Kaa uztverat savas dziives neveiksmes?

Deisa      Neveiksmes... Katrs notikums ir iespēja. Iespēja mācīties, augt, attīstīties un atbrīvot prātu no nevajadzīgām klišejām, kas tajā iesēdušās. Neveiksme nes līdzi sevī negatīvismu ar prievārdiņu "ne", ja atturētos no asociācijam, kas uzreiz liek to uztvert kā ko sliktu, vai reakcija uz notikumu tad būtu tāda pati? Vai tad mēs sevi nostādītu upura, cietēja lomā. Tikko sajūtam sevi kā cietēju, tā apstājas augšupeja, iestājas stagnācija vai pat regresija.

violinn      Smagi, protams. Gan neuzskatu, ka tā karma, liktenis vai kļūda. Neveiksme.
Īpaši nepatīkami, ja tā radusies no manis neatkarīgu iemeslu dēļ. Ko darīt. Jādzivo vien uz priekšu.
Pilnīgi noteikti pēc neveiksmes neraugos sapņaini mākoņos un nepenterēju, ka ar mani ir noticis kaut kas labs, ka nākusi kāda mācību stunda.:)

MaryClaire      a kas ir neveiksme? man, šķiet, tādu nav.

tagad es saprotu, kāpēc jozītis ir tāds, kāds nu ir - viņam laikam visa dzīve sastāv no neveiksmēm

Ulrika      Tas, ko uzskatām par neveiksmi, patiesībā ir veiksme, kaut arī mēs to neredzam, neapzināmies tajā brīdī. Piemēram, saplīst mašīnas riepa, bet tā rezultātā, iespējams, tiec pasargāts no smaga nelaimes gadījuma. Šī portāla kontekstā - piedzīvo šķiršanos, iespējams, nelāgu, bet izvairies no vēl nelāgākām lietām kopdzīvē. Un tā var turpināt.
Tiesa, es apzinos, ka nev man smagu zaudējumu vai slimību, bet tas ir cits stāsts, manuprāt, kāpēc tā notiek. Kāpēc cilvēks kļūst, piemēram, paralizēts, kāpēc piedzimst smagi slims bērns utt.

licita      Kļūdas izanalizēju un nolieku plauktiņā - Dzīves pieredze. Minimāli satraucos par to, ko citi par mani domā. Dzīvoju šodienai, balstoties uz iegūtā un apgūtā!:)

limonija      Neesot ļaunuma bez labuma jeb katram mākonim sudraba maliņa - tā mūsu senči formulējuši, un patiesībā tā arī ir...Kad to saprot, tad laikam cilvēks ir beidzot pa īstam pieaudzis...:) Par karmām gan latviskajā dzīvesziņā nav ne vārda...Bet nevienam jau nevar liegt domāt, ka viņš ir arābs vai induss;)

skvo      taa ir mana ssiis dziives skola - maaciiba kura man jaapguust! un kameer vien izvairiissos situacijas sekos viena peec otras liidz buussu apguvusi uzdevumu! Jauniibaa uz ssiim lietaam skatiijos ka uz katastrofu - liktenna nolemtiibu. Gadiem ejot tagad skatos uz daudz ko caur filozofijas prizmu un vairs nav ne izmisusma, ne dusmu, ne triecienu - vien passanaliize un jautaajumi - kur bija klluuda, kaapeec situaacija atkartojas. Zinu ka liidz atrisinaassu uzdevumu pareizi un izdariissu pareizo secinaajumu viss beigsies. Naaks citas situaacijas, citi cilveeki un citi risinaajumi.:)

saullla      copy-paste"Ceļš uz priekšu, pakāpieni uz augšu, augšupeja un lejupeja, apstāšanās, lai atkal dotos tālāk – it viss ir vajadzīgs, vienlīdz svarīgs un visām šīm lietām kopā mijoties, veidojas katra mūsu ceļojums pa dzīvi!

Tikai nez kāpēc tad, kad mūs kāds apstādina vai šķiet, ka ir iestājies mirklis, lai apdomātos – mums sākas nemiers un prāts sāk ģenerēt bailes, jo kaut kas tak neiet pēc ierastā plāna vai grafika? Un sākas vērtēšana – kaut kas nav labi, kaut kas neiet utt. :)
Vienlīdz svarīgs ir pilnīgi viss, kas notiek mūsu dzīvē - katra detaļa, katrs sīkums, katra zīme un katrs pateiktais un saklausītais vārds, katrs garāmgājējs ar savu reakciju mums ko rāda, katrs putns debesīs mums kaut ko māca, katrs kritiens ir kā pakāpiens uz augšu, katrs klusuma pilnais mirklis ir laiks, lai pabūtu ar sevi, katrs skrējiens ļauj sajust sevī spēku iet uz priekšu… Nav mazsvarīgu lietu! Nav mazāk svarīgu lietu! Nav nekā pārāka! Nav ausgtāka! Nav zemāka! Nav vajadzīga un nevajadzīga! Nav labais un sliktais!
Nav duālisma..

Ir jāsaskata pozitīvais it visos notikumos, jāuztver jebkura bedre vai paklupiens kā pozitīvs, kā pakāpiens uz augšu, kā pakāpiens tuvāk sev!
Lēmums, ka kaut kas ir negatīvs ir mūsu prāta izdomāts, jo prāts nesaprot kas notiek, Tātad negatīvais ir vienkārši nesaprastais :) tamdēļ mums ir jāmācās atrast pozitīvo it visā, jāmācās ielaist sevī doma, ka nav negatīvā, ir tikai pozitīvais. Saredzēt negatīvajā pozitīvo :) "

saullla      Tieši vakar bij jāuzstājas ar tēmu-koncentrēšanās spēks.
Mūsu dzīvē notiek viss uz ko mēs koncentrējamies.
Žēl tikai,ka liela daļa spēj koncentrēties tikai uz neveiksmēm,nelaimēm,slimibām,naudas trūkumu,u.c. lietām.
Bet koncentrēties māk absolūti visi.Tikai katra paša brīva izvēle ir uz ko koncentrēt savas domas un emocijas.
Sāc mainit domas,sāc mainit to uz ko Tavas domas vissvairāk koncentrējas,un mainīsies ari notikumi dzīvē.

esesmu      Katru nebūšanu uztveru kā mācībstundu,kuru risinot,kļūstu stiprāka.

realworld      Dažādi,katru reizi savādāk, viss atkarīgs no tā mirkļa emocionālā, fiziskā, garīgā stāvokļa, apstākļiem, galu galā, esmu ievērojusi,ka īpaši kritiskos brīžos manī sasummējas visi spēki un reaģēju pat ļoti adekvāti, bet sīkumos mēdzu izgāzties, bet ka tie ir sīkumi saprotu tikai pēctam,kad krīze pāri, tad pasmejos par sevi, izdaru secinājumus un parasti jau cilvēks nevar zināt,kas no tā visa izveidosies, bet vienam gan ticu,ka jo mierīgāk reaģēšu, jo sekas būs man labvēlīgākas,ja emocijām došu vaļu,tad pēctam jāpārcieš godam nelabvēlīgie laika apstākļi:) tā ka no sevis audzināšanas nekur neaizmuksi:)

quimera      Beigas,ir tikai kautkā jauna sākums !

hefny      hmm...
paraudu, padusmojos, ko iemācos, pārdzīvoju, izvērtēju, reizumis atkārtoju, cenšos izvairīties no sērijseriāla, saņemos......ja varu..... , uzjautrinos /ar karātavu humoru/,- paskatos kā smieklīgu- traģikomisku multeni /kur mana reīja un pati galvenā varone ( vai kāds cits) / !!!... . :)

Adamsone      Nesaprotu jautājuma nostādni... Es tās neuztveru. Manos gados domāt par veiksmēm/neveiksmēm nozīmē to pašu, ko domāt par kājām, kad ejam...Ja sāktu ļoti neveikties, tad domātu, ka noņemos ne ar to, ko vajag....Cilvēki, kuri brien ne pa savu vagu, atraujas, normālā dzīvē biežām neveiksmēm nav jābūt.
Visādiem sīkumiem vnk nepievēršu uzmanību.

barss5      Pilnīgi visas neveiksmes tiek uztvertas kā mācību stundas....

quimera      šodien,Tev var būt viss! Auto,skaista sieva,labs darbs...
Rīt,Tu visu vari zaudēt!
Kā nu kuram,tas raksturs..vieni salūzt,citi cinās!

melon      Kā pieredzi.

Piparkuka      Liktenis. Tā vajag. Tu ej uz priekšu. Tā vajadzēja........

Piparkuka      Tāds vārds "karma" agrāk nebija.
Man arī šķiet, ka tas ir kaut kas tāds pats, kā liktenis- kā Tu reiz uzvedies, tā tev kaut kas būs nākotnē..... Vai no iepriekšējām dzīvēm kaut kas.
Liktenis ir daudz labāks, tuvāks latvietim un izprotamāks!))

hefny      ..jā, un vei tā bija "neveiksme",- to jau parāda tikai laiks.... drīzāk jau tādas neveiksmes ir tikai vārdiņš kaut kam, kas rodas , darot lietas mazliet citādāsecībā, veidā,kā to vajadzētu, vai arī; tiešišis nevaiksmes-sikumi ļauj izvairīties no patiesi lielām nepatikšanām /daudzās jomās/. jo, ne "savos zābakos iekāpis", nevar jau raiti soļot, izbaudot realitāti/septiņ´jūdzū zābaki tādi kredītņēmēji un garāmskrējēji vien ir dzīvē, t. i. - paviršie, sveša-ne sava nopelnītā kārotāji utml./..... ;)......

Rima ja uzzini, kas ir neveiksme, zināsi, kas ir veiksme/ viss pie lietas nākamās atbildes