reakcijas izvēle
ja uzzinat sliktas ziņas, kāda ir reakcija? nedomāšana par to vai tieša pārdzīvošana? varbūt gan tas, gan tas? ja nedomāšana, tad kādiem paņēmieniem?vai tā vispār var būt izvēle, vai reakcija ir atkarīga no personas rakstura?
Allegri Man kkā automātiski ignorējas un pārkvalificējas, ja ne labajā, tad vismaz neitrālajā. Kā tikko, minos ar ričuku 3km uz veikalu, bet netālu no galamērķa atjēdzos, ka maks mājās. Griezu atpakaļ priecīga, ka atklāsme neradās pie kases. Tas tāds nieks, bet arī smagakās situācijās līdzīgi. To laikam sauc par pozitīvo domāsanu? :)
saullla
Tā ir izvēle.
Kā un ar kādām emocijām cilvēks dzivo katru dienu,kā tas aug,un attistās,tad ari attiecigi garigajai sagatovotībai ari reakcija būs.
Tam kas nekādā veidā ar sevi nestrādā reakcija var būt -histērija,pazust zeme zem kājām.
kas strādā ar sevi,tam pirmā reakcija būs vissticamāk 10 dziļas ieelpas,mēģināt izprast situāciju,domāt kā rīkoties tālāk,un kas jādara tālāk.Ja nelaime ir piemērma kāda tuvinieka bojāeja tad šajā gadījumā nobiredusi personiba varētu sākt domāt kā maximāli atbalstīt pārējos vājākos,lai tie noturās un nekrit histērijā pārāk dziļi.Tāds cilvēks kontrolēs situāciju.izraudāsies kārtigi kādā brīdī kad būs viens.
Ja piemēram tā ir kādas smagas slimibas atklāšana sevī vai radiniekā,tad nobriedusi personiba sāks meklēt risinājumus,jo tādi IR vienmēr,sāks domāt kur ko ir dzirdējis par atrisinājumiem,ko varētu darīt šajā gadījumā.
nepieaugusi personība jau atkal kritīs histērijā,un ari pārējos centisies paraut tur līdzi.
Ikdienas darbs ar sevi,šodien,rīt parit,un tā katru dienu.
janisb Sliktas ziņas ir draugu vai tuvu radinieku nāve, viss pārējais ir vienkārši ziņas...
Adamsone
fargo, kāpēc tu liec domāt par šādām lietām...Reakcijas neizvēlas, tās ir...Pamatā - ātra mobilizēšanās, variantu izvērtēšana, ja var ko darīt, tad jādara un tā... Atkarībā gan no tā, kas noticis, bet vispār ir tendence sastrebt karstu.
Slavenais "Par to es domāšu rīt" attiecas uz skārletām un daiļliteratūru...
saullllla - ja tu vēlreiz iepīkstēsies par nobriedušu personību, tad es tevi virtuāli iekaustīšu, lai gan skaidrs, ka prātā nepieņemsies tik un tā
"Lai mani bano, lai mani nīst, vienalga man, vienalga man...":D:D
fargo man arī liekas, ka tās neizvēlas. reakcijas ir. kāpēc uzdodu? tas bija toreiz. tagad es vairs to nedarītu. tobrīd vajadzēja. tagad ne.
saullla
Adamsone tici man- man vienalga tavas domas,vienalga man ;)
nevienam nav jāpiekrit neviena domām,bet ari norādit ko kurš drīkst rakstīt ne tev būs norādit ;)
tiirisakariiga Ar EBT (emocionālās brīvības tehniku)
snamlet Sliktās ziņas uztveršana ir atkarīga no cilvēka rakstura. Histērisks un nenosvērts cilvēks tā arī rīkosies un pie tam vēl haotiskā veidā. Mierīgs, nosvērts pēc pirmā sapīkuma momentā, sāks domāt un meklēt sliktas ziņas cēloni, iemeslus un, noteikti, arī risinājumu..nu vismaz es tā daru. Ja tas tieši saistās ar mani personīgi, protams, pārdzīvoju, nobirdinu ari asaru, kas var radīt atvieglojumu un tas ar skaidru galvu sāk labāk domāt. Nedomāt vai ignorēt var tikai pilnīgi vienaldzīgs pret visu cilvēks, jo, ja tā ziņa ir nonākusi pie manis, tad jau viņa kaut kādā mērā skar arī mani. Bet uz ļoti sliktām ziņām, izņemot tuvu cilvēku slimība vai nāve, ļauju nedaudz emocijām norimt un tad ir vieglāk atrast pareizo risinājumu.
hefny slikta zina ir tā,ka līst vai apmācies,jam man vajag sauli-labam garastāvoklis. ai,sbrūku,raudu, krītu gar zem-situ diben"pret zemi...ai,māžojos,jāiet gulēt, un esmu pārstrādājusies, un vajag bkaut kā noskaņoties pzitīvi...muļķīgs -vispārināts jautājums, -līdz ar to bezjēga , vispāŗiga patērzēšna par neko.
Bazhix
Pasen atpakalj darbs aizsuutiija uz kaut kaadiem saskarsmes psihologjijas kursiem. Un cita starpaa bija piemineeta arii reakcija uz nepatiikamaam zinjaam.
Tad luuk, atkariibaa no cilveeka, pirmaa reakcija var buut gan konstruktiiva, gan emocionaala(pie kam, tas nav atkariigs no brieduma). Bet. Arii tad, ja pirmaa reakcija ir emocionaala, veelaak nokljuus pie konstruktiivas riiciibas un, ja saakumaa bija konstruktiiva riiciiba, emocijas paraadiisies veelaak. Kaa toreiz teica, nav labaak vai sliktaak. Vienkaarshi taa ir. :)
violinn
Man sanāk, ka ir cilvēki, kuri sākumā spēj ""nobloķēt"" savu histēriju,tiem automātiski virpulis domās - ko tagad darīt, kas, no kurienes, kāpēc un seko rīcība. Adekvāta vai neadekvāta, to tikai laiks rādīs.:)Atslābums nāk pēc tam, kad jau lēnām var ļauties šai ziņai. Ir, kas pilnībā nespēj sakarīgi padomāt, pirmā ir reakcija, emocijas, pilnīgs bezsakars. Ja tāds ir tuvumā, kad saņemta sliktā ziņa, labāk viņu atslēgt.:) lai nemaisās.
Līdzīgi kā Bazhix teica.
Pavisam nedomāt jau nevar. Lai gan es te tomēr domāju, ka svarīgi ir, kas tā par ziņu. Te laikam tomēr ir arī personīgasi treniņš no svara. Vai tu kontrolē savas domas vai otrādi.;)
Katrā ziņā, tas, ko saku bērniem un arī sev ir - no tavas psihošanas vai dusmām nekas nemainās un nemainīsies.
Deisa Pirmā reakcija ir emocijas. Svarīgi nerīkoties emociju iespaidā, bet gan tad, kad emocijas izliktas vai noraktas, kad rīcību var veikt pie pilnas apziņas esot. Pati pirmkārt apzinos kā jūtos, kas ir tās emocijas, kas virmo manī slikto ziņu uzzinot. Nereti palīdz to izlikšana uz papīra. Citreiz dzejas veidā, citreiz kā vienkāršs ieraksts dienasgrāmatā. Kad emocijas izliktas, tās tiek atvieglotas un tad domāju par to, kas dotās lietas sakarā darāms.
saullla
Kapēc es uzskatu,ka reakciju katrs cilvēks tomēr izvēlās?Tapēc,ka pie situācijām ari man ir bijusi iespēja krist histērijā,vai tomēr fiksi domāt kā rīkoties.UN ja vēl blakus ir mazs bērns vai kāds cits vājāks kas ir atkarigs no tevis,tad nākas izvēlēties reakciju pavisam noteikti,lai pasargātu kādu citu no šis manas reakcijas,tā nepavelkot citu nekur līdzi.protams,kad paliec vienatnē tad var ari izraudāties,izkliegties,izlikt emocijas,bet kamēr blakus ir kāds kam vajadzigs lielāks atbalsts tikmēr tomēr nākas savākties.
Mātes zin,ka ja blakus ir bērns jebkuru reakciju nākas izvēlēties,pat ļoti.
ja sieviete kas ir mamma būtu viena konkrētā situācijā viņas reakcija būs pavisam cita,kā tad kad ir blakus mazs bērns.To zin visi,tātad reakciju izvēlās,tā nav automātiska.
jozolsen Tāds nomācošs jautājums,tādā saulainā laikā un vēl brīvdienās.Dzīvē ir pozitīvais un negatīvais un katram savas uztveres izpausmes,Varētu būt kadu 10 paveidi,jo esam standartizēti.Pat iespringt negribās.Vai tik tiešām neprotat priecāties par to kas ir?!!Jādzivo ar baudu,lai kompensētu sliktās ziņas.
Postremo
kaadreiz baigi vissu nnemu galvaa. Tagad nospllaujos, un eju tallaak...aatraak , drossaak. Par nomirussiem radiniekiem...noleju assaru, bet....baigi nepaardziivoju, jo vinni ir labaakos mediibu laukos tomeer.
Ilgi domaaju par vienu pazinnu. Vareetu teikt, jauna sieviete. Divu nedeellu laikaa vairs nav starp mums. Tas gan baigi ieseedies.
Pozitivakais Reakcija viss tiešākajā mērā ir atkarīga no pašas personas. Piemēram man ir tiešs pārdzīvojums un pēc tam es noskaidrojos no sāpēm un saprotu ka tā tam bija jābūt vienkārši tā lemts. Un tad es meklēju ko no tā var mācīties vai kaut oo pozitīvu. Visu ko uztveram mēs uztveram ar emocijām - labs vai slikts, to visu mēs izlemjam paši kā uz to reaģēt. Un mums ir arī spēja to visu ko trolēt, bet to reti kurš spēj iemācīties.
Milestiba Reakcija ir fakta konstatācija un apsvēršana, ko var darīt tālāk. Pārdzīvošana diez ko uzlabotu.
kljuska es teiktu - pārāk daudz jautājumu vienā uzrunā, ko īsti gribi dzirdēt? pēc topika - reakcijas izvēle - tu nevari izvēlēties savu reakciju,,, tā ir vai nu tāda vai šitāda )kā nu kuram) tu vari izvēlēties kā ar to tikt galā
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 38 (kopā 38) |
