Jēga

Domāju, ka katram pazīstama sajūta, ka "gadi skrien kā stirnas un nenāk atpakaļ", un brīžam, kad aizdomājas, pārņem sajūta, ka gadi un dzīve būtībā izniekota bezjēdzīgi. Bet ir kāds zina, kā tad vajadzēja? Ko vajadzēja darīt, lai beigās būtu kaut kāda gandarījuma sajūta? Sevi jau neapmānīsi .. Lāb, sievietēm vieglāk - viņām jau pati daba nākusi pretim un ielikusi pašos pamatos ilūziju, ka tāda dzīves jēgas pseidovērtība ir bērni. Kas tāds fundamentāls varētu būt vīrietim, ar ko viņs varētu pats sevi apmānīt, ka tiešām ir darījis, ko vērtīgu un ka tam visam finālā tomēr bijusi kaut kāda jēga?

fabbiana      ananda, ar Dievu labāk attiecības sakārtot kādu laiku pirms mūža beigām, kapēc? tapēc, ka neviens nezin, kad tās beigas būs

fargo      un pat ja zinās, kad tās beigas būs, tad ko? jūtot, ka gals nu ir klāt, sāks drudžaini skaidīt pātarus un viss būs bunbās? vispār jau, nekas nebūs bunbās. tā vispār ir izplatīta lieta, ka cilvēks domā - nu, es jau paspēšu, viss taču tiek piedots, vajag tik paprasīt laicīgi. tāds domā, viņš lūdz vispiedodošu lohu ar kuru šāds "viltnieks" apsēdies pokeru spēlēt un ir drošs, ka banka pieder viņam pēdējā gājienā.

bubucis_agucis10      zini Torpedushka..sāc dziivot -taa pa iistam,beidz njunjaat un minuutes skaitiit,saac milet,ne tikai sevi ,bet arii apkaarteejos,arii mazaakos ciltsbraaljus,dabu putnus,dzivniekus..es taados briizhos kad mainaas gadi un laiks skrien nemanot..iedomaajos par cilveekiem kuriem ir vel gruutaak..tu redzi,Tu dzirdi,Tu spēj baudīt dziivi-tā jau ir liela dāvana,ja nespēj to noveerteet,nemaaki dzivot..tur Tev neviens nepaliidzees..nedomaaju,ka esi tik apdaliiits un dziives iztukšots,ka neredzi dziives jeegu..mees katrs kaut ko gribam..bet meegini tajaa sliktajaa saskatiit arii ko veertiigu

limonija      Jā, protams, ka taisnība arī tiem, kas meklē un atrod dzīves jēgu un skaistumu dažādos procesos, un kā ne, jo katrs taču nodarbojas lielākoties ar to, kas patīk, ko pats izvēlas - tādēļ arī ir rezultāts, jo negribot darītais reti ar labu rezultātu iepriecina...Doma par "lielo kompi" arī visnotaļ atbalstāma - man vispār vienmēr ir bijusi sajūta, ka civilizācija un viss, kas ap - kosmosu ieskaitot - ir pamatīgas programmēšanas rezultāts, ko Kāds taču ir paveicis:) Tikai pasakiet, ka katram tārpam, zvirbulim vai zāles stiebram nav savas programmas?;) Cilvēks ir visunikālākais, jo spēj reizēm arī sevi pārprogrammēt(fragmentāri):D
Autoram - nu Tu taču pats redzi, ka labie darbi vajadzīgi jebkurā gadījumā - ja Dievs ir, būs, ar ko atskaitīties, bet - ja neir, kā Tu laikam uzskati, tad vienīgais Tavas esības apliecinājums - kas paliks aiz Tevis...Ja neko negribas apliecināt, tad nafig arī filozofēt par augstām matērijām, dzīvo nost, cepuri kuldams;):) Pēc formālās loģikas sanāk - ja esi te ieprogrammēts, tad jēga no Tevis ir, bet taisnība arī Deisai - nav dots zināt, kāda...

MrJones      Dziives jeega ir dziivot. Pashaa procesaa. Pat ja tev kaut kaadas gruutiibas naakushas priekshaa, tas sniedz vairaak gandariijuma, kaa vnk monotoni iegrimt rutiinaa, kad itkaa viss ir labi...

piparbecinja      Paul, ja tevis nosauktie subjekti butu saskanja ar sevi, vinji butu pavisam savadaki.

Piparkuka      Arī bēri un viss cits, kas paliek nākotnei- jebkas- māja, grāmata, kāds varbūt uzceļ tiltu.....
jā, ja kādam ar Tevi ir labi, kādam esi vajadzīgs tagad, ja kāds Tevi atceras, kādu mīli un kāds Tevi, tas jau arī tas ir.

Adamsone      Dzīvei jēgas nav, bet baigi labi var bez šīs arī iztikt. Kas no tā mainās????

Dzhokonda      Vīrieši ir no Marsa :) tāpēc viņiem dzīves jēga jāmeklē varēšanā-ne tādā ko padomājāt, bet gan gandarījumā par izdarīto sasniedzot katram savu mērķi. Ir grūti noskatīties, kā reizēm cilvēks mokās-jo atteicies no mērķa, kas viņu aizrauj....reizēm ne savas gribas pēc-bet dzīve tā iegrozās.

snamlet      Nē...gadi, dzīve nav bijuši izniekoti bezjēdzīgi nevienu mirkli un nav tādas domas, ka vajadzējis būtu dzīvot savādāk. Nebija ienācis arī prātā jautājums - kāda ir manas dzīves jēga? Cik sevi atceros, tā vienmēr ir bijusi piepildīta un nebija vietas garlaicībai. Tikai dzīvoju uz pilnu klapi un pukojos, ka diena īsa, nedalīju dienas brīvdienās un darba dienās un paldies vecākiem, ka man iemācīja dzīvot piepildītu un interesantu dzīvi un es, savukārt, to nodevu dēlam, par kuru man ir prieks. Vēju kontrolēt nav iespējams, ietekmēt var vienīgi kuģa, t.i. dzīves virzienu. Man prieku sniedz pati dzīve, tāda, kāda man ir apkārt, prieks par sevi, radiem, draugiem, kopīgiem pasākumiem, piedzīvojumiem. Ko darīt lai dzīve nebūtu bezjēgā un dzīve sniegtu gandarījumu? Nesēdēt slinkumā mājās un negudrot kas un kā, bet iet ārā..kaut vai uz sporta zāli, pie draugiem, iet uz pasākumiem, nodarboties ar saviem hobijiem, neaizmirst savus bērnus, radus..nu jā...tas viss jau būtu jāiemācās agrā jaunībā, tagad sevi un slinkumu lauzt ir grūtāk un tomēr....Vīrieša dzīves jēga? Kāpēc tā ir jādala? Varbūt tad labāk atbildēt uz jautājumu - ko es labu esmu izdarījis savā dzīvē? Plašāk jārunā jau būtu DG....

furnitura      Pievērsies Dievam, sagatavojies promiešanai!

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010