Vai mēdzat samierināties ar zaudējumu?

limonija      Ar gāzes balonu laikam tomēr nekrāmētos...Bet - sieviete "viena mājā", ar auto, dārzu, siltumnīcu krāmējas un galā tiek(tas par mani). Reiz zāles pļāvēju nevarēju iedarbināt - raustīju, pumpēju - nekā...Pienāca kaimiņš, uzvilka un noteica - tu nekad nepadodies, tas nu točna...Jauki kaut ko tādu par sevi dzirdēt:) Bet vīrietis gan būtu pēdējais no visiem objektiem, kura dēļ vērts cīnīties(šie rūgtie vārdi nāk no pieredzes ar večiem, nevis no vecmeitas diary, kā dažs varbūt slieksies padomāt:D)

Deisa      Ja zaudējums sakarā ar cilvēkiem, kas ir kaut kādā ziņā par mani stiprāki, tad gan cīņā nav vērts ielaisties, lai šeit un tagad pierādītu - zini nē, es esmu stiprāka. Priekš kam? Prātīgāk tāču ir izvērtēt, kāpēc ir noticis zaudējums un vai tas mudinās mani attīstīties lai citreiz tā nenotiktu.
Taču gadās iesaistīties cīniņā ar sadzīves problēmām un laika trūkums ir tas, kas motivē nepadoties un tikt ar tām galā pašai, ne gaidīt, kad kāds palīdzēs.
p.s. - nu kas tas ir, ka mājā viss sāk plīst - vakar gāze, šodien elektrības vadi?

Ieklausos      Kamēr cīnās, nav jau vēl zaudējums. (Un cīnās ļautiņi pat ar nāvi, zinot, ka būs zaudētāji.) Kas zaudēts, tas zaudēts: lēnām izsāp, izvērtējas, saredzas jaunas iespējas, citiem vārdiem aiz tā zaudējuma jāmāk saskatīt iegūto.

stulmenis      Par ko ir jācīnās? Dzīvību, naudu, vietu uz pjedestāla, pēdējo konfekti ar brāļiem 7 gadu vecumā?

Par sievietēm necīnos, jo man ir svarīgi, lai sievietei es arī patiktu dabiski, nevis tāpēc ka man ir "tas vai tas". Protams tas neizslēdz pieklājīgu un gādīgu attieksmi. Tādā gadījumā sajūtas ir abpusējas un tā virs nav cīņa, bet vienam otra lološana. Kautgan neizslēdzu faktu ka ir indivīdi, kuriem otra apčubināšana ir cīņa - skarbi! Ja godīgi, vai tad sieviete vēlētos sev vīrieti, par kuru visu laiku ir jācīnās? Lai zupiņa garšotu, lai būtu labāka par Anniņu (vārds izdomāts) gultā, lai vienmēr tīras zeķītes plauktā, utt.

Par iepriekšminētajām lietām gan cīnos... izņemot konfekti.

kvarts      dievs deva un dievs ņēma... un labi , ja paņem tikai naudā...

JurisK      Ja iet runa par ciinju par preteejaa dzimuma iipatnja uzmaniibu, tad, domaaju, lielaakajai daljai, kas te piedalaas PA tas jau sen vairs nav aktuaali. Visi tie iistenie riesta ciininji tiek izciiniiti agraa jauniibaa, kursh vinneejis, kursh zaudeejis, kursh njeemis, kas palicis. Brieduma gados, veelaak, buutu diezgan pastulbi kaut ko veel pleesties:) Lai gan tas ir dikti aizraujoshi, bet tik un taa ar praatu saproti, ka nu taa kaa vajadzeetu piebremzeet tomeer!

selnija_      Mēdzu samierināties.

elsa      Ja kaut ko neiegūst, paliek vieta kam citam. Nereti tas ir krietni labāks par zaudēto.

LucyPA      Par attiecībām man gan nav jācīnās,bet sadzīvē,ja ko esmu izdomājusi dabūšu,lai ko man tas maksātu un lai cik spēka man vajadzētu,būs tieši tā,kā esmu iedomājusi un punkts!

Adamsone      Iespēju robežās izvairos no cīniņiem. Parasti tie nav to vērti.
Bet zaudējums, ja tāds gadījies, ir un paliek zaudējums. Pat ja pēc tam panāk kāroto, tad tas tomēr nav tas, kas būtu bijis, ja būtu nācis uzreiz.
Ir jau arī kādas supervērtības, tā plikā dzīvība, par piemēru, kuras dēl jau droši ka cīnītos līdz pēdējam.

baalzams      kādreiz arī zaudējums ir uzvara..:)

panaceja      :) zaudējums ir noticis fakts, gribi vai negribi ar to samierināties.:)) nemēdzu par kaut ko cīnīties, jo uzskatu, ka man vajadzīgais nav jāizcīna, tam jānāk viegli.:)

whitesun      lai gribeto iegutu vai atgutu,vajag pielikt ari pasa pules un spekus,bet ja tas nepalidz jaapstajas un jadzivo talak,bet es uzskatu ja kko tiesam no sirds velies tas agri vai vel tev bus,bet vai vairs vajadzes?