Augstaakaa izgliitiiba - kaadu noziimi tev tas nes?

prisma      Vai tad Latvijā ir augstākā izglītība? ja nu vien dažās ´augstskolās´ to par tādu var uzskatīt

Tessa      nevajag runat muljkjiibas,ne 8.-ja,ne 12.-ja klase,ne pec, nevienu nelaidiis pie bankas letes.un arii projektet lidmashiinas ne.un pat ne tas vadiit. un nekadas smadzenes tur neliidzes.

Namo      Jebkura augstākā izglītība nosaka loku, kur meklēt darbu... un sociālos kontaktus. Pilnīgi noteikti ceļ pašapziņu un drošību. Protams, jābūt pamatmateriālam - iedzimtai inteliģencei, galvai uz pleciem, darbaspējā utt....

Vientuljaisvilks      Tagad jau mūsdienu papīra laikmetā visur prasa augstāko izglītību, bet kāds reāls labums no tās ir-nezinu, ....cik zinu, esmu dzirdējis, pāris gadus tagad kaut kur piestaigā, parādi ka mācies un augstākā izglītība ir rokā, ....ar ko te ari daudzas oho pakaļas lielās !!!

Deisa      Augstākā izglītība tomēr liecina, kā cilvis ir bijis gana spējīgs to diplomiņu dabūt. Tātad tomēr kādu diplomdarbu ir aizstāvējis un eksāmenus nokārtojis. Pat, ja tie pa naudu pirkti - cilvis to naudu kaut kur ir ņēmis. Augstākā izglītība liecina par apņēmību.

Milestiba      Nozīme ir tam, kas nāk no sirds.
Papīriem nozīmes maz, seviķši tad, kad mācies aiz bailēm palikt bez darba vai lai kompensētu savu nedrošību, nevis aiz prieka un tāpēc, ka tas, ko mācās, tiešām patīk !

raima      Ha, ha- tagad 2,5 gados, neklātienē studējot, iespējams iegūt augstāko izglītību. Tātad vidējā izglītība, 2,5 gadu studijas un augstākā izglītība rokā. Agrāk studenti klātienē 4-5 g. studēja. Re, gadi iet un arī cienījama vecuma vecuma študenti kļuvuši apķērīgāki, straujākos tempos izstudē :P

wolands      Nesen par šitu kaut kur internetā apcerējumu redzēju. Tā ir pirmā izglītības pakāpe, kuru var iegūt tomēr cilvim drusku iespringstot (tobiš kursa darbi jāraksta, diplomdarbs jāaizstāv) un neviens aiz ausīm vairs cauri nevelk. Tātad tas ir minimālais sertifikāts, kurs liecina par to, ka cilvēks spēj drusku piespiesties. Diemžēl neko daudz vairāk tas nestāsta (ja neskaita dažas specialitātes - tipa ārsti un varbūt pāris tehniskās).
Jeb īsi atbildot uz jautājumu - augstākā izglītība nozīmē, ka neesi pilnīgs idiots un spēj drusku piespiesties, lai darbu darītu, pat ja tas nesajūsmina.

violeta      Tagad tam nozīme tikai atķeksējot rindiņaa - izglitiba.Reāli nedarbojās,ir pat problēmas pretendējot uz kādu zemākas izglitibas darbu,var to nedabūt,jo atruna,kur nu ar augstaako pie mums te veikalā..pat jaakaunas būtu laikam par to,ka esi bakalaurs kaut kāds.Pie viriešiem arī nekādu bonusu viņu acīs nenopelnīt,daudziem ta tumša bilde,kam janotiek lai viņi pie tādas tiktu,un labi taapat ir.Jo zemāka izglitiba,jo labāk,neleks acīs un gudras tēmas necilās.Man jau šķiet,ka tagad ir jaakaunas par izglitibas liimeni,kurš pārsniedz pamatskolu.Ne darbu attiiecīgā specialitātee iegūt,ne novērtētu apmaksu.Minimalā alga pamaskolai,vai augstakajai,gandriz komunisms.

LaskovijMerzavec      Vot arī nekādi nesaprotu... kāda stulbuma pēc cilvēki mācās, tai pašās Hārvardās, Oxfordās, pēc tam ilgi cīnās. lai tiktu kādā daudzmaz nozīmēiga amatā...

Vienkāršāk ir taču paziņot, ka papīrs nav neko vērts, māku rakstīt, lasīt un davai maksājiet man sapņu algu un nulles tā pavairāk piemetiet klāt...

neratni_stasti      Lielākajā daļā nopietnu profesiju augstākā izglītība ir nepieciešama, skolā (8.-12. klase) iemāca tikai pamatu pamatus, bez kā dzīvē pilnīgi nekur, bet tādas saturīgas zināšanas konkrētā jomā nāk tikai augstskolā. Un pat tas, ka Tu lasi grāmatiņas attiecīgajā nozarē, neatsver to devumu, ko sniedz kontaktēšanās ar pasniedzējiem, nozares profesionāļiem, diskusijas ar citiem studentiem - tā ir pieredze, ko savādāk iegūt vienkārši nav iespējams.

Polus      Vajag nošķirt divus jēdzienus - intelektu (t.sk. profesionālās prasmes) un inteliģenci.

Kvalitatīva augstākā izglītība vistiešākajā mērā attiecas uz pirmo. Tā palīdz apgūt zināmas prasmes, iedodot tām kontekstu un bāzi. Ir vesels loks profesiju un prasmju, kurām augstākā izglītība nav priekšnosacījums, bet tas nenozīmē, ka tā pēc definīcijas nav vajadzīga.

Latvijā augstākā izglītība kā jēdziens ir nodrāzta, jo tā ir pieejama ikvienam, neatkarīgi no spējām. Ja sadrukā daudz naudas, tad rodas inflācija un nauda kļūst nevērtīga. Tieši tas pats notiek ar izglītību - iedod katram pa bakalauram, un tas kļūst nevērtīgs. Latvijā tieši tas ir noticis. Bet tam nav plašāku implikāciju uz jēdzienu kā tādu.

Inteliģence ir tas, ko augstskolā nemāca un tas, ko daudzi šeit piemin. Jāpameklē pētījumi, bet pieļauju, ka inteliģence vairāk ir ģenētikas jautājums. Tās vai nu ir vai nav.

Arlekins      sisteema. nafig seetniekam, produktu izvadaataajam, santehnikjim, maaklerim, uttp - augstaakaa izgliitiiba? aber - kur nepasties - dod augstaako izgliitiibu. modes lieta, izskataas. viens velk otru - jo vairaak apkaart darbaaiekaartoshanaas gadiijumos prasa augstaako, jo vairaak tautas vinju ieguust. pie tam liimenis, protams, kriitaas, jo reaalas zinaashanas, saprasshanu jau nekur iisti neprasa - tik papiiriiti ;) agraak, vienlaik, augstaakaa izgliitiiba bija celaziime uz fundamentaalo zinaatni. tagad - nepiecieshamiiba lai iekaartotos par apkopeeju bankaa, ofisa zurku, uttp...
imho

Araabs      Par šodienas augstāko izglītību varu tikai ieņirgt!!!Ja parāda papīru no Turības,tātad daunis:((

Olivia_es      pazīstu dažus tiešām gudrus un spējīgus cilvēkus, kuriem nav augstākās izglītības. viņi gan ar to skaļi neplātās, vienkārši darbojas tālāk.
starp tiem, kuri skaļi runā par to, ka "papīram nav svara", nevienu tiešām gudru un spējīgu neesmu redzējusi. kaut darba intervijās gana daudz tautas pretī sēdējuši.

elsa      Viss atkarājas no tā, par kādu naudu tā izglītība pirkta.
Piekrītu Polus viedoklim!
Man ir kolēģis. Ir papīrs par augstāko izglītību. Toties pats tups kā āmurs. Ar taisnpieres domašanu. Ja to var saukt par domašānu. Tātad ne vienmēr papīrs atbilst pārējam saturam.

ucibucis29      Polus lieliski uzrakstīja. Iedzimst spējas, inteliģenci ieaudzina vecāki, sabiedrība un pats.

erucanob      sisteema. nafig seetniekam, produktu izvadaataajam, santehnikjim, maaklerim, uttp - augstaakaa izgliitiiba?/c/
Nu gan pateici-darba devējam taču patīkami,kad putekļus viņa biroja slauka jauna,smuka un izglītota apkopēja.Pie reizes var atšūt vecās un neglītās.

violeta      Nav jau runa par nopirkto diplomu,bet pamatīgi apgūstot specialitāti,kaartojot eksaamenus,rakstot diplomdarbu,aizstāvoties..Nostradajot specialitāte daudzus gadus,slimības dēļ zaudējot darbu un paliekot bezdarbnieku rindā,atklājas šokejoša patiesība,ka NAV jēgas nekam,neesi vajadziigs pat pārdevējas amata pienakumus pildot.Taa ari acīs pasaka..par gudru,mums tādu vienkāršaaku vajag.

Rozite1977      visfeinākais variants ir tāds, kad mazliet pastrādā kādā nozarē, redzi, ka gribi un spēj veikt, un tad ej mācies. (pati tā darīju optikas sfērā) tad mācīšanās sagādā baudu. un rektors, sacīdams-tagad es darīšu to, ko parasti nedaru-ieraksta apaļu ciparu grāmatiņā pēc ex.
tas, ka darbu dabū nevis atbilstošākie un izglītotākie, bet "a viš labs cilvēks un vispār mans krustbērns:", pazemina darba kvalitāti un līdz ar to uzņēmuma prestižu! /korumpētā pīļu dīķa-latvānijas variants/
bija situācija, kad braucu šķirot dārzeņus uz uk, sanāca šaize ar reisiem, un lidostas darbiniecei vajadzēja zvanīt klm, lai to nokārtotu. redzēju, cik smagi viņai iet (to, kā viņa runāja angliski, varētu rādīt humora šovā), lūdzu, lai trubu padod man, un situāciju atrisināju. pēc tam palika pārdomas, kāpēc viņa (vēl nesmukāka un atvainojiet, resnāka un briļļaināka par mani) sēž tur, bet es vairs pat nepiesakos latvānijā uz labu darbu, pēc pieredzes jau zinot atbildi;P

joens Kaut savulaik valsts atcēla obligāto vidējo izglītību (padomājiet par to), praksē tas augstākās izglītības papīrītis bieži ir noteicošais (kaut stāsta kā... nākamās atbildes