Uzticēšanās

viilii      neuzticos, bet dziivot jau var arii taa..

VecmeitaARrunci      Uzticēšanās...kāda?Noslēpumi,finanses,savstarpējas norunas?Mīlestība?

DAfrika      Vecmeit, ja vēl nezini, tad kopdzīvē uzticas tā vienkārši visā, nedalot pa punktiem! Bet kā gan vecmeita ko tādu varētu zināt...

runcis25      Nu tas kurš sāk ar to,ka visiem uzticās vienmēr visus uzskata par blēžiem:D..un nekad neuzticies pirmajam sastaptajam,piemēram,pati sev:D...da labi,yox;)
Pavisam vienkārši neuzticies tam,kurš pats nevienam neuzticas...

VecmeitaARrunci      A.c. Afrikāne! netici visam,ko izlasi)

VECA_PIEPE      Patiik vai nepatiik, bet man arii...un ne vienu reizi vien, ir sanaacis uzrauties- uzticies vai notici, jo tak doma ta, ka ar cilveeku esi sarunaajies,...bet izraadaas- oshibocjka vishla, no cilveeciskaa tam otram ne grama nav bijis, vienkaarshi piekaast tas otrs bij ieplaanojis un taa arii izriikojies.
Es parasti nedusmojos, ignor uzlieku un beigta taa balle, pati tak vien sevi piekaast esmu ljaavusi,...ko ta vairs?, vainiigos nav ko mekleet!
Uzticeeshanaas naivums nav jau tas lielaakais ljaunums, tam otram- piekaaseejam, ljaunumu nenodara. Pasmaidi par savu muljkjiibu un dziivo taalaak! :d

rudaa_lapsa      Vispār ir baigi smagi - nevienam neuzticēties, kad visur rēgojas tie "dunči mugurā"... Un, patīk vai nepatīk, tāda vienkārši šad tad ir realitāte... Kā man reiz pateica - jāsāk jau pierast... Bet - nepierodu..

maigonis_niknais      kapeec vispaar vajag uzticeeties ?! kaapeec ?! - visam vajag pieiet ar veesu praatu

seth13      ...ja nevar uzticeeties miiljotajam cilveekam tad kopaa nav ko dariit...

jozolsen      Nejauciet uzticību un uzticēšanos.Dažādi jēdzieni.Jautājuma formulējums arī.....sista par uzticēšanos....vēlāk nodod..nevienam neuzticēties...Uzticība ir tikai laika jautājums.Katram dzimumam sava izpratne par to.Uzticēties kādam,jābūt ļoti uzmanīgam,Kam un ko uztici,jo cilvēki ir savtīgi,egoistiski,liekulīgi un zeme ir apaļa.Ar laiku viss var atnākt atpakaļ.

Allegri      Tur jau ir tā lieta, ka pieņemam vēlamo par esošo un saņemam kārtējo grābekli. Bet uzticēties var un vajag. Tikai darīt to pie skaidra prāta un pilnas apziņas. Mācos. Brīžam šķiet, ka nu jau esmu stipri gudra palikusi. Tikai atkal skāde - bez viltīgajām rozā brillēm uzticības vērto skaits kritiski sarūk :(

miglainaa_plava      Tātad Tev tiešām nav deguns, intuīcija, un arītas, ka uzticies uzreiz lielās lietās nepārbaudot cilvēku, neiepazīstot.
Kas attiecas uz naudu - vispār neuzticies, naudas dēļ pat labākie draugi viens otru nodod. Gadās arī godīgi cilvēki (uz laiku :) ), nu bet tad jāuzzin kā viņi rīkojušies iepriekš ar citiem cilvēkiem, mazliet jāiepazīst.
Kas attiecas uz noslēpumu izpaušanu - vienkārši nestāsti nevienam to, ko negribi lai uzzina visi :)
Par attiecībām - tas laikam ir visgrūtākais, paskaties krievu raidījumu "Ņe vri mņe", kā tur iet. It kā lielā mīla, ģimene daudzus gadus, bet tik un tā melo viens otram. Viss tomēr jāparbauda, tāda ir dzīve.

snamlet      maigonis_niknais...ja visu mērīsi tikai ar prātu, tā var palikt par robotiņu, kuram viss cilvēcīgais būs svešs. Kā var neuzticēties sev tuvam cilvēkam, protams, ja tas patiešām ir tuvs, ja viņu jūti un zini, ka tevi sapratīs? Ir ļoti smagi dzīvot nevienam neuzticoties, bet piesardzīgam gan ir jābūt, īpaši ja labi nepazīsti otru cilvēku...mani par to brīdina intuīcija.

seth13      ....nu ko pilniigi degradeeta moraale...katrs spriezh peec sevis....ko lai dara ja kaadam hobijs kraat sevii negaacijas, aizdomas utt....a man piemeeraam nospljauties ja kaads piechakaree....nepatiikami, bet patiesiibaa taads siikums vien ir /nieki vien ,kas tas ir saliidzinot ar vispasaules revoluuciju/....

caress5      Visiem cilveekiem ir tikai viena meervieniiba - vinjsh pats!! Kräpnieks citos ari redz kräpniekus un godiigais - godprätiigos.
Tä nu konsekventi godiigajiem lieläkas izredzes iekrist, jo a´priori vinjsh nav aizdomiigs un sagatavots pret kräpnieku, zagli un tiem liidziigajiem.

caress5      Starp citu par kädu uzticeeshanos spriezj rudä_lapsa... partneru mainjas prieka mäjas tureetäja...?

MrJones      Uzticiiba - taa visumaa, cieniijama lieta!
Bet sheit...kaa noprotams, miilas frontee...hmm....nez, kaa lai to veertee...kad kad apakshgals kontrolee situaaciju..? Piekriitiet,...ne retums taa notiek...? Un veselais sapraats aizmiglojas! Normaalos gadiijumos itkaa taa nevajadzeetu buut... Likumsakariiba...? :)
No otras puses....kaada jeega taadai uzticiibai, ja grib vangjoties apkaart, bet pieklaajiibas peec pieturas...? :))
Uz mirkli varbuut buus diivaini, bet veelaak sapratiisi, ka taa tam jaabuut.... ;)
Neuzticiiba, pati par sevi tad taa veel...bet meli un izlikshanaas, man skiet, vareetu buut diezgan pasmaga lieta... taa jau kaut kaada, nez....necienja, pret sevi un citiem...

rudaa_lapsa      caress5 - ar ko atšķiras tie, kas tos partnerus maina daudz biežāk, bet - "pa kluso", nevienam neredzot un dikti slēpjoties, a? paskaidro man - KĀDA IR TĀ ATŠĶIRĪBA? Tad jau arī jebkurš portāls, kur cilvji "meklējas" ut.t. - arī būs pēc būtības tāda pat "prieka māja" ...un pat daudz lielākā mērā! ja tā nav, tad - pierādi man pretējo!

Kaledonija      Šajā ziņā dižajai krievu tautai (pardon, ja kāds jūtas aizskarts) ir lieliska gudrība: Доверяй, но проверяй (kas nezina krievu valodu - uzticies, bet pārbaudi). Ir vienkārši jāpieiet visam ar kritisku attieksmi. Jā, starp citu, ja kādam tas besī ārā - visu jāapsver ar prātu. Tieši tam jau homo sapiens sapiens tāds instruments ir dots. Un tas nebūt nenozīmē, ka visu ar prātu apsverot var pārvērsties par "robīti". Tieši pretēji. Klausot emocijām, kas ir bioķīmisku procesu rezultāts, daudz ātrāk var pārvērsties par robotu, kas paklausa tikai savā rumpī notiekošu reakciju diktētiem, sorry, iedarbinātiem procesiem.
Ja cilvēks ir nobriedusi personība, tad vienīgais, kuram viņš var uzticēties par visiem 100%, ir viņš pats. Bet tādi cilvēki vairs nejautā, vai var kādam uzticēties. Ja cilvēks vēl atrodas personības veidošanās posmā, viņš bieži vien nevar uzticēties pat sev, kur nu vēl citiem. Attiecīgi - uzticēšanās ir personības brieduma jautājums. No pieredzes: manā dzīvē ir tikai divi cilvēki, kuriem varu uzticēties vismaz tikpat, cik pati sev. Reizēm pat vairāk. Un tikai viens no tiem ir manas ģimenes loceklis. Visu cieņu pārējiem, bet par viņiem to nevaru teikt, jo gadījumi mēdz būt visnotaļ dažādi un ir gadījies, ka paši tuvākie mani dažkārt ir pievīluši, tā sacīt, nav attaisnojuši manu uzticēšanos. Jā, viens no kritērijiem varētu būt "cilvēks pats sev mērs", kā min caress5. Arī mana vecmāmiņa teica, ka greizsirdīgs ir tikai tas, kam pašam netrūkst blusu kažokā. No šāda viedokļa man sevi vajadzētu uzskatīt par vienu no pasaules lielākajām kucēm, krāpniecēm, blēdēm - vienu vārdu sakot pēdējo draņķi, kāda vien atrodama. Taču nevajag aizmirst kādu vienkāršu patiesību: cilvēks ir tikai cilvēks. Reizēm vājš, reizēm svārstīgs... Tas ir normāli! Un to ir vērts paturēt prātā, dāvājot kādam savu uzticēšanos. Pat visuzticamākai

Kaledonija      to>rudā_lapsa: teikšu vēl vairāk... kas attiecas uz šādu uzticību, tad, manuprāt, drīzāk var piedot tam, kas ir reāli pašļūcis pa kreisi (kam negadās), nekā tam, kas guļ līdzās likumīgai/likumīgam laulenei/laulenim, bet kad otrajai pusītei "sāp galva", mastrubē, domājot par kaimiņu/kaimiņieni. Tas ir pat pretīgāk, nekā atvilkt mājās ieleni un čupoties ar to laulības gultā.

DAfrika Ārprāts, ko jūs te, cilvēki, rakstāt? Atzīt par normālu da jebkādu "šļūkšanu" pa kreisi, un to raksta sievietes? Un masturbēšana tāpēc ir pat nosodāmāka? Un... nākamās atbildes