Zvaigžņu dienas sakarā

hefny      1. Pieturos pie tautas senču ticējumiem -dabas un darāmo darbu sakarā,-reāl noder/jolietas kkus cērt pareizā laikā,nevis kā tagad-kad pagadās...uc/,
2. jauka laika pavadīšana-jautrības gīmenē un draugu lokā netrūka-manā bērnībā,kad vecāk,vecvecāk lēja sveces,uc. jautras izdarības/arī muciņ,cirka bridža spēle pie tā iederas/.
3. tautas garīgais mantojums- katai tautai vai eiropeiskajai pasaule ir savs- lolojams.

JurisK      Vispār jau, ja var ticēt zinātniekiem, konkrēti astronomiem, tad Jēzus ir piedzimis kaut kad rudens sākumā - augusta beigās - septembra sākumā. Pamatīgi nācās kristiešiem pielāgot savas svinamās dienas tautu tūkstošgadīgiem novērojumiem! Pēc tiem varētu būt, ka Zvaigznes dienā jau bija konkrēti jūtama dienas pagarināšanās, tā teikt - Saule rietēja jau krietni aiz tās lielās egles, laiks sākt domāt par pavasari! Atcerēties iepriekšējos gadus un salīdzināt - tā noteikti radušies nebūt ne kristiešu ticējumi Zvaigznes dienā.

JurisK      Un, ja kas - seno latviešu zintnieki tos vērojumus pierakstīja, satina kamolos un nolika lādē līdz nākamajam gadam. 80-tajos gados etnogrāfi no Maskavas tādus kamolus atrada pie zemgaļu pēctečiem Lietuvā, pāris vīru pat mācēja kaut ko nedaudz nolasīt no tām skarām! Nekādas mistikas!:)