Ķļūdas!
Katram mums dzīvē gadās kļūdīties, tas taču ir cilvēcīgi.. Tikai citi par to samaksā ar līdzcilvēku nosodījumu, bet citiem paveicas un šī cilvēcīgā kļūdīšanās tiek saprasta un piedota. Kāda ir Jūsu pieredze?slieks Ja saproti, ka esi kļūdījies, atzīsti to un atvainojies. Bet katram taču Tu neattaisnosies - ko gribēs to domās un runās. Kā teikt - nekur tā neiet kā dzīvē. Galvenais ir pašam saprast savu vainu un no visas sirds to nožēlot. Dieva priekšā (vai kā nu kurš to formulē). Diemžēl arī kļūdas veido mūsu dzīves pieredzi.
Ananda_A Ko mēs katru jauno gadu skatītos, ja aiz kļūdas vienu neieštaukātu lidmašīnā un šis negulētu svešā gultā. Filma"S ļoghim parom" Varēja tak kāds ohoistus ar pa lidmašīnām sadalīt:DDDD
jozolsen Kā mana mamma teica;Dēliņ tā ir tava dzīve un pašam jau vien jādzīvo.Galvenais kritērijs ir personīgā sirsapziņa.Tiem kuriem nodarījis pāri,tieši-netieši,centies kompensēt ar labiem darbiem.Vienalga saprot ,vai nesaprot.Negaidi novērtējumus.Gudrs sapratīs ,a prējie....Galvenais ,lai pats vari gulēt mierīgi.
elvital22 Pamatā piekriitu UIII, galvenais ir sadziivot pašam ar sevi, gūt māciibu no veiktajām k´lūdām, lai otreiz nekāptu uz "grābek´la". Liidzcilvēku nosodiijums - ieklausies, bet atceries - visiem labs nebūsi nekad, cik cilvēku tik viedok´lu ...pat savējiem katram ir savs viedoklis ..
fargo
līdzcilvēku nosodījums nav samaksa, bet dabiska reakcija.
nākamais.
ja cilvēks nav vienaldzīgs, tad to pamāca, kas ir labi un kas ir slikti, kas ir pareizi un ko tas nav darījis pareizi. tikai tādā veidā pārkāpējs var laboties, ja viņa paša vērtību sistēma ir aizgājusi pa pieskari, tad ir jāpalīdz no atkal nostatīt uz kājām(nevis uz galvas).
un kamēr vairumam ir saglabājies veselais saprāts, vērtību sistēma sabiedrībā ir tāda, pēc kuras pat ētiski nomaldījies cilvēks, ja grib, spēj un var izvērtēt savu rīcību un saprast, kas ir darīts nepareizi. laboties. piedošana, bez rīcības nosodījuma ir ĻAUNA rīcība, destruktīva personai, kurai tiek it kā piedots. šāda rīcības sekas ir tādas, ka ar laiku, cilvēks savas kļūdas vairs par tādām neuzskata.
tad zūd piedošanas jega. jo piedošanas jēga ir sniegt citiem iespēju labot savas kļūdas, bet piedevējs mācas līdzcietību un izpratni.
tāpēc nosodījums NAV slikta lieta, vēl vairāk - tā ir obligāta, bet tam ir jābūt rīcības nosodījumam. līdzīgi kā bērnam, arī pārkāpējam ir jāsaprot kāpēc tas saņem nosodījumu.
Ananda_A
Vau, fargo! Kas par lekciju! Nosodījums NAV laba lieta. Baidoties no nosodījuma, rodas meli, izlikšanās, glaimošana, noklusēšana, ieraušanās sevī utt.
Rīcību var izvērtēt, bet ne nosodīt. Gadu tūkstošiem zagļiem cirta nost pirkstus, vai tāpēc pazuda zagšana, laulības pārkāpējas nomētāja ar akmeņiem, vai tāpēc visas kļuva tiklas?
Viens soda veids gan dod rezultātu, un tas ir Kristus krustā siišana. Maz tādu, kas gribētu sasniegt Kristus apziņu, jo arī mūsdienās šādus cilvēkus pārējie nosoda.
wolands Visu piedodu, bet neko neaizmirstu. Kaut gan muldu, ir pāris kretīni, kam neesmu piedevis un ceru viņu mūļus vairs nekad neredzēt, tobiš - plānotas neģēlības nepiedodu ...
fargo
"Baidoties no nosodījuma, rodas meli, izlikšanās, glaimošana, noklusēšana, ieraušanās sevī utt."
ja zaglis "ieraujas sevi", tad tas ir ļoti labi. cilvēkus no nedarbiem attur bailes no soda. un nenovēršamais(vairumā gadījumu) valsts/sabiedrības sods par noziegumiem ir tas veids, kādā sabiedrība vispār spēj pastavēt un jo vājāks ir šis nozieguma demotivators - likums saķerē ar sodu, jo augstāka ir jebkuras! sabiedrības demoralizācija un kriminalizācija.
tas ir fakts, kuru var novērot ikviens un jebkur. jo augstāka ir visatļautības pakāpe, jo augstāks ir pārkāpumu līmenis.
pastāv naiva(patiesība nemaz ne naiva) dogmātika, ka cilvēki, patiesībā, ir labi. un lai arī šāda filosofija ir pretrunā ar veselo sapratu un novērojamo īstenību, tai, protams, ir dzirdīgas ausis, jo tā palīdz tikt galā ar cilvēkos vēl neizzudušo, sirdsapziņas rosināto, vainas apziņu, ar kuru šī ideoloģija ir aicinata cīnīties.
ja savā vairumā cilveki būtu labi, tad nebūtu vajadzīgs likums - ne Dieva, ne cilvēku. cilvēki dzīvotu saskaņā ar savu sirdsapziņu, likumu, kurš ikvienai sapientai būtnei piemīt kopš dzimšanas, lai arī ir izpratne izkopjama visu mūžu.
realitāte ir tāda, ka cilvēki nav spējīgi dzīvot bez likuma, pat ne bez cilvēku likuma un nenovēršama(vairumā gadījumu) soda. pat vistumosnīgākās sabiedrības adaptē normas, kuras ir obligātas, lai tās spētu vienkārši eksistēt.
piedošana, saķerē ar pamācību(rīcības nosodījumu) ir labākais un auglīgākais ceļš uz kāda labošanos. bet nebūt nav panaceja, jo cilvēkam, kura lietu izpratne ir noželojamā stāvoklī, nebūs spējīgs piedošanu vispār uztvert kā tādu. tāds to uztvers kā pamudinājumu turpinat. tāpēc, sabiedrībās(visās) ir ieviesta sodu sistēma. un tai ir tiešs sakars ar pašas sabiedrības ētisko klimatu - jo tas ir sliktās, jo sodi ir nepieciešami! bargāki. tā ir izdzīvošana.
voldemaars Vai notikušasi ir aizmirstams - tas jau ir cits jautājums, šoreiz tikai piedošana;) Vai vispār ir vajadzīgs piedot?
Hironita Tās vnk ir dzīves sastāvdaļa un, cik tās nozīmīgas, atkarīgs no vietas, laika un iesaistītajām personālijām. Reizēm kļūdīties ir lietderīgi, reizēm tas veido absurdas situācijas, nu apmēram tā, ka peldat un pēkšņi aizķeraties aiz ūdenszālēm, bet gadās aiz siekstas arī. Pēdējā variantā ir nepatīkamāk.
Deisa Piedošana arī uztverama dažādi. Ja cilvēks kļūdu sapratis, tad vajag piedot. Bet, ja nav sapratis, piedošana veicinās tikai viņa tālāku aplamu rīcību. Tā kā, lai pašam vieglāk, sirdī labāk piedot, bet, ja tas, kurš kļūdījies ir ar tendenci turpināt tādā pašā garā un līdz ar to nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus sev apkārt, tad pārmācīt gan viņu vajadzētu.
Lucy voldemaars nu ko mocies,ja esi pa kreisi aizlaidis,tiki pieķerts un sieva nepiedod,savāc pekeles un lasies,es arī nepiedotu jāklim,ja cits variants,tad pēc apstākļiem.Es saviem pāridarītajiem nepiedodu,kam man kas jāpiedod,lai staigā veseli ar savu pretīgo žulti un liek man mieru,svētu mieru.Es tādus vnk ignorēju!!!
Piparkuka
Jāskatās tikai, ko Tu pats par to domā un lai pats sev ne par ko nepārmestu. Un viss.....
Vienīgais visādi noziegumi, bet to, cerams, policija atrisinās un nosodīs visus sliktos!!
Tā, visās citās lietās- tikai pats cilvēks ar sevi!
Piparkuka Tā piedošana jau tā vienkārši nenotiek- vajag izprast otru un tad tas pāries. Ar laiku tas viss pārklājas ar dūmakām, jebkas...)
voldemaars Ha..ha. ha.. kāpēc uzreiz lai es būt pa kreizi laidis.. un vai tad pa kreisi laist ir kļūda??:)) Ir jau arī citas kļūdīšanās iespējas un ne tikai vienmēr jārunā par jautājuma uzdevēju:)
Torpedo Nu, tas nosodijums ir atkarigs no sekaam, kaadu tava kludainaa riiciiba izsauc. Vakar Panorama radija, ka viena sieviete sez uz Vanta tilta uz margaam -15 grados .. Piebrauca policija pieskreja un izglaba. Tagad seku nav. Bet ja buutu ielekusi, tad butu smagas sekas. Iespejams, ka to sievieti kaads bija pametis, tipa, nelaimiga milestiba. Nekad jau nevar paredzeet kaadas sekas katrai musu ricibai var iestaaties
AudraSeele Tikai cilvēks pats sev var piedot. Kamēr atceries- neesi piedevis. Bet ir lietas, kuras var saprast. Tā nav piedošana. Tā ir rīcības izvērtēšana. No tās atkarīga cilvēku rīcība nākotnē.
Vardaveite Kļūdās ikviens cilvēks.Piekrītu arī uiii rakstītajam,ka svarīgi sev piedot un nemocīties gadiem ilgi.Ja citi nosoda,tad tā jau ir viņu problēma...
adriadne Skaistajiem piedod vairāk .
Ananda_A Voldiņ, tu pa kreisi pat nepalaidi(Pindacīša sašutumā rausta plecus), ko lai tādam piedod? Ko vispār var runāt ar vīrieti, ja viņš nav jāklis. (Pindacīša galīgā nesapratnē) :DDDDD Kā lai sieviets pie tāda izpaužas?(Pindacīša galīgi sašļūk un apvainojas):DDDD
violeta Skatoties kas par klūdu.Vispar lidzjūtigo ir visai maz.Nosodijums velkas pakaļ vienmeer un visur,jo lielaaka kluuda,jo ilgak atmiņas paliek. nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 44) | nākamās >> |
