Mīlestība ir fantāzijas uzvara pār prātu

puuka4      Miilestiibu vispaar nevar izskaidrot...to var izjust. Un tie, kas izjuut miilestiibu neizjuut nepiecieshamiibu to skaidrot.
Manupraat nekaada sakara ar ciinju - kas par ko paaraaks.

Vinoga1120      paldies, paldies, bet es nekur nelūdzu noteikt manu diagozi))) apgalvojums nav mans, bet likās interesants , lai paspriestu.

samba1969      jopcik... vai ta nepietiek, ka milestiba ir? Ja vina ir. Kamdel vina ir jaanalizee?

HRDS      Ko vispār... Apartamenti,Espana zin par mīlestību...?! :)
Večiņ... te runa iet par to.. par ko naudu nemaksā... :P

Nu varbūt Tavā zemē (Spanīja) mīlestība par naudu ir normāla lieta... :D

quimera      Visi tik šausmīgi zinoši ,un ar pieredzi..

Ko ta jūs te darat ,jā tādi eksperti esat?!

pufffd      Ko TU te murgo,,KADA UZVARA KAS,KAM,,,,bAACCC LAIKAM ESI KOMMMAAAA.....

Lykke      Mīlestībai tāpat kā pārējiem fiziskiem procesiem ir formula un to var aprēķināt. Uz emocijām balstīta - tā nav mīlestība.

Sakijaa      Pēdējā laikā esmu nonākusi pie dažām atziņām, kas skatījumu uz dzīvē notiekošo pagriež citā leņķī. Viena no tām ir par mīlestību. Vēlos padalīties. :)

Sākšu ar to, ka mīlestība nav jūtas, bet tas ir dvēseles/apziņas/prāta (visa kopā) stāvoklis. Un mīlestības iespējamība sākas ar brīdi, kad tiek patiesi pieņemta paša esība šajā pasaulē. Kas arī nozīmē to "mīlēt sevi".
Bet man pašai visu laiku pastāvēja jautājums - ko īsti nozīmē "mīlēt sevi". Tagad saprotu to tā, ka - mīlēt sevi nozīmē, pieņemt sevi jebkādā sevis izpausmē un būt pateicīgam par to kāds esmu - būt pateicīgam par labo sevī, jo tas ir labs, būt pateicīgam par ne tik labo sevī, jo tas ir garants attīstībai. To saprotot rodas mīlestības (pieņemšanas) stāvoklis, no kura izriet attieksme pret apkārtējo pasauli un citiem. Bet caur šo - sevis pieņemšanu - kļūst iespējams pieņemt/mīlēt citus - gan labo viņos, gan ne tik labo. Jo ir pārvarēta pretestība pret visu tieši to pašu sevī.

Vēl viena atziņa ar ko vēlos padalīties ir - jebko dzīvē darīt no mīlestības pārpilnības, nevis, lai kompensētu tās iztrūkumu... Arī mīlēt otru (bet ne tikai). Kad spēj atrasties stāvoklī, kad mīlestības ir par daudz - tieši tad var atdot visu un pretī neko neprasīt.

Atbildot uz jautājumu - mīlestība nav fantāzijas uzvara pār prātu. Mīlestība ir prāta un Ego piekāpšanās "augstākā ES" priekšā. ;) vai kaut kā tā :))