Vecmeitu un vecpuishu spozjums un posts

Parama      zinu daudzas vecmeitas, kas dzīvo daudz piepildītāku dzīvi par precētajām un tas, ka par katru cenu kādu bikšaini vajag blakus, ir tikai iedomas!

amis1970      Nu diez vai būtu tik forši dzīvojis kā tagad ,ja būtu kopā ar kādu babuli.
Pieradumam liels spēks. Visu daru un protu pats. Zexsam ir pat vairākas draudzenes, domāju kad mājā par saimnieci nevienu nevilksu un par piedekli uz citām mājām pārvākties netaisos. Kaut gan ko var zināt pēc gadiem 10-20 VARBūT

Karkla_Kruminja      gan aizpampusī morda, gan parama runā 1, bet dara 2-pašas turās pie večiem ar rodeo cienīgu sīkstumu. kam jūs te spējat vairs smadzenes sapūderēt

_CatNap      varbūt palasīt tādu pasvaigu amerikāņu bestselleru "Gone Girl" - un tad parunāsim par partnerattiecībām. it kā jau triviāls sadzīves krimiķis, bet.. nja, partnerattiecības .(the neverending war story of marriage).
neviens trešais diviem zem segas nelien. un spiedelēt par to, kā būtu, ja būtu ir allaž garām.

mieru_tikai_mieru      "sabiedriibaa veiksmiigaakie un sasniegumiem bagaataakie ir partnerattieciibaas esoshies ljautinji" (c)
Njā, tādi pat šeit apgrozās, un medī gadījuma seksu. Un savas it kā veiksmīgās laulības tur augstu kā karogu, lai visi redz, ka es veiksmīgs, kruts un foršs čalis, bet pats savu iekšējo neapmierinātību mēģina noslēpt ar reibinošām vielām, azartspēlēm un perversu seksu. Viena lieta ir oficiālais statuss, pavisam cita - iemesls, kura dēļ šis statuss tiek uzturēts. Man ir paveicies izbaudīt abus variantus, tāpēc godīgi varu teikt - kad esi viens, kad vari paļauties vienīgi pats uz saviem spēkiem, kad nevienam nav jāatskaitās par dienas gaitām - var daudz vairāk kalnu apgāzt kā dzīvojot godīgu laulības dzīvi. Cita lieta - kā mēs šīs iespējas realizējam. Dažs aiz izmisuma par katru cenu cenšas tikt atpakaļ tajos pašos ratos, no kuriem laimīgi ir izmucis, visus spēkus veltī, lai nomedītu kādu smuku modelīti vai naudīgu džeku. A zrja :)

Tessa      agraak vai veelaak tomeer nonaaks pie depresiiva dziives scenaarija´. Vientuliba ir ka slimiba, kura saed no iekshpuses un te nav pat par ko diskutet, atliek paskatiities apkart.(c) Konsul

ir jabriinas par cilveku,kuram ir it ka grads psihologjija un kursh var lietot vardus,nesaprotot to noziimi.
vientuljsh vispar reti kursh ir,katram ir radi un draugi,tapec par absoluto vientuliibu var runat retos gadiijumos.ja mes runatu par vienatni,daudziem ta pat ir ljoti tiikama,it sevishkji ja cilveks ir vienpatis vai ilgi dziivo viens.
un vientuliiba ar vienatni nav viens un tas pats.ja cilveku vinja stavoklis apmierina(un parsvara ta tas arii ir),kada sakara vinjsh saks krist depresija? panjema un dumiibas sarunaja.nu gandriiz ka parasti.

violinn      Ir arī viedoklis, ka precēties vajag tad, kad dzīvē jau esi nostabilizējies. Kā tev škiet, kāpēc?:)
Es laikam tikai vienu ģimeni zinu, kur abi kārtīgi karjeristi, labi ar to sadzīvo, bet viņiem nav bērnu.
Vairāk tomēr es zinu, ka viens no laulātajiem ir ieskrējies kļūt par ""veiksmīgu cilvēku"" un otrs tomēr vairāk darbojas ģimenē, ar bērniem. Cik tajā ģimenē valda liela apmierinātība..tas laikam dažādi. Līdz depresīvam stāvoklim te viens solis.

Es nepiekrītu gan šim tavam apgalvojumam par veiksmīgo cilvēku tikai tad, ja esi attiecībās. Pat vairāk, es domāju, ka to apgalvo tad, kad Savas neveiksmes vai neuzņēmību mīl ""norakstīt"" uz to, ka blakus nav īstā partnera.

liancite      Skaista dzīves patiesība ir...cilvēki, kuri vieni nemaz nav vientuļi un varbūt viņi nemaz nav vieni, jo cilvēks viens bez otra nemaz nevar pilnvērtīgi pastāvēt, un jaukajā veiksmīgajā biznesa ģimenītē ir pat ļoti daudz vientuļu nesaprastu cilvēku! Jautājums vai zini kas ir vientuļš un kas vienpatis?

fabbiana      zinu pārus, kurus no iekšpuses saēd naids vienam pret otru, izšķirties nevar, jo kredīti, bērni, jātaisa laimīgas dzīves fasāde, ja, kas, daudzi te ganās, viņi ne tikai sevi un savu dzīvi beidz kopā- depresija, distonija, bet arī bērnus čakarē- arī bērniem depresijas, neadekvāta uzvedība un tādā garā, tad jau labāk vienam/vienai, būt par katru cenu vienalga ar ko kopā, oi, oi, nezinu gan, kurš slimāks un nelaimīgāks

limonija      Te laikam autoram un arī dažam komentētājam tā putra sanākusi no tā, ka jauc kvantitatīvos kritērijus ar kvalitatīvajiem. Tie otrie tomēr svarīgāki - ir taču iespējama gan kvalitatīva, gan nekvalitatīva vientulība(Puškinam -daiļradē Boldinskaja oseņ,kad viņš bija viens, bet laulības dzīve bija murgs), tas pats ar partnerattiecībām...:)

stardust      Spožums un posts... hmm, melodrāmas cienītājs :)
Nedomāju vis, ka piesauktais piemērs ir atbilstošs, kāpēc, neko jau iepriekš minēja. Nevar piemērot vienu recepti visiem - kāds, tā nesaistīti nodzīvojot mūžu, jūtas tīri labi savā ādā, ir ģimene, draugi. Citam atkal vajag to divatni, kopību. Varianti n-tie vēl. Galvenais pašam zināt, ko vispār vēlies, un uz to tiekties, pārējais ir pupu mizas, ieskaitot apkārtējo viedokli.

Deisa      Partnerattiecības ir dažādas. Patiesi laimīgas tās ir, kad ir mīlestība un sadarbība, ne lielākoties piekāpšanās un kompromisi. Tikai sadarbojoties ir vairāk labuma nekā esot vienam, jo sadarbībā ieguvēji ir abi, piekāpjoties viens iegūst, bet otrs no kaut kā atsakās, tātad zaudē, bet kompromisā zaudētāji ir abi un rezultāts īsti apmierinošs arī nav ne vienam, ne otram.

MrJones      Kaa daudzi sheit slavina to ne-vientuliibu, bet vienatni...tas viss ir ok...tomer skiet, reti kuram taa ir patiesaa dziives prioritaate.... Var jau buut, ka es maldos...? Man pasham taa neskiet pilnveertiiga dziive...kaut kas iztruukst, lai ari cik labi un forshi viss nebuutu ikdienaa. Visaa visumaa buutu veel uz ko tiekties....var jau aiz savas vienatnes buushanas pozitiivajaam shkjautneem sleept..nespeeju veidot normaalas un pilnveertiigas attieciibas..bet lietu buutiiba ir taada kaada taa ir...aciim redzot, veel neesi pietiekami kaut ko iemaaciijies shai dziivee.

neko      ... un atkal jau radās iedvesma atbildēt nopietni.

Autoram šobrīd ieteiktu saprast vienu aksiomu; ja tu nespēju būt laimīgs un apmierināts cilvēks un mierā pats ar sevi vienatnē esot, tad partnerattiecības nav priekš tevis. Jo, lai tas būtu sekmīgas nāksies pieņemt daudzus kompromisus, tik gala ne tikai savējo bet sievietes emocionālo dabu, PMS noskaņojumiem utt. Un kā tu to taisies darīt, ja tik vien kā pats ar savu depresiju galā netiec?

Deisa      Principā dzīvot vienam ir vieglāk, jo vienīgais, kas vajadzīgs - izprast sevi. Partnerattiecībās ir mūžīgi jāmācās, kas tomēr ir grūtāk. Taču cilvēkam iekšā ir ielikts tiekties uz attīstību, ne stagnāciju, tādēļ arī ir šī iekšējā vēlme veidot partnerattiecības, ģimeni. Ja cilvēks turpina savu attīstību arī esot viens, tad viņam arī nav tā, ka kaut kas pietrūktu. Depresija ir tiem, kam ilgstoši neizdodas attīstīt savu garīgo esību. Ka piemērs - budistu mūki - viņi neparstāj mācīties, no viņiem staro gaišums un mīlestība arī neesot partnerattiecībās ar pretējo dzimumu.

jollyroger      tas, kurš nevar sakārtot savu dzīvi, nevar izdarīt neko citu ar sakarīgi

Tessa      jollyroger,man domat,vecpuishiem un vecmeitam ta dziive ir vairak neka sakartota.un tieshi tapec vinjiem nevajag,lai kads izjauc to vinju kartiibu.

un dara vinji visu ko vairak neka sakariigi.un domaju arii,ka vinji ir visnotalj laimiigi un apmierinati ar savu dziivi un nebut nejutas otrshkjiriigi.

av2      posts ir tas, ka taas vecmeitas var kost arvien vairaak savos nagos par savu lepnumu un pilveertiibas kompleksu jauniibaa. Kaads jau noteikti bioja miileejis no sirds , bet ssamaa ar ssiotiem tekstiem meetaajas : " esmu pelniijusi labaku"...Riebjas kalusiities vienkaarssi, un tiiri cilveeciigi zzeel...:(

nakc      Pie depresīva scenārija nonāk vārguļi. Patiešām spēcīgi, veiksmīgi un gudri cilvēki atrod piepildījumu jebkurā situācijā.
Varētu padomāt, ka kopdzīve ar nožēlojamu alkoholiķi un neveiksminieku nenovedīs pie depresīva scenārija... tad jau labāk dzīvot vienam.

Muktiana      Lasīju to Balodes& Ūdrīša romānu un tieši beidzu pie vientulības tēmas. Izrādās, Balode, īsi pirms ierašanās Tibetā, bija redzējusi zīmīgu sapni - Dalailamu, no kura plūst vientulības enerģija. Vēlāk viņi Tibetā satika mūku un iztaujāja šo, vai tiešām viņš (bet ir laimīgs par savu izvēlēto ceļu). Viņi pārsteigti pastāstīja par sapni un jautāja, vai arī Dalailama jūtas vientuļs. Uz to tika atbildēts, ka protams. Tā ka filozofiski vientulība ir kas tāds, kas neliecina tiešā veidā par cilvēka panākumiem, vērtību un garīgā ceļa virzienu. Vienīgi naudu un emocionālo komfortu varētu baudīt vairāk (ģimene tam dod bonusus).
No karmiskā aspekta raugoties nejusties piederīgam un vajadzīgam savā vecāku ģimenē un/vai personīgajā dzīvē skaitās smags pārbaudījums. Un tas ir punkts, no kura var sākt augt. Jo tiem, kuriem viss ir (bet nav Dieva apziņas) ir tendence "krist" un šos savus īslaicīgos bonusus agrāk vai vēlāk tāpat zaudē.

Muktiana Kaut kas nodzēsās.
"Vēlāk viņi Tibetā satika mūku un iztaujāja šo, vai tiešām viņš kā mūks jūtas laimīgs, jo ir taču vēl jauns, un vai tiešām nevēlas ģimeni... nākamās atbildes