Karš

kuks10      bērnības trauma caur krievu kino,vai mūsdienu Asv žīdu karu pret pasaules ,,teroristiem"..?!)))Bin Ladens psakas tēls sen jau miris -ko vēl vajag..?!p.s- neesmu dvieļu galvu fans,bet riebjas muļķi,kas gatavi karot citu interesēs par sviestmaizi...)))

Muktiana      Jau kuro reizi secinu, ka.. hmm ja galvā virmo kāda doma, tad tā doma virmo ne tikai manā galvā. Ļoti nesen pavisam netīšām palasīju "kara laika grāmatu" un nosecināju, ka mēs tagad dzīvojam totālā paradīzē, salīdzinot ar tām šausmām, ko piedzīvoja cilvēki tad. Daudzas sievietes kļūva vājprātīgas, viņām pazuda "kritiskās dienas´, - kaut vai tas vien ko nozīmē kam jāiet cauri, lai tādu efektu iegūtu, - sievietes spīdzināšanas izolātoros tika vilktas aiz matiem pa trepēm dzemdību laikā (un tādi gadījumi neskaitāmi bijuši tepat LV). Man gan radās iespaids, ka tajā laikā būt par vīrieti, vienalga bija šausmīgāk. Par pārtiku, siltumu un normāliem dzīves apstākļiem vispār var nerunāt, salīdzinot ar viņiem, mēs dzīvojam miera laikos kā pārtikuši resnvēderi un kā miljonāri. Vienīgi aiz garlaicības gribas sexu trijatā - tad arī vienīgā problēma, jo laikam neviens aiz matiem pa grīdu nerauj.
Un nē, nav dzelzdūrem taisnības, Tu vienkārši neesi piedzīvojis TĀDU karu, karu (n x mazāku) mēs sagādājam paši sev un saviem tuvākajiem.

Muktiana      Mūsdienās gan dažas lietas man tiešām savilkās paralēli kara laika apstākļiem. Vismaz grāmatas autors vairākas reizes uzsvēra, cik šausmīga bijusi to sieviešu dzīve, kas palika vienas bez vīriem, brāļiem un ar ~4 maziem bērniem. Būtībā tieši kara laikos viena no lielākajām sieviešu grūtībām (un tika atzīts - varonībām) bija izaudzināt bērnus vienai pašai.
Šobrīd nav karš, bet sievietes tāpat velk savus bērnus vienas pašas un, šķiet, tadā pašā apjomā. Tikai, ja tolaik "atnāca liktenis un nolika fakta priekšā", tagad mēs brīvprātīgi šādu likteni otram sagādājam - atbilstoši savam apziņas līmenim. Toreiz cilvēki bija ticīgāki, bet vienalga smagas nelaimes piedzīvoja. To gan var izskaidrot ar "iepriekšējās dzīves grēkiem", tiesa gan, gluži tāpat kā mūsdienās.
Cilvēks ir ierobežots karmas un spēju ziņā (senu grēku dēļ), bet brīvs gribas un vēlmju ziņā (kas veido nākotni).
Tolaik cilvēki vēlējās labākas lietas nekā šobrīd.

barss5      Skvo...nemuldi tukšu, ja nezini par ko runa iet, labi? Ja Tu doma starptautisko miera uzturēšanas operāciju Bosnijaa, tad latviešu kontingents tur dzīvoja ka kūrortaa. Un ja kāds stāsta, ka tur karojis, tad ir apaļs mudaks un melis. Ar Afganistānu gan ir mazliet nopietnāk.

alvis25      Tiešām galīgi ar prātu kāds nedraudzējas ja meklē karu . Un karā visvairāk cieš tie kas nevēlas karot ,tas ir mierīgie iedzīvotāji . Jautājuma uzdevējam vajadzētu pastaigāt pa Maskavas ielu un kādā vietējā krogā parādīt ka ir ar naudu . Labākā gadījumā būs smadzeņu satricinājums ,ja ir smadzenes . Bet vari arī par invalīdu palikt uz visu atlikušo mūžiņu .

Adamsone      Torpēda, tu varbūt kādos kursos piesakies, pamācies kaut ko, papildus darbiņu pameklē. Moš´ varēsi sakopties, sievietēm patiksi...
Riebjas vāvuļošana par šādām tēmām.

Muktiana      Torpedo ir taisnība - kara realitāte pārspēj visšausmīgākās šausmenes un mūsdienu "naudas karš" tam nestāv blakus. Sen atpakaļ lasīju latviešu trimdinieces grāmatu "Sieviete dzintarā" par karu un ilgi nevarēju aizmirst. No kara ainām visspilgāk palicis atmiņā, kā sievietes turpat visu pazīstamo un bērnu acupriekšā grupveidā zaldāti izvaroja un bez vecuma limita - ķērās klāt gan pie večiņām, gan vēl meitenēm. Un gandrīz katru dienu tādu rituālu izgāja. Tad vēl iespaidīga bija aina, ka krievu karavīriem tik ļoti gribējās ēst, ka nolēma apēst 8gadīgu bērnu vai citam bērnam vnk izdūra acis. Un kā lai sievietes ar savu emocionālo psihi nesajūk pēc kā tāda prātā? Un tādu ainu neiedomājami daudz.
No cilvēcīgā viedokļa karš bija (un laikam vienmēr tāds ir) neiedomājami zvērīgs.
Taču, atbildot uz sākotnējo jautājumu, vai mūsdienu ļaudis spētu līdzīgi aizstāvēties kā toreiz, tad no karmiskā konteksta izriet, ka laikam tomēr tad cilvēki bija stiprāki. No vairākiem garīgās literatūras avotiem izriet doma, ka cilvēks karmu vairāku dzīvju laikā uzkrāj, taču "atmaksas stunda" tiek iesaldēta līdz tam brīdim,kamēr kļūst pietiekami stipris, lai būtu gatavs izciest tādu pārbaudījumu (pats savu rīcību pagātnē - varbūt mežoņu laikos). Lai karmiski liktu piedzīvot kaut ko tik šausmīgu kā karu (katrs savā izpausmē), acīmredzot, cilvēki jau bija pietiekami "garīgi stipri".
Vēl no garīgā viedokļa karš vairāk tiek uzskatīts kā labs notikums, nevis slikts, jo tā ir īsta šķīstītava. Tātad caur drausmīgām ciešanām dvēsele straujāk attīrās un cilvēki kļūst labāki, līdzjūtīgāki, mazāk kaislīgi uz baudām.

neratni_stasti      Principā sakarīgs šķiet Muktianas komentārs šajā sakarā, protams BEZ piebildes par karmu :)
Varu tikai piebiedroties tiem, kas saka, ka nevajag jau nu te muti dzesēt par to, ko praktiski visi neesam piedzīvojuši. Atradušies gudrinieki. Varēsim, nevarēsim. Tāpat kā ikdienas dzīvē - kurš gribēs dzīvot, tas varēs, un arī tad nejaušība spēlēs savu lomu. Turklāt mūsdienās kari atšķiras no 60 gadu vecās pagātnes. Tagad, ja kas, būs vēl drausmīgāk.

Muktiana      Un vēl viens garīgais skolotājs ir teicis kroņa frāzi "kamēr cilvēki ēdīs gaļu un būs aborti, tikmēr pasaulē būs karš". (Ir tiešām jābūt nežēlīgai sabiedrībai (un nevis tikai sievietei), lai abortu eksistenci uzskatītu par normu.)
Doma ir tāda, ka grēki uzkrājās, un ir vajadzīgi kari, lai grēka enerģija ātrāk "atpelnītos". Tātad kari būs. Un latviešu tauta ir daudz grēkojusi, ja tai ir nācies tik daudz karus piedzīvot.
Trakākais, ka mums pašam ikvienam šķiet, ka mēs esam labi un mēs vēl zūdamies par to,kas ir ("cik tur Eiropā ir labi!"). Kaut vai tā pati Espani tēma - vai pareizi jaukt draugus ar biznesu. Cilvēks no visas sirds neredz, kurā brīdī viņš ir kļuvis jau pamatīgi nejūtīgs. Un tas vēl ir tāds sīkums. Mēs taču esam nejūtīgi pret veselu virkni cilvēku un daudz nopietnākās lietās, kas dzīvo tepat LV-kaimiņos un rados, tādi esam viens pret otru attiecībās un tepat komentāros.
No rakstiem izriet, ka ar gaļas ēšanu un abortiem jau vien pietiek, lai būtu kari, nerunājot par citām lietām. Mēs katrs ar nievājošu vārdu vai attieksmi pret otru jau liekam pamatu jaunam karam (nežēlības aktam) vārda tiešā nozīmē.

Karkla_Kruminja      interesantas tēmas, idejas, bet tāpēc jau tā ir pieredzes apmaiņa.