Tiem,kuri vēl nav šķīrušies?

_CatNap      "Kompromisa māksla ir uzsvērt labo." - zelta vaardi!
nevis ar cieteja/s gjiimi nest upuri, bet meklet/ieraudziit vienojosho.
vispar -p_p (2013-01-29 11:06) viedoklis - 100% izsaka manas domas.

fargo      ja es pareizi novērtēju situāciju, kuru esmu spiests redzēt, tad varu novērot ģimenes sabrukšanu, kur aug divi mazi bērni(viens vēl bēbis). un tas ir traki. var jau pārmest, ka no malas viegli teikt, bet to lepnumu, greizsirdības u.c. lietas vajadzētu kkā... tam tikt pāri. laba ģimene ar strādīgiem un mēreni turīgiem cilvēkiem. te nu reiz es tēmas autoram piekrītu.

Tessa      kompromiSSo parasti viena no pusem.otra smuki uzsezhas uz galvas un shvitina kajas.kamer kompromissot apniik un pipls tiek norauc aiz kajas leja.
vai tad ta nav,jolliit? :))jollyroger (2013-01-29 10:26) viedoklis

kadi kompromisi var but,ja gjimene ir atkariigais(alkohols,narkotikas,speles),patologiskais bezdarbnieks,varmaka vai jaklis? kadi?

Ananda_A      Jūtas nav pārejošas. Mainīgas ir emocijas. Cilvēki gan neatšķir vienas no otrām un tāpēc visu salaiž sviestā. Tad, kad tas sviests ir sakults, tad derētu ar vēsu prātu izvēlēties prioritāti, kam pakārtot savas emocijas un ambīcijas. Tās gan katram savas, vienam bērni, otram sekss, trešajam skaists deju partneris. Tas nozīmē, ka tiek kults jauns sviests un viss sākas no gala. Tikai tam klāt nāk pieredze; vienam kaņepes, citam darva utt. Kopumā, mēs visi kuļamies un mācāmies. Bērni arī mācās. Nav jau nemaz tik traģiski. To sauc par dzīvi:DDD

Vucis      Tiem, kuri nav šķīrušies, ieteikt nevar neko: tiem jālemj pašiem, jāuzņemas visa atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un to sekām.

Taču, ja man kāds prasītu, ko es darītu savādāk, teiktu: izšķirtos vismaz 5 gadus ātrāk. Bet tagad es cenšos "sadzīvot" ar saviem izmisīgajiem "centieniem", "kompromisiem", "izrunāšanos" (kas vēl te tika piesaukts), tos sajūtu fiziski, tas sāp un tas ir uz mūžu. Vēl 5i gadi "kompromisu" un manis, visdrīzāk vairs nebūtu. Nez, vai bērni un t.s. ģimene no tā būtu laimīgāka.

Tas nav mēģinājums kādu pārliecināt, ietekmēt vai ko vēl ne. Tikai pieredze.

skarbaiskungs      WTF? Viedais padomdevèjs nezinjà? Pats tak ntàs reizes te sludinàja, ka nav ko lekties, triekt prom vìrus un bèrnu apgàdniekus, jàsabradà pashcienja, lepnums un vnk jàciesh... Un tgd shàds nelogjisks jautàjums.. Tad arì iesaku: tas nekas, ka sieva gulj blakus istabà un nedod. Esi vecis, gàdà par gjimeni, turpini raustìt un studèt orgasmu paveidus, vismaz citus varèsi pamàcìt.

HRDS      Māksla nav precēties un taisīt bērnus...! Māksla ir vēlāk sadzīvot kopā lai nav sajūta, ka Tev otrs, kā akmens kaklā, bet kā papildinājums un dzīves stimuls... -Bērni jātaisa pēc 30.. :D :D Nup Jūs tak galīgi Tupi esat... :D :D :D Kas jums pensiju maksās...? pashi nopelniisiet... nu nu... Beerni pēc triisdesmit un Latvija pēc 3. paaudzēm vienkārši izmirs... :D

Ai bļā... sacepos... cik daži te ir aprobežoti savam vecumam... Nav brīnums ka Latvija tādā dirsā... :(

Ananda_A      Kad vīrieši apjēgs, ka nav jēgas dusmoties un pieprasīt seksu, bet ir vērts uzzināt iemeslu, kāpēc sievai viņš kļuvis pretīgs, tad nevajadzēs katram gulēt savā istabā.
Kamēr nedabūšana izraisīs vienīgi agresivitāti, tikmēr nekas nemainīsies. Kādreiz der pielietot arī smadzenes:DDDD

Deisa      Uzaust iztēlē saprātības ainiņa - rīts, zvana modinātājs. Ģimenes tēvs pamostas ar stīvo, ko jau sen neņem vērā, jo ir taču sieva blakus - viņa bērnu māte, kas tikai naktī, tikai zem segas un pāris reizes mēnesī. Tēvam jau sen šī situācija neapmierina. Sievieti arī, taču ir taču bērni, kuri no rīta pamostas, redz abus vecākus - tēvu ar izspiedušos bikšupriekšu un māti, ne smaidīgu un apmierinātu, bet gan ar rūpju sagrauztu seju. Un tā no dienas dienā. Bērniem jau ir pašsaprotami - tā ir ĪSTA ģimenes dzīve. Kad mēs izaugsim, mums būs tāpat, mēs nesmaidīsim un tikai nesīsim tālāk atbildības nastas, jo tā taču ir jābūt.

mazaa_51      Bērni cieš,jo redz,ka vecāki nemīl viens otru,labāk laikus sķirties,jo bērnam tā psiholoģ
iska trauma uz visu mūžu!!

HRDS      mazaa-51 un škķiršanās bērnam ir trauma uz viņa mūžu un arī už viņu bērnu mūžu... tad tie dos tādus padomus, kā Tu tagad... Bērnu dēļ vien neesot vērts dzīvot kopā...? Tad nahren jūs vispār dzīvojas...??? sava prieka pēc..? dēļ šopinga, vai pikdienas tusiņa...?
Varat te pļurkstēt ko gribat, man šķiet es dzīvoju lai mani bērni dzīvotu labāk kā es... kā ābols kuš nokrīt un sapūst, lai ābola sēklai ir mēslojums kur aaugt.. :)

fargo      HRDS - pilnīgi piekrītu. egoistisma paraugs šitā runāšana par šķiršanos, jo tā redz bērniņiem labāk.

erucanob      es jautājumu uzstādītu savadāk-neesi pārliecinats/a -netaisi bērnus.Nu viens var gadīties mīlas karstumā,bet kad "idejota" sadzemdē 2 trīs bērnus un tikai tad atjēdzas,tad jau pati tikpat stulba.
Senos laikos cilvēki prata nesaskaņas bērnu klātbūtnē neizrādīt,jo žēloja tos,tagad egoisms sit augstu vilni,nerēķinās ne ar vienu,tikai sevi jāmīl,ko arī dara.

stardust      fargo, tomēr nav tikai melns un balts, egoisma paraugs var būt arī ar zobiem un nagiem turēt to ģimeni, tāpēc, ka tā šķiet pareizi, bet zem virskārtas melni bezdibeņi. Nevar visus pēc viena parauga aplūkot, nevar.

garinsh207      :)erucanob, nu nemil sevi, ja miletu sevi, tad visiem butu labak. un atkal,kā bibelē teikts-miliet savus tuvakos, kā sevi pašu...tikai aizmirst cilveki par to teikuma otro daļu, galigi aizmirst, un tad brīnas kapec nekas nesanak. un lamā visus par egoistiem, bet isteniba jau pats ir egoists,jo gaida no citiem nevis sak ar sevīm:)

baluba      Liela daļa vienbrīd bauro ka seks nav galvenais, nevajag to, vai vispār var iztikt. bet kad otrajam vajag tad tas redz sliktais, ja neapspiež savas vēlmes. Bet tas nu tā - par seksu runājot. Skaidrāks par skaidru pirmās mīlestības noplok, rozā brilles izbalē, mainās viss ap mums un arī mēs paši, ikdiena, darbi, skriešanas, strīdiņi, nesaskaņas bērnu audzināšanā, ikdienas berze un protams rēķini un izdzīvošana šai skarbajā ikdienā. Un tad nu teikšu (ja protams ir vēl par ko runāt un var arī parunāt) - novērtējiet to kas Jums ira. tās vērtības kas kopā bijušas un radītas, tas ko esiet devuši viens otram, kaut tā vairs nebūs tā aklā mīlestība, bet jau kas vairāk - cieņa un blakus esoša cilvēka patīkamais tuvums. Un kas ka viņa vairs nav tik slaida, viņam punčuks atlaidies, viņa skatās seriālus, bet viņš hokeju, viņa dejo - viņš skrien, viņai garšo salāti - viņam gaļa, viņa ēd 2x dienā - viņš 4
Protams tālu neesmu ideāls, bet lai manā lauciņā mestu akmeņus līdz tam jau ir jāizaug :) . Mīliet sevi un sev tuvākos, un mācaties piedot otram viņa trūkumus, neveiksmes, un kaut kā nemācēšanu. Nu esam mēs dažādi, un nezinam kā mainīsimies.
Amen :)

ApartamentiEspana      Kas par jauku aizslietni un tik popularu lozungu ´´bernu vardaa´´:) Driz jau slepkavot arii saks ar sho saukli - ´´es jau neko, man neko nevajag, tas bernu vardaa, tas berniem vajadzigs - ipashi jau berniem vajadzigas tas extras, kuras vini nemaz nespej pielietot vai vinjiem tas neviens nedod:(
Dzili pretigi, kad pieaugushu cilveki ir tik nozelojami un pec butibas, bezgala vargi radijumi, ja jaslepjas aiz pashu berniem, lai ko iegutu/saglabatu, etc.

piekraste      Rakstu un dzēšu, rakstu un dzēšu. Nu tāda tēma, ka īsumā nemaz neko nevar pateikt. Bet palasoties to, ka bērni nav galvenai, lai dzīvotu kopā, tas nu ir vispār cūciski. Protams, katra situācija ir izvērtējama no vairākām pusēm, bet nolikt bērnus otrā plānā aiz sevis...nu nē. Es nesaku, ka jādzīvo kopā ar alko, spēlmani vai bandītu vienā personā. Lai nu ka ir gājis, esmu lepna, ka spēju atrast izejas no dažādām situācijām un bērniem ir nešķirti vecāki. Un bez kompromisa nu nekādi :)

neko      Šķiršanās ir sekas nevis cēlonis un ja cēlonis nav risināms/labojams, tad bērniem dzīve ar vecākiem, kas viens otru ciest nevar (bet pēc gadiem 5 ar vienkārši fiziski neieredzēt sāk) noteikti nav tas labākais. Mani vecāki savulaik dzīvoja kopā "bērnu pēc"... paldies tik par vienu tur varētu teikt; labs stimuls pie pirmās izdevības veidot savu ar viņiem nesaistītu dzīvi. Un liela vēlme gana ilgu laiku nevienu no viņiem vispār vairs neredzēt. Bija gadu gadu 8 periods kad ne vecāki zināju kur es esmu un ko daru ne man interesēja kas ar viņiem notiek. Ja ar šinī kontekstā varu sev ko pārmest, tad tikai par jaunāko māsu ko nespēju "pavilkt līdzi" un viņai vel 4 gadus nācās dzīvot kopā ar vecākiem "klusējoša naida" atmosfērā.

Dexta      Labak jau tad vienai,dzivot ar kadu kopa tikai tapec,lai nebutu viena? cilveks ar vajaku nervu sistemu ta ari var nojugties.

AdeleLV      Atbildot uz autora jautājumu - vadoties no saprāta , nevis emocijām es par šķiršanos. Labāk šķirties, nekā padarīt nepanesamu dzīvi visiem(sievai, vīram, bērniem). Esmu lieciniece laulībai, kuru sākumā nešķir dēļ bērniem, kad bērni paaugušies - nešķir, jo tā ir ērtāk. Visu tak var pieciest. Kas ir tas mērs, līdz kuram var paciest un nešķirties? Neiedomājami. Kādu dzīves pieredzi tādi vecāki var dot saviem bērniem? Faktiski viņi ir nolikti par situācijas ķīlniekiem. Vaininiekiem. Es teiktu, ka nešķiršanās dēļ bērniem - tā ir vainas nogāžšana uz bērniem. Laulības pamatā ir mīlestība, cieņa un kopīgu mēŗķu redzējums un piepildījums. Ja tā nav, kas paliek? Kopmītne. Komunalka.... Sauciet kā gribiet.
Lai tā nenotiktu - laiku pa laikam sievietei un vīrietm, abiem kopā ir jāpārskata savi dzīves mērķi un prioritātes. Ja nav kopēju mērķu, ko darīt kopā? Tad var tikai pie bērnu jautājuma arī uzkārties. Bet laulība ilgst arī pēc tam, kad bērni izauguši. Noņemiet bērnus no bildītes un kas paliek? Kas jūs tur kopā?