No diviem vīriešiem jāizvēlas viens...
Esmu gribot negribot nonākusi neapskaužamā situācijā. Esmu laulībā nodzīvojusi teju 5 gadus ar cilvēku, ar kuru par pāri kļuvām pirms 7 gadiem. Mums ir burvīga 5gadīga meitiņa. BET...Mana laulība nebija slikta, ja skatās kopumā. Taču būtiskus mīnusus kopdzīvē vilka vīra pasmagais raksturs un tas, ka viņš nemēdza runāt, nekad neizrunājām sajūtas. Viņam bija arī citas prioritātes un mērķi dzīvē. Tāpat pēdējā laikā arvien vairāk mums radās tādas situācijas, kad viņa psihošana par kaut ko nostādīja mani riebīgās situācijās. No sākuma tie bija tikai momenti pāris stundas, kas it kā nelikās nekas traks, jo bez tiem, mēs viens otru ļoti mīlējām un jutāmies laimīgi. Bet kaut kādā brīdī tādas reizes sāka kļūt biežākas un man sāpēja vairāk, mani nedzirdēja un neņēma vērā, mūsu sapņi bija atšķirīgi. Un pēdējo gadu es daudz domāju par laulības šķiršanu.
Pirms aptuveni pusgada sāku strādāt jaunā darbā. Darba pienākumu dēļ nācās sastrādāties ar kādu kolēģi (vīrieti). Pamazām iepazināmies, kļuvām par labiem draugiem, daudz runājāmies. Un kādā brīdī laikam sākām viens otru uztvert ne tikai kā draugus. Laulībā nekas nemainījās un es sāku novērsties no attiecībām mājās, iegrimu darbos, uzsāku attiecības ar kolēģi. Biju atradusi cilvēku, kas mani saprot, novērtē, nēsā uz rokām, uzklausa, ar kuru man ir vieni un tie paši mērķi, kurš saprot manu mīlestību pret manu darbu, jo mans darbs man tiešām ir arī hobijs! Un abi no sirds iemīlējāmies viens otrā un vēlējāmies būt kopā. Un vienā brīdī sapratu, ka nevēlos vairs turpināt laulību, pateicu vīram ka vēlos šķirties.
Tas bija lūzuma punkts visam! Vīrs bija izmisumā, mana izsapņotā nākotne ar otru cilvēku likās miljons reizes grūtāk sasniedzama, nekā man šķita. Mans vīrs pilnīgi mainījās, kļuva par tādu vīru, kādu visu laiku esmu vēlējusies. Un nav šaubu, ka tās nav izmaiņas uz mēnesi, viņš ir mainījies, jo kad viņš zaudēja sievieti, kuru mīl vairāk par visu, saprata, kāds kretīns
quimera
Tādas nu ir tās krāpnieces!
Sevi nostadā par upuri,bet otru par vainīgu!
Zemiska sieviete!
Nometāt ar akmeņiem un padzīt no ciema uz mežu!
snamlet Jāaa...lai tā savu privāto dzīvi klāstītu visai pasaulei...kaut vai oho un abiem esot šeit!!! Savas domas pateicu deivida85 jautājumā un tās nemainīšu arī tagad. Bet autorei tik ieteiktu...esi māte, sieviete un padomā par bērnu, ja gribi redzēt viņu laimīgu. Atstāj savu ego un mainies pati, bet vispirms...izdzēsieties abi no oho un sāciet reiz tak normāli dzīvot.
arturo1963
Interesanti palasiit,tos indiigos un pashtaisnos komentaarus-liekas,daziem dziive iet pa taisnu liiniju uz saulainu taali...Nu nenotiek taa dziiviitee,agri vai veelu buus kaada kriize,tikai cik liela un cik nopietni to uznemam.
Tiesaam vispraatiigaakais ir normaali izrunaaties un kopaa izveerteet,kas iisti ´´iet pie sirds´´ abiem. Padomu no malas neviens nevarees dot...
Postremo
da dziivo ar savu viiru, miillaakais arii ir, ko veel vajag, it kaa......
Neticu, ka tas darba koleeggis nu ir lielaa miilestiiba, bet....otra aadaa jau neieliidiisi.
saimniece
Tu arī kā vakarējā! Ja šamējais nedzird, tad tak jārunā skaļāk, i tad, ja vēl nedzird, tad šo pie LORa jāved, nabagam slikti ar dzirdi, a Tu vēl sāc pa kreisi šļūkt, kauna nemaz nav, cilvēkam tāda nelaime, bet šī ņem un izklaidējas ar kolēģi! Te tak satversmes tiesā sūdzību jāraksta, cilvēktiesību birojā pie sienas jānaglo!
Un vēl es arī te pasūdzēšos VIDā, man nav neviena, a šai veseli divi, nu nemaz kauna nav sievišķim sagrābusies visus labumus! A ko, vai es mazāk nodokļus maksāju, ka mani tā apdala! Taisnīgi būtu, ja labākais tiktu man, a šai tas bļauris!
Deisa Iesaku šo pastāstīt tam kolēģim, ko viņš saka. Ja viņa attieksme nopietna, viņš sievietei ieteiks to labāko, jo viņš ir tas, kam būtu jākļūst par bērna patēvu, ja nu kas.
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 46 (kopā 46) |
