāk uzticēties! Kā tu uzticēsies cilvēkam, kas tevi....... nedzird. Vai neizprot.

av2 nu nezinu. Man gribas buut vienam, kad ir tsaaa, kaa ir kaadreiz. nākamās atbildes