Kad visa dzīve gar acīm nozib vienā momentā...

_Krasula_      Nēe, nav tā bijis. Ir iešāvusies prātā doma, vai pēc narkozes vēl pamodīšos, bet šī doma ātri izgaisa. Jo sāpes bija pārāk lielas, un pēc tam laimīga aizmigšana.

wolands      Dzīve nav zibējusi, smagas avārijas nav bijušas (tfu, tfu, tfu), bet pēc vienas smagas "gandrīz avārijas" nācās pardomāt attieksmi pret braukšanu. Kopš tā laika visus, kas saka, ka viņi brauc labi, uzskatu stulbeņiem ar tieksmi uz slepkavībām.

MaryClaire      nezinu par visu dzīvi, bet tādos īpaši pacilātos, laimīgos brīžos, kad ir daudz laika un ir pilnīga bezrūpība, tad gan dažādi dzīves momenti slīd gan acīm, protams, mazliet pievērtām, un tā viņi tur slīd kā kinolentē. bet man parasti ir vajadzīgs ierosinātājs - parasti laiskošanās uz terases, kad laukā ir viegla dienvidu vēsmiņa, viegla saulīte un dūmaikaini piesarcis gaiss ... nu, vasaras rēnā pēcpusdienā, kad pasaule mazliet pieklususi ...
bet tie nav Sargeņģeļa dotie mirkļi, tie ir manējie, personīgie, piedzīvotie, laimīgie, arī ne tik. visi, kas ir kaut kā piesējušies manā prātā lielā grāmatā tādi svarīgie pasvītrojumi ...

samuraja      Atceros tikai to, ka tad kad glābu slīcēju un viņš mani parāva zem ūdens uzdevu jautājumu sev- un man tagad ir jamirst? Paldies viņam ka tomēr palaida mani vaļā, un pašu arī kaut kā izskaloja r viļņiem krastā, bet tās sajūtas pēc tam ka esi izdzīvojis ir neaprakstāmas .

JurisK      Tfu tfu, dies pasarg no tieshaam naaves briesmaam! Ir bijushi gadiijumi, kad nav laika apdomaat, tik dariit, peec tam briiniities, kaa tas izdevies. Buutu dziives mirkljos kaveejies, ar jums te netuseetu:)

JurisK      Vo, vo - apm. kaa samuraja saka - padomaa - un ko, tagad jaamirst? Un saac kjepuroties:)

duriks      ir ir

una32      jā, esmu mirusi un atgriezos...ir gan tunelis, gan visa dzīve gan bijusi , gan tas, kas vēl būs...grāmatās samērā pareizi apraksta.

skarbaiskungs      Sargengjeljiem neticu, vienmèr esmu izkjepurojies savas spìtìbas vadìts. Nekas nekur nav zibèjis, bet domu gàjiens lìdzìgi samurajas minètajam.

stardust      Vienīgais šāds piedzīvojums bija dziļā bērnībā, bērniem nu "filmas" nerādās, faktiski neko padomāt nepaspēju, un mamma jau bija nogrūdusi sev pie kājām un piesegusi ar savu ķermeni - to gan atceros visā pilnībā, mammas reaģēšanas spēju.
Kas attiecas uz balto tuneli klīniskās nāves gadījumā, kas līdzīgs ir dzirdēts no tuva cilvēka.

Ananda_A      Autors laikam runā par meditatīvām sajūtām, kad dvēsele gatavojas iziet no ķermeņa. Pirms iziešanas ķermenis ir ļoti smags, kā akmens, pēc tam vieglums un lidojums. Prāts vai emocijas, ja nespēj noturēt klusumu, atsviež atpakaļ...

Neurosis      Njā. Reiz, kad sēdēju uz soliņa skvēriņā pie Zinātņu akadēmijas, mani no aizmugures satvēra un žņaudza kāds iedzēris pus-bomzis. Bezcerīga sajūta, man pat rokas pamira, nezinu, kā vispār izrāvos - iespējams, viņš tomēr saprata, ka riskē kļūt par slepkavu (ko viņš droši vien negribēja, jo vēlējās tikai mani "pabiedēt" un atbrīvot no sīknaudas).

piekraste      Bija viena tāda sekunde....

bubucis_agucis10      ir bijis..bet vairāk pa sapniem,no shadiem pārdzīvojuma murgiem pamostos,liekas esmu karā pabijusi..esmocijas nēaparaxtāmas..izdziivoju ne tikai bijusho dziivi,bet redzu arii to kas vel buus,kas sagaida-baisi...

violeta      Ar veļuku rulleju pāri sosejai ar dzīvu plūsmu,veļukam atrumi pēkšņi sabloķejās,sāka iet uz riņķi..es knapi kustos pāri,redzu pa sāniem vieglais nak virsū,taurē,bremzē,preteji redzu fūre nāk..aprēķins bija pa fikso pāri sosejai,tā vietā es minu pedaaļus gandriz uz vietas,pēdējā mirklī,saķere ir,es vēsā mierā jau pāri ceļam,auto taurē,bremzē..Dēls no malas to skatoties nosirmoja šausmās,ne palidzēt,ne ko izmaniit,uz sekundes simtdaļu izraavos no nāves.Dziive pazibēja gar aciim tikai pēc 20 min.kad man pielēca,kas notikās..vai nenotikās.Sapratu,ka nav iistais laiks tik muļķigi aiziet.Jāpiesargās un jabut uzmaniigai,tas ari viss.

jasmine_      Mans astroloģijas skolotājs teica tā, ka cilvēkam mirstot visa dzīve kā pa kadriem nozib un tas, kas pēdējais paliek apziņā, ar to problēmu cilvēks pārdzimst nākošajā dzīvē. Vēdiskajā astroloģijā to var redzēt pēc pozīcijas, kur atrodas Gulika. Piemēram, ja apziņā palika sajūta, ka cilvēks jutās nenovērtēts dzīvē, pārdzims ar mazvērtības kompleksiem, lai caur to pilnveidotos un šajā dzīvē iegūtu ticību sev utt.

mojito      Luucijas komenti tieshaam nevietaa...

HRDS      jasmine... interesanta versija...

cukurins49      Katrā mums ir savs sargeņģelis.Tās ir galvas smadzenes,kuras briesmu vai liela stresa laikā paātrina domāšanu un rada palēninājuma sajūtu(apmēram kā mušas un cilvēka izveicībā).Mūs atbrīvo no visa nevajadzīgā un palīdz pieņemt vajadzīgo rīcību!Protams,mēs nevaram kļūt gudrāki,bet kautkas labs piemirstais var atgriezties...

skarbaiskungs      Mani fascinè tà pàrdzimshanas teorija. Ir kkur manìts, ka piesakàs pàrdzimushais Einshteins, Bahs, Napoleons? Un tad jau sanàk, ka uz pasaules nekas jauns nenotiek, jo visi maljàs pa apli.

liancite visa dzīve nelidoja, vien auto spoguļi, bamperi, diski un citas atlūzas...fuuuuuu.... un griezīgs, spalgs jautājums....ko darīt, ko darīt? un tad klusums un... nākamās atbildes