Dari otram/nedari otram

riks086      Jebkura atziņa ir formulēta absolūtā formā, bet, tā kā absolūtās patiesības nav, katra šāda atziņa ietever sevī arī tās antipodu, izņēmumu....
Protams, ikdienas sadzīvē un saskarsmē šī atziņa nospiedoši lielākajā daļā gadījumu ir atbalstāma....

psychobitch      nekad nedari otram to, ko nevēlies pats uz savas ādas izbaudīt.. pilnīgi piekrītu..

neko      meklējumos: "neliedz otram to, kas pašam nav saprotams vai pieņemams, respektē otra vēlmes un paražas." - ka reiz par to jau arī visa šī tēma. Nemērīt visus pēc sevis.

psychobitch      KOA? kā tad tas vēl būtu jāsaprot, nerēķināšanās ar mani? Man arī ātri atrastos nesaprotamas vēlmes un paražas! rēķināšanās vienam ar otru vairs neko nenozīmē? tad dzivo pa vienam vai meklē to otru ar tādām pašām interesēm...

fargo      fundamentāli izkropļots kalna sprediķis. kādu jēgu var atrast izkropļojumā? nu, tādu - nekādu!

jozolsen      Tas jau atkal uz ono-cilvēku.Es no sievietes neprasu to pašu ko no vīrieša un otrādi.Vienmēr bijušas attsķirības vīrietis -sieviete.Tās izpaužas it visur.Apgalvojums ir nepareizs un mānīgs.Pret katru savas prasības un vēlmes,arī izzturēšanās.Nav un nebūs visi vienādi,tomēr kaut kur esam arī indviduālisti niansēs ,detaļas,domāšanā,saprašanā....

Piparkuka      Dzīvē vairāk ir, ka dari otram tā, kā tev pašam patīk izdarīt! Kā tu iedomājies, ka otram patiktu!:) Man patīk uzrakstīt mīlas vēstuli, es zinu, ka otram tas varētu patikt, es tajā ielieku sirdi un jūtas, drusku sevis, man patīk pašai to darīt!
Un aiziet!:) Labi.....
Taču nedarit otram to, ko pašam negribētos..... ne vienmēr sanāk. Vienīgais ar kolēģiem- nesaku visu slikto, jo, ai, nu ko tur.... nav ko.

Vucis      Tēmas izklāsts šķiet pilnīgi šķērsām. Pirmkārt, šis apgalvojums nav nekas jauns: vecum vecs teiciens par to, ka nav lāgā zagt kaimiņam ābolus, īpaši, ja kaimiņu savā ābolu dārzā redzēt negribētos. Tobish, iedomājies sevi cietušā lomā.

Par to, ka man būtu jādod kādam tas, ko otrs vēlas... nu galīgi šķērsām. Es kādam ko varu dot tikai tad, ja ES PATI to vēlos. Vai, ja man tas tiek lūgts un man ir iespēja un vēlēšanās to dot.

Bet abus šos apgalvojumus vienā sapīt nav prāta darbs.

_Krasula_      ...."nedari otram ļaunu, tas nāks atpakaļ......neliedz otram to, kas pašam nav saprotams vai pieņemams, respektē otra vēlmes un paražas."/meklejumos/

Morāles normas mēdz atšķirties. Un, ja "ļaundaris" nemaz nejūtas kā ļaundaris, tad kas un vai vispār kaut kas nāks viņam nopakaļ?
Respektēt un pieņemt kā neizbēgamu procesu/parādību var daudz ko. Jautājums tik, vai ir vēlme to ielaist savā dzīvē.
Par tēmu. Šķiet, ka man nav gan raksturīgi domāt rakursā "nedari otram to, ko..." Gluži vienkārši ikdienā visbiežāk es vispirms daru, tik pēc tam domāju...:) Bet varu arī 7X7 reizes nomērīt un nenogriezt vispār...Bet droši vien, ka ir lietas un uzskati, kuriem vienmēr palikšu uzticīga.

furnitura      Doma skaidra, nedāvini vīrietim tulpes, tikai tāpēc, ka pašai patīk, padomā, kas viņam patīk. BET paskatoties dziļāk, tu dāvini otram to ko viņš grib, jo gaidi, ka Tev tiks dāvināts, ka Tu gribi. Sanāk tas pats vien. Bet ir viens BET. Civēki nekad nezin ko viņi grib, neatzīstas, un bieži vien viņus piesaista sliktas lietas vairāk nekā labas. Kā ar to?

panaceja      pilnīgākās muļķības! dari ko gribi, kad atkal gribi, atkal dari.:)

Deisa      Par tuvākā mīlēšanu kā sevi pašu nenozīmē darīt otram to, ko pats sev dara, bet gan dot otram tik daudz no tā, ko viņš vēlas, kas saskan ar paša vēlmi, gribēšanu, iespējām darīt.
Un vēl kas - enerģijas nezūdamības likums jāievēro. Ja otram velti enerģiju (laiku, naudu, darbību), jābūt atpakaļejošai saitei, kaut kas no tā jāgūst pašam. Ja tas rada prieku, pacilātību, ir ok, bet, ja tā ir kā upurēšanās ar domu gan jau kādreiz man tas atmaksāsies, garām, jo pakļaujam sevi vilšanās sajūtai.

Lucy      šāds teiciens-apgalvojums nav nekāds jauninājums,tas ir izsenis cik vien atminos.
Pa lielam es speciāli-apzināti nevienam sliktu nekad nedaru,ja vien pats nav nopelnijis,ka pret viņu izturas bez cieņas,vai vnk ignorēju!

Ananda_A      Ko cilvēks savā neapzinātībā varētu izdarīt tādu, lai viņš vairs nebūtu cieņas vērts? Runa nav par situāciju, kad kāds kaut ko nodara tiešām kriminālu. Kas manai kaimiņienei būtu jāizdara tāds, lai es viņu necienītu? Kad pazūd cieņa?
Cilvēki var pat nezināt, ka kāda persona vakar viņu cienīja, šodien, viņai vien zināmu iemeslu dēļ- bāc, vairs neciena!

p_p      Latviešiem teicienu pilns skapis, katrs izvēlas sev piemērotāko, viens: "dari/nedari otram...", cits: "kurš lielāks cūka, tas vairāk izrok."

Nemērīt pēc sevis... Pēc kā tad, kaimiņa?

Milestiba      (nevienmēr otram vajag darīt to, kas patīk darīt sev, jo tas kas patīk - katram atšķiras :) )
a tālāk jautājumu nesapratu :s

_Krasula_      Nezinu, kā tur ar tām nepatikšanām. Taču darīt kaut ko tādēļ, lai pats kaut ko dabūtu pretī jeb nedabūtu, sava saknē ir tā nedaudz egoistiski. Labāk tomēr otru iepriecināt jeb ienīst no sirds, nedomājot par sekām.:)