Pašslavināšana?
No kurienes tas nāk? Agrāk nebija pieņemts celt sevi augstāk par citiem, slavēt savi no visām pusēm, uzdot neesošo par esošo un ar to vēl lepoties..:(pēdējā laikā, saskaroties ar cilvēkiem, liekas, ka visiem viss ir vislabākajā kārtībā. vai tiešām pasūdzēties, ka tev iet grūti, tev neiet, tev iet slikti ir tik pazemojoši? kāpēc cilvēki izliekas laimīgāki, kā ir? vai tāpēc, ka rietumos visi staigā smaidīdami, mums arī tādiem jābūt? :(
andris1315 Nu,ko tur daudz pašslavināties,taču labāku par mani TE neatrast!;p
ApartamentiEspana
Meloshana ir viens un tas ir slikti un stulbi. Bet izcelt savas labas ipashibas, nenoliegt sasniegumus, vieta, kur to vajag, ja tas nesis labumu - ir pat loti ok. Tas parada ka cilvekam nav mazvertibas komplekss un vinsh zina cik verts ir, ko ir padarijis un spej objektivi saskatit ko vel vajadzetu sasniegt, mainit, etc. Man nepatik cilveki, kuri nolien sturi - ´´ko nu es, ko nu man´´, bet taa smuki skauz par citiem - butibaa visim, kuri jel ko ir izdarijushi, sasniegushi vai muti atverushi pashi. tas ir derdzigi.
Ja par jautajumu ´´kaa iet? how are you?´´ - tas tnozime tulkojumaa ´´labdien´´ un neko vairak:)
Ja man jautaa, taa nopietni, ´´nu stasti ka tad iet´´ - parasti censhos izvairities, runat par laiku, celojumiem, kulturu vai loti praktiskam lietam, kuras ir izdaritas, ja taa neizdodas, tad saku ´´nu zini, viegli jau nav nekur, grutibas ir visur, katrai maizei sava garoza, etc.´´ Bet ja cilvekam ir nedaudz kulturas un inteligences, tad vinsj apmierinas ar manu ´´ir ok, paldies, labi´´ - kas tulkojumaa nenozime neko - tas ir atbildes sveiciens - ´´hei, ka sokas?´´ / ´hei, man labi, ka tev?´´ un tie nav jautajumi:)
Par sudzeshanos - paradi man kadu, kursh ir sajusmaa no drauga, vira/.sievas, kolega, kursh zelojas. Tikai vampirinji un tiem, kuriem traki slikti pashiem:) Vari draugam pateikt savu problemu, viram/sievai ar, bet kodoligi un 1-2x, ne ikdienaa chikstet, vaidet ´´ai cik man gruti, slikti, visi tadi maitas, etc´´. pamegini, redzesi, kas notiks:)
garinsh207
:)vispar jau ists egoists ir tas, kurš ir skrobigs, ka kadam ir labak, jeb prasa no tā, kuram ir, jo redz viāņm ir, bet man nagagam jadod-es neko nevaru:)
:) nu bet kur ir problema sakt ar sevi, justies labi nevis skatīties uz citiem un lamat viņus par to, ka šamie saka-ka jutas labi:) tā ir viņu problema,ja tā nav:) bet Tev jajutas labi, neatkarigi ne no kā, jo ja juties slkiti, tad grauj tikai sevi un moci tuvakos:) diemzel:)
ApartamentiEspana autogen, sena ebreju paruna vēsta... Ja Tev naudas nav izliecies ka ir, un ja nauda ir izliecies ka nav. Bet čīkstēt un gausties ir slikti :) Par ko cilvēks domā par to viņš kļūst! - AMEN!
Karinka jā, līderisma mācība nemaz nav mīts. tā nākusi no ASV! un mūsu tauta uz to pavelkas..:(
Karinka
ne tikai Kalvītis, bet arī citi ministri ir izgājuši līderisma kursus, un katrs muļķis, kas tos kursus ir izgājis, bez kādiem kompleksiem var apgalvot, ka viņš ir pats spējīgākais savā specialitātē.
bet, kad arī parastā darbavietā, parasta grāmatvede tev pasaka, ka viņas pēc tev algu izmaksāja...:(( bļa
liancite lepoties var, ja darbi atbilst vārdiem, pārējais diļļu laksti!
Piparkuka
man šķiet, ka amerikāņi vairāk iet pie psihologiem! Eiropiešiem ir vecā kultūra un katrs pats sev psihologs:)
un ne jau visi tā dara, daudz kā ir tā arī saka!
neko
AE: "Ja par jautajumu ´´kaa iet? how are you?´´ - tas tnozime tulkojumaa ´´labdien´´ un neko vairak:)"
Nu mūsdienu modernajā valodā to gan parasti aizstāj ar " i love you":) tiek lietots gan "labdien" gan "sveiki" vietā. "how do you do" bija pagājušā gadsimta forma.
Deisa Šķiet, ka autore jauc vienā putrā pašslavināšanu, kas ir uz melu bāzes, ar veselīgu pašapziņu. Vēl joprojām Latvijā ir tik maz cilvēku, kam patiesi būtu adekvāta pašapziņa. Daudzi izliekas laimīgi, lai līdzinātos tiem, kas patiešām tādi ir, jo patiesi laimīgajiem veicas, viss iet no rokas. Viņiem šķiet, ka tādejādi laime arī viņiem uzsmaidīs. Nu lai jau tēlo sev, redzēs. A sāpju kliedzēji nevienam ilgstoši nav izturami. Sākumā jā, sakumā cilvēki palīdz, bet ja kliegts un raudāts tiek ilgi, apnīk, jei bogu. Labs piemērs filmā "Pludmale", kur vienu haizivs sakoda. Humānisms? Saprātīgās devās jā, ja ar to var palīdzēt kādam sabiedrībai tiešām noderīgam indivīdam, bet, teiksim, mirēju speciāli uzturēt pie dzīvības, kaut arī viņš mokās, vai tas nav nežēlīgi? Vai palīdzēt tādam, kas pats nekad neko nav darījis lai būtu stiprāks nav nežēlīgāk kā kārtējo reizi padot roku liedzot vājiniekam pašam uz savām kājām stutēties? Un galu galā - izdzīvo stiprākie, tāpēc palīdzēt ir vērts tiem, kas būs spējīgi palīdzēt tev, bet tie, kas tik karpās un bļauj pēc palīdzības neko citu nemākot, nav palīdzības vērti. Līdz ar to reti kurš vairs grib sev raudātāja slavu, jo tiem regulārajiem pinkšķētājiem neviens vairs nepalīdz. Palīdz tikai stiprajiem, kas tādu vai citādu apstākļu dēļ ir nokļuvuši nelaimē, bet atkopjoties varēs atkal būt spēcīgi sabiedrības locekļi.
Redjiska man nav jāizliekas, jo patiesi jūtos labi. tik nesaprotu, kāpēc autoresprāt visiem vajadzētu solidarizēties ar viņu un ciest figviņzin par ko. Ja man ir labi, tad tieši tā arī ir. Varbuūt tas tāpēc, ka esmu nelabojama optimiste...
planerdelta A ko man teikt, ja esmu pieprasits sava profesija. melot un teikt, ka esmu bez darba vai mana kvalifikacija nekur nekotee. dumji. sievietem patiku, darbs labs, meitene forsa, oho ari savi pazinas ar kuriem varam klacu virtaa uzsist. nav jau ta, ka visi miree vai nost no problemam.
snamlet
Izbrīnija autores komentārs, ka "tagad katrs pajoliņš, ministrs, dziedātājs, aktieris un santehniķis tik to vien zin, kā savu asti celt...neskatoties ne uz ko...agrāk tā nebija". 1. Agrāk, t.i. iepriekšējā sistēmā, tikt pie laba amata daudz prāta nevajadzēja...pietika ar to, ka biji vajadzīgajā partijā un bija labi draugu blati. 2. Tagad katram sava dzīves vietiņa ir jāizcīna ar savu prātu, spējām, zināšanām, savām īpašībām. Pajoliņš gan ne toreizējos laikos, ne arī tagad neslavēs sevi..tad ir jābūt pilnīgam "pajolim". 3. Nezinu savā apkārtnē cilvēkus, kuri paši sevi slavētu, ne arī noniecinātu, bet ar savu stāju un pašapziņu ir gan. Un tas ir normāli, bet ja ir čīkstētāji, tad tādi tie arī paliks un viņiem vienmēr liksies, ka nav pienācīgi novērtēti....un tādi arī nevienam nepatīk.
4. Pašslavināšanu nevajag jaukt arī ar līderisma īpašībām. Līderismu nevar iemācīties..arī izejot nezkādus un nezcik kursus, tādi "līderi" ātri noriet un pazūd...tāpat kā iegūstot 2 augstākās izglītības, nekļūsi par inteliģentu cilvēku. Līderisms cilvēkam tiek dots no dzimšanas un tas vai nu ir vai nav. Tā runā tikai skaudīgi un nenovīdīgi cilvēki un tad ir jāiemācās pašam cilvēkam kas tāds, kas ļaus viņam savu asti pašam celt. 5. Nezinu arī cilvēkus, kuriem viss ir vislabākajā kārtībā...ideālu tā kā nav...tikai viņi nečīksts un nepuņķojas, bet risina paši (arī ar draugu palīdzību) savas problēmas.
Adamsone
Neiznāk ar ko tādu saskarties. Respektēju tradīciju sevi neslavēt, kaut vai tāpēc, ka lai kas un cik labi arī nebūtu darīts, vienmēr var vairāk un labāk. Vienmēr ir kāds, kas ir pārāks un vienmēr ir uz ko tiekties.
Jautājums par žēlošanos ir delikāts. Nevar droši zināt, kā iet tam cilvēkam, kam gribi žēloties. Bet neredzu nekā slikta, ja vispārīgā veidā pasaku, ka "ir bijis labāk" vai "ir dažas problēmas" vai "ir drusku grūtības", jo galu galā neesmu nekāds pārcilvēks. Ja sarunas biedrs izrāda ieintersētību, var pastāstīt ko vairāk.
Tas tā, vispārvidējās ikdienas situācijās.
Vucis
Acīmredzot, autorei šķiet, ka "nekas nav labāk, kā dzirdēt, ka citam neiet". Bet, ja man patiešām, vispārējos vilcienos runājot, pa dzīvi iet labi, tad es nodarbojos ar pašslavināšanu, esmu izgājusi līderisma kursus un smadzeņu skalošanu? Un, ja es uzņemšu garo vaimanu, tad būs labi? Bet, ja cilvēkam patiešām ir pieredze, kā ir, kad ir PATIEŠĀM SLIKTI, tad tas būtu uzskatāms par spļaušanu Dievam acīs.
P.S. Uztaisīt n-tos fotoalbūmus ar nosaukumiem: "ES", "Es, es, un vēlreiz es", lūk, tas gan ir slimi! Tāpat kā šņuxtēt katram ar ko sveicinies, vestītē un izplūst garos, sirdi plosošos stāstos, kā tev pa dzīvi neiet. Who cares?
Malvine27 Laimigs var but tikai tas,kas grib buut laimigs.Staigadams un uz katra stuura zelodamies par savaam probleemam,vel vairaak brauksi pakaljaa.Ar smaidu uz lupam daudz labak risinas problemas un domajas gaishak.Un,ja tu zini ka sarunas biedrs,tev pat necentisies palidzet,bet tavas problemas apgrieztaa veidaa apsiekalos katram,kas tevi pazist un nepazit,labak atrunaties ar visparpienemtam fraazem,parak daudz ir cilveku,kuri skabargu cita acii saredz daudz labak par savejo baljki.
Karinka paldies, mīlīši,par komentāriem, tak man joprojām nav skaidrs, kāpēc ir tik slikti pažēloties, "kā man neiet"???:) es zinu, ka tā nedrīkst un es tā nedaru, tāpēc esu viena un mēs visi esam vieni!
Parama jā, mēs visi esam vieni un ar to lepojamies!:)
violinn
No žēlošanās kaut kas tavā dzīvē mainās? Pašai paliek labāk? Ne tak. Tad kāda vella pēc jāžēlojas?
Īstenībā jau, ja cilvēks var padalīties ar saviem panākumiem un labiem darbiem, tas ir tikai veselīgi. Man drīzāk šķiet, ka kaut kas nav riktīgi ar cilvēku, kurš tā nespēj darīt - vai nu viņam tiešām nekā nav ar ko palepoties vai arī sevi iedzinis galējā sevis noniecināšanā. tas, ka agrakos laikos...tā nebija...nu zini..:) Tad labāk kā tagad nekā pataisīja visus pēc viena ģīmja un līdzības.
Zeltiite Sevi prezentēt cilvēks sāk ar to, ko var, nevis caur to , ko nevar! Ja vien vēlas jebkādus rerzultātus prezentācijai. Kaut vecums-mans gadagājums un brīnums, kā un kur dzīvots, kā arī kas to visu apmaksājis, ja reiz nav jau pamanīts!
vikija29 Neraizējies,darbavietās tā mēdz būt.:( Tev kremt,ka neatbilsti līmenim? nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 49) | nākamās >> |
