Cik bieži nācies atteikties no savas patiesās būtības?

ega27      Tikai nevajag!Bieži vien ,ko dara sunīts kad paceļ kāju?

conventus      Tēmas virsraksts un sekojošais teksts ne visai iet kopā. Patiesā būtība - Kas tas ir? Ar to laikam katrs kaut ko citu iedomājas. Man šķiet, ka patiesā būtība ir kaut kas, kas ir pirms rodas ego un rakstura īpašības. Tātad mūsos katrā ir kaut kas, kas ļauj mums būt citādiem. Gadās taču, ka cilvēks vienu dzīves posmu nodzīvo citādāks un tad atkal mainās.

kljuska      biju audzinaata kaa pareizais beerns :) kad saaku neklausiit un dziivot peec savas sirdsbalss tas protams nepatika ne vecaakiem, ne viiram, ne sabiedriibas kaadai grupai,,, bet tev vienmeer ir izveele ko dariit - but pashai vai nee... lai gan, ja nepatiic kaadam, nepatiic taapat - lien vai nelien vinjam/vinjai d......

neratni_stasti      Paldies, Dievam, nav jāatskaitās. Bet dažreiz padalos ar info, tā jautrībai :) Lai gan ar mammuci man attiecības kādu laiku back nebūt nebija spožas, ar laiku atklājies, ka, principā, viņa atzīs par labu jebko, ko es daru, ja tikai tas nekaitē manai veselībai un viņas interesēm attiecībā uz manas personas klātbūtni viņas Napoleona plānos. Ar tēti vēl vieglāk - viņam viss ir labi, un, pat ja klusībā kaut ko pārdzīvo vai domā, uz āru to nerāda nekādā veidā.

snamlet      No savas patiesās būtības neesmu atteikusies nekad...un tagad arī. Kā to saprast? Vecāki no agras bērnības audzināja mūs, bērnus, būt patstāvīgiem, atbildēt par saviem vārdiem, rīcību un kļūdām...bija zilumi, puni, asaras un sāpes, tikai vecāki nevis lasīja morāli, bet izskaidroja lietu būtību un lēmums bija jāpieņem mums pašiem. Bieži tie nebija īstie..pareizie, bet no savām kļūdām mācījāmies. Vecāku moto bija:savu dzīvi dzīvosi tu pats un tā būs tāda, kāds tu esi. Svarīga ir audzināšana un tā bagāža jeb raksturs, īpašības, savu domu un principu, zināšanu noturība lai vari teikt: es dzīvoju saskaņā ar savu iekšējo pasauli, kas ir manas domās, dvēselē un sirdī. Dzīvē diemžēl cilvēks bieži iziet uz kompromisiem ar savu iekšējo būtību jeb pasauli. "Tīrā"jeb tiešā veidā saglabāt savu iekšējo būtību ir grūti, bet lielos vilcienos var. Laulība vai civillalulība, precēšanās vai neprecēšanās tie ir tie standarti kas izriet no katra cilvēka iekšējās būtības, kuras agrāk sauca par pieņemtajām normām. Cik daudz, vai un kā cilvēki pieņem šos standartus vai normas mūsdienās, ir atkarīgs tikai un vienīgi no paša cilvēka...viņa domām, uzskatiem, sajūtām. Ne visiem patīk, arī radiem, ja cilvēks, kā saka"dzīvo ar savu galvu".

bye_bye      un kāda velna pēc tas vajadzīgs?

Adamsone      23:35 "savu dzīvi dzīvosi tu pats un tā būs tāda, kāds tu esi"(c)
Tie žīdiņi, kurus savulaik sadedzināja sinagogās, gan bija maitas, va´ ne....
Iesīkstējusi, dogmatiska domāšana rullē visos laikos....:(
Mūsu viedā snamļetiha, až asariņa nobira....

Ananda_A      Sasmīdināja ApartamentiEspana (2013-04-22 13:50) viedoklis. Vai tiešām kāds vēl domā, ka kāda augstskolā iemāca kā kļūt laimīgam; profesiju jā, sakarus jā, bet ne atrast savu būtību. Psihologi ķidā ego un vēl šo to. Saraksta grāmatas un ceņšas dzīvot pēc tur definētām teorijām un domā, ka tālu tikuši. Viens gan ir skaidri redzams, kaut kas pat ar šādu izglītību nelīdz, ja šī komentāra autore kļūst jo dienas, jo neapmierinātāka, jo dienas, jo niknāka. Kamēr bija Latvijā, bija izcila personība. Tātad kaut ko ziedoja, pazaudēja mantas vai aprēķina dēļ. Nu ego gan tas noteikti nav!;DDDD

HRDS      Ananada-A Neabizho apartamentus... :D - a to tie saliks visu savu iedziivi rokas sominjaa un tada pati plika diida, kaa bij... taada arii atgrieziisies Te uz Latviju ar visu savu ceelo Ego... :D

Ananda_A      conventus (2013-04-22 19:25) viedoklis
(c)Man šķiet, ka patiesā būtība ir kaut kas, kas ir pirms rodas ego un rakstura īpašības. Tātad mūsos katrā ir kaut kas, kas ļauj mums būt citādiem.
Man patīk tā doma, ka patiesā būtība ir kaut kas tāds, kas ir bijis pirms rodas ego! Varbūt tas paliks arī pēc tam, kad tas ego šo pasauli pametīs...Interesanta doma!
HRDS!!! Izskatās tik traki, es abižoju??? Būs man piemetusies ohoiešu hroniskā kaite - lieluma mānija. Eju nokaunēties!:DDDD

AudraSeele      Vara, manta, bailes to zaudēt. Vēlme pavēlēt un pakļaut...Piemēroties pieņemot otru cilvēku. Es atbildu par sevi un savu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Man gribas, lai viņi ir laimīgi. Ja nav patiesā "klikšķa"", nevajag dzīvot kopā, nedz precēties. Arī laulību vai kāds cits līgums neko labu nedos. Cilvēks apzināti var pieklusināt savu raksturu, bet parasti nespēj to kardināli mainīt.

Piparkuka      Es daru, kā es gribu.
Bet zinu, tos, kam patīk visus apspriest, klačoties, teikt- re- jaunāks ar vecāku, kā viņi tā, šis pameta šo, kā viņi atkal tā.
Nu grib tā! Un viss.
Man šķiet pilnīgi pat ārprātīgi, piem., kā mazās pilsētās visi visus aprunā.
Nu, paldies Dievan, ne pilnīgi visi........

dzintars35v      Pofig,dzīvošanai vienam ir savi plusi un savi mīnusi,ne velti tautas paruna saka:ka ar sievieti labi,bet bez viņas vēl labāk,māksla ir atrast zelta vidussceļu...!!!