Vai mēdzat labprāt iziet no savas komforta zonas?

pepija9      Ik pa laikam to daru,krasi mainot to,kas nav vairs tik labs,kā man gribētos.
Patīk izaicinājumi un interesanti dzīves pagriezieni.Jauno komforta zonu radu pati un diezgan ātri jebkurā vietā.

HRDS      Jau sen no tādas esmu izgājis... un pat nevaru iedomāties kad tajā atgriezīšos...

violinn      Visus lielos un nepatīkamos pārsteigumus, kas var pagadīties, tāpat neizmodelēsi, tiem nevar būt gatavs iepriekš. Tikt ar tiem galā var, ja tajos ir iekšā. Diez vai tad derēs bijušais ""izlekšanas treniņš"", viss būs pa nopietno.
Ja par mana sabiedrības loka viedokli par mani, tad līdzīgi. Ja es uz vienu ballīti ieradīšos dredos un ar riņķi degunā, neviens mani pa pilnu neņems un es neuztveršu nopietni ko viņi teiks. Bet, ja izvēlēšos atlikušo dzīvi staigāt ar riņķi degunā, tad man tiešām būs pie viena gala apkārtējo viedoklis un ""izlūkgājiens "" nebūs vajadzīgs.
Komforta zona ir labi, bet es saku, ka labāk to pabaudīt, jo ik pa laikam dzīve no tās izmet. Un labi, ja uz kādu īsu brīdi un nenopietni.

sorrell      lai nu kas man nav komforta zona, tad tas mūsu pašu sabiedrības loka viedoklis par mani, man nav labi jāizskatās sabiedrības acīs un savu komforta zonu ap sevi es radu pati..

Piparkuka      Nonākot jaunos apstākļos. Ceļojot, piemēram, vai aizbraucot uz laukiem vai paliekot pie draugiem, citiem cilvēkiem. Vai, kad jāiet kārtot lietas. Galīgi nekomfortabla zona.....(kādreiz uz ministrijām bija jāiet, brrr)).
Vienam lidot ar pērsēšanos- izaicinājums 1.x.
Viesnīcas.
Iestrēgt ar mašīnu smiltīs.
Ja izej tālāk no mājām- visur gaida svešas vides. Ir, kur ir zināms un tāpat komfortabli, taču ir svešas. Piemēram, būvniecības procesā esoša māja, kurā palikt ilgāku laiku- viss savādāk....
Telts! Pavisam traka "zona".
Man patīk, ka viss tiek gan pārvarēts, gan momentā pieņemts, gan ātri pierodu jebkur! Momentā.
Taču sava vide ir vislabākā!!!

neratni_stasti      Pš, jāsaka, ka man pat vairs nav skaidrs, kas ir tā iziešana ārpus komforta zonas. Un kas no manas biogrāfijas iederētos zem šāda virsraksta. Visi tik gudri runā, tikai retais nosauc kaut kādu piemēru.

Ieklausos      Lielākoties dzīve (augšana, noturēšanās, pakāpeniska miršana), apstākļi (tas, kas notiek no manas gribas neatkarīgi, galvenokārt ar man tuvajiem), izvēle kaut ko sasniegt, pierādīt sev (piemēram, uzrakstīt grāmatu) piespiež iziet. Ir bijis dažreiz arī tā, ka pašai šķiet, ka zaudēts vairāk nekā gūts, bet atzīts: tā tam bija jānotiek.

garinsh207      :)neratni stasti:) nu, nu nezini, aks ir iziet arpus komforta zonas:)

sandra1111      regulāri pametu savu komforta zonu sporta zālē....;)

neratni_stasti      Garinsh: Ja Tu runā par to pašu veco tēmu, tad, manuprāt, tā ir atpūta, nevis iziešana no savas komforta zonas. Gala beigās - pirmās nepieciešamības aptieciņas preces tak nesu līdzi. Ja nenestu, laikam tad būtu ārpus komforta zonas :D

fabbiana      sāku domāt, ko nozīmē tā komforta zona, hm, var būt tas ir slinkums, ērta sēdēšana vienā krēslā padsmit gadus, un lēna apsūbēšana:) kad tas sākas, es mācos, tā riktīgi, iestājos augstskolā atkal:), piemēram

jozolsen      Ieteiktu vienu mēnesi padzīvot un strādāt laukos pie zemnieka-govis.slaukšana,sūdi,cūkas ......Darīt visus darbus,ko dara mājinieki,ne jau astoņas stundas...Tad paši daudz ko saprastu no dzīves un vāvuļošana nenāktu prātā..

skarbaiskungs      Man komforta zona ir màjas.. Jùtos èrti, droshi, varu atslègties un nedomàt neparko.. Pàrèjà pasaule ir izaicinàjums.. Un tad dodamies tajà meklèt katrs sev nepiecieshamo. Iemanjas, izjùtas, emocijas, kàrdinàjumus..

haiku      Nezinu, kas tur tāds ekstra un ūber laukos lauku darbus darīt - normāli pastrādā un vakarā atpūties svece gaismā, komfortabli pie krāsniņas - super. Vot to laucinieku (skaidrā prātā) aizved uz (smalkajiem) salsas kursiem un liec visiem priekšā parādīt, ko nu šis prot - tā būs iziešana no komforta zonas.

Adamsone      Runa ir par to, kā jūs pārvarat savu slinkumu un neuzņēmību?? Kārtējais sikolohu izgudrojums, sapulcina tupus ļautiņus un tad par naudu māca pārkāpt komforta zonas robežas....
Dzīve piespiež - daru; ja varu, izvairos, reizēm nožēloju to, kas darīts, reizēm to, kas nedarīts. Kas te ko spriedelēt...
Neviens nav teicis, ja ir jādzīvo komfortā, īstenībā tas ir drusku nenormāli, jādzīvo ir dozētā stresā, ja komforts ir savā gultā, i´ tad labi.
Ak jā, pati dramatiskākā komforta robežas pārkāpšana ir tieši iztraušanās no gultas, miegs nāk, auksts, kā reizi vietā kāda konsultācija, kā to nesāpīgāk izdarīt.
Nākas piekrist jozim, kā par brīnumu...

_Krasula_      Diezgan interesants jautājums. Droši vien, ka jebkurš izaicinājums, kas sašūpo komforta zonu, veicina kaut kādu izaugsmi.
Es nelabprāt pametu savas istabas čības. Ir jābūt motivācijai jeb akūtai nepieciešamībai, lai to darītu. Nu, ja vajag kaut ko konkrētāk, tad man ir bijis ļoti daudz darba vietu. Vidēji vienā darba vietā es nestrādāju ilgāk par 2 gadiem. Tiesa, pēdējos 10 gadus strādāju vienā un tajā paša jomā un nekāpju nekur augstāk, tādēļ diezvai varu runāt par kaut kādu izaugsmi. Tomēr tajos gadījumos, kad esmu palikusi bez darba ne pēc savas izvēles/štatu samazināšana, darba vietas likvidācija/, esmu kļuvusi ārkārtīgi rosīga.

Ingaxx      Darba vidē ja nu vienīgi, jo kolēģi gadās arī ar audzināšanaas "gļukiem", kā saka UK. Un vispār dzīvot pelēkā klimata joslā nav nekāda komforta zona, vienīga rakstura pārbaude un viss!

maktub69      3-5 gadu robežās sanāk to darīt vienreiz,pēdējo 15 gadu laikā, nāk jauna apziņa DD

neko      Palasot te sarakstīto; arī teorētiski varētu apgalvot, ka vismaz pāris reizes dzīvē esmu pametis savu "komforta zonu" radikāli nomainot daba un dzīves vidi un lielā mērā ar apkārtējo personu loku. Tikai par ieziešanu no "komforta zonas" to var saukti visi nosacītu, jo nemaz tik komfortabli viņa nejutos. Pārāk mierīga un sakārtota dzīve kurā viss ir stabili mēdz radīt depresīvu noskaņojumu.

Domājams vienu reizi to ir darījis katrs pametot vecāku mājas un uzsākot savu dzīvi. Kaut arī te - sasniedzot zināmu vecumu tas vecāku radītais komforts pārvēršas apgrūtinājumā.

skvo      Ik pa laikam izlecu no savas komforta zonas:) nekas - man patīk:) Ne jau velti viena no devīzēm - ar galvu atvarā un tad jau manīs kā izpeldēt. Nezinu. Tā ir kā iekšēja prasība kas uzpeld ik pēc kāda laika visu kardināli mainīt. Līdz pat tādam līmenim ka visu veco varu pamest kā stāv un visu sākt no nulles pozīcījas no jauna. Esmu jau reizes 5 tā darījusi. Gala rezultātu nenožēloju, lai atzīšos nav bijis viegli "aiziet" ar to kas mugurā. Tagad kartējo reizi visu sāku no nulles pozīcijas, pagaidām nesūdzos, nav viegli bet - ja ne labāk tad vismaz savādāk:D

Allegri Protams, ka nelabprāt. Bet sanāk to darīt atkal un atkal apgreidojot jaunu teritoriju. Nu, vismaz par garlaicību nesūdzos :) nākamās atbildes