pāriet pats no sevis vai jāmeklē palīdzība?!

Pauls      Dari ko darīdams, apdomā galu.

riks086      -> Mikiipele 2013-01-12 22:51 - pilnīgi piekrītu :)
-> Autorei: pajautā pati sev - vai, sākoties jaukām attiecībām, esi gatava tās turpnāt pat rēķinoties ar iespēju, ka tās var nobrukt un tad būs sāpīgi... Dzīvojam tikai vienreiz un neviens Tev neatdos to skaisto mirkli, kurš ir pašreiz. Ja atteiksies no tā tikai bailēs, ka, iespējams, nespēsi to paturēt tik ilgi, cik gribētos, tad Tev vispār nebūs nekā un kaut kādā brīdī Tev paliks tikai nožēla (daudzas nožēlas!) par neizdarīto, neizmēģināto....
Vari jau, protams, iet pie psihologa/psihoterapeita un samaksāt Ls15.... gan jau, ka pēc vairākiem seansiem no tām bailēm būsi vaļā. Otrs variants - velti tos līdzekļus un laiku sevis sakārtošanai un iepriecināšanai, bet parunāties par dzīvi un padomu palūgt vari arī sev draudzīgi noskaņotiem līdzcilvēkiem. Un tad droši dodies attiecību džungļos... :)

jozolsen      Beidzot viena spēja pateikt patiesību.Gribas,gribas ,it kā vajadzētu...bet patiesībā vai tik tiešām vajag?!!Pati spēju jau visu un negribas zaudēt savu brīvību,neatkarību,patstāvību.....Savienot šos faktorus ir praktiski neiespējami ar Vīrieti.Vārētu ar pakļavīgo,paklausīgo pusvīrieti-kalpu,ja tam ir apslāpēta dzimumdziņa uzticībai.Bet atkal gultā.tāds nekāds,bet gribas,gribas...Kā vilku nebaro,tik un tā uz mežu skatās.Māte daba.

limonija      Ir taču teiciens - tikai idioti ne no kā nebaidās. Bailes ir normāla parādība. Šeit laikam vairāk ir kas cits - kūtrums vai vilšanās sajūta, ilūziju zaudēšana par to, ko dzīvē var sniegt attiecības...Briedums - galu galā. Vonnegūts ir teicis - briedums ir smaga vilšanās, kur palīdzēt var tikai melnais humors(aptuveni citēju)...Nu kaut kā tā.

jozolsen      Limonija.. no bailēm un nezināšanas paliek par idiotu un tad brīnās ...par citiem.Nespēja analizēt,domāt,izvērtēt.. paliek viss sajūtu līmenī,jo savādāk tā ar nav iemācījies,kā no bērnības.Attiecības,sexs tā ir patstāvīgs smadzeņu procesa rezultāts,kura smadzeņu puslode darbojas materiālistiskajā nežēlīgajā realitātē,nekas nenotiekas ne no kā.Un nespēja redzēt,kurp ved nenoteikto sajūtu ceļš.Gribas jau ko reālu ar sajūtām?!!

limonija      Jozolsen - Tava komentāra sakarā kaut kā atcerējos Oskaru Vaildu - "katrs ir pats sev velns un padara savu dzīvi par elli"...:) Pilnīgi nekā personīga, ja kas.

Reinia      jā, nu jāsaka - paldies visiem. Tik sakarīgas atbildes pat necerēju sagaidīt.

Bailes ir no pieredzes, to es zinu. Ar to vajadzētu strādāt droši vien psihologa virsvadībā (jo tas ir jau sen, bet līdz šim kaut kā tiku galā).

Vēl jau arī ikdiena, kurā ir bērni, ir mani vecāki, kas ir pensionāri. īsi sakot - nu nepielekšu es kājās un neaizskriešu, kur pirmais sauc :) Vai arī negribu lekt un skriet.
Es nepiederu pie tām, kas ir absolūti pašpietiekamas tikai ar sevi, savu dzīvi un savām ikdienas lietām, vajag un gribās to cilvēku blakus, bet tā kā zinu aptuveni ko un kādu vajadzētu, tad nu izrādās tas ir daudz vairāk nekā varētu domāt :)

Jā, nu darbs ar sevi tiek darīts, pie kam visai pamatīgs. Tomēr - ar to vien ir par maz kā izrādās.

Droši vien, ka visprātīgāk ir neskriet ar galvu sienā un nemeklēt iespējas, kuras pagaidām nav .
Jā - stumdāmu un bīdāmu vīrieti blakus nevajag (audzināšanai man ir bērni). manā vecuma kategorijā daudz brīnišķīgas izvēles nemaz nav vai arī neprotu tās saskatīt.

av2      ...peec gadiem. Visss norimsss.....

Deisa      Iesaku psihologa palīdzību, tikai neej pie kura katra. Ne visi psihologi, kas ir mācījušies, spēs tev palīdzēt. Vajag cilvēku ar aicinājumu. Reizēm pat neprofesionāls cilvēks ar dzīvesgudrību var palīdzēt vairāk kā augstas skolas beigušais psihologs. Pati ar sevi netiec galā, jo nezini īstos jautājumus, uz kuriem tev vēl pašai sev vajadzētu atbildēt.
Un draugi arī te nederēs, jo viņi uz tavu situāciju skatās citām acīm - daļēji tavējām.