Ja neesi gatavs dzirdēt atbildi, neuzdod jautājumu...

Deisa      Uzskatu, ka spēju uztvert cita viedokli (ja tas ir par tēmu un argumentēts) bez apvainošanās un dusmām, jo tieši atklātu atbildi arī gaidu, kad jautājumu uzdodu. Cita lieta, ka tomēr katram uztvere ir sava un nereti jautājums ir noformulēts tā, ka tā saņēmējs to uztver citādi, ne tā, kā tu, cilvēks, to esi domājis. Tāpēc esmu sapratusi, ka uzdodot jautājumu un gaidot atklātas atbildes, ir jārēķinās ar to, kam Tu šo jautājumu uzdod.

Tessa      man patiik konkretika. neredzu jegu uzdot jautajumu Ka es izskatos,jo zinu,ka izskatos labi. un ja slikti,tad esmu slima,un arii to zinu.
Vai tev ar mani ir labi? kas par watafaku? ja nebutu,sen jau butu gabala.
Ka tev iet-normals jautajums cilvekam,kursh svariigs. ka iet,ka tev shodien gaja? ja redzi,ka nav oma,apgulies kotletes.
viedoklis-tapat. ja piplz svariigs,tas spele lomu,parejo nedzirdu.nekas nekam netrauce.
kapec japush zilonis no mushas?

p_o_x      Kā es šodien izskatos?(labi)Vai tev ir ar mani labi?(labi) Ko tu gribi? (šoreiz neder labi)Kā tev iet?"(atkal neder labi)Man radās laba(atkal laba) doma,varbūt jautājumu uzdevējam uzdodot šos jautājumus ir jāmēģina tie izveidot tā,lai atbilde vienmēr būtu -labi un tas max atvieglotu kontaktu un otrs varētu padomāt ko derīgu,jo pat neklausoties vari atbildēt ar -labi!:)

fargo      "Kā es šodien izskatos? Vai tev ir ar mani labi? Ko tu gribi? Kā tev iet?"
šodien? tagad? tev ir samīcījusies blūzīte kaut kur. vai man ir labi? man ir lieliski. tu esi te ar mani. kad tu esi tuvumā, es sāku producēt dzejas... ko es gribu? lai tu esi tuvumā. kā man iet? dažādi. bez uztraukumiem es būtu inerta varde, kas reaģē uz mušam ar lokanu mēli, bet bez miera es būtu nervoza muša, kas nekur nevar nosēdēt un tik vien gaida kā briesmas. man ir abi tie un tu. un man tā patīk būt.

Deisa      Laikam konkrētus jautājumus minēt šajā gadījumā bija kļūda, tie izvirzījušies pirmajā plānā un aiz tiem jautājuma būtība nobāl. /vienpersoniski secina/

andromedas_miglajs      Es ar to vienmēr rēķinos, ka uzdodot jautājumu, varu saņemt arī atbildi, kas nepatiks.....Tāpēc piedomāju pie jautājumu būtības, un vai to uzdot un kam....Tādi ikdienas jautājumi kā tev iet, vai labi izskatos utt....tie tādi ikdienas mazie meli....bet ja draudzene uzdod jautājumu - palīdzi, glāb, ko man darīt, kā tu domā- vai palikt kopā ar šito xxxxx (dažādi varianti), tad ir jābūt gatavai, ka es teikšu NĒ, Tu esi muļķe.....nez kāpēc uz to nekad nav gatavas :D.....

a8audi      pirms uzdodiet jautājumu, padomājiet... vai gribēsiet dzirdēt atbildi
it īpaši ar pretjautājumu

MaryClaire      ir jautājumi, kuri pašā jautājumā jau ir ietvēruši atbildi, kuru cilvēks vēlas saņemt. piemēram, - kā es šodien izskatos? - nu, klau, Deis, - domā loģiski - ja Tu tā jautā, tad esi īpaši piedomājusi pie tā, kā izskatītie,s tātad, pašai Tev patīk kā izskaties, tātad, arī citiem būtu jau pa gabalu jāredz, ka Tu izskaties labi. pat ja kādam ir tomēr citāds viedoklis. bet jāatbild ar to pašu, ko Tu jau vēlējies saņemt - LABI! :) tieši šo pašu analīzi var pielietot arī visiem pārējiem jautājumiem.

bet vispār jau jā, - ja neesi gatavs visādām atbildēm, tad labāk jautājumus neuzdot.

un bieži vien jautājums, tāpat kā solījuma pieprasījums (apsoli man, ka ...) ir lietas, kas vajadzīogas tikai pašam jautātājam. un vēl biežāk sanāk, ka paģērētājs saņem tieši to atbildi, kuru gaida, bet tā reti kad ataino īstenību.

liancite      A kāpēc jāuzdod dīvaini jautājumi, ja grib, pats pasaka kā izskatos utt.

bubucis_agucis10      protams ausis grib dzirdēt,to ko grib dzirdēt,bet labāk skarba patiesība.,nekā salti meli...bieži izdabājot otram mēs tikai visu sabojājam -paceļam to spārnos,bet aiz stūra sagaida skarbā realitāte..tak nedzīvojam pasakā

Allegri      Spēju cita viedokli un pliku patiesību uztvert bez apvainošanās un dusmām, jo parasti atbildes uz interesējošiem jautājumiem meklēju pie speciālista, netā, vai pie cilvēka, par kura kompetenci esmu daudzmaz droša. Ja pēkšņi kādā prāta aptumsumā nezināšu vairs kā izskatos, drīzāk pajautāšu meitai, nevis mātei :)

Puma      Tieši tā.. vienmēr uzdodot jautājumu jābūt gataviem saņemt nevēlamu atbildi :)

Marihuana      Ja pēkšņi kādā prāta aptumsumā nezināšu vairs kā izskatos, drīzāk pajautāšu meitai, nevis mātei -> šis gan ir taisnība:D

Laurencia      Tādus jautājumus uzdot ir bezjēdzīgi...Jo parasti atbildes ir pārāk klasiskas.... Un bieži vien cilvēki var melot pat acīs skatīdamies.... Jautājumus par kopā būšanu vispār var uzdot tikai tad, kad esi drošs par atbildi, ka tā būs pozitīva, bet vispār pa lielam...kāpēc jautāt, ja var sajust?Un tādas lietas parasti sajūt...

Pticka      bessii lieki jautaajumi, kuru atbildes neko tak nemaina. bet kad naakas pajautat pieklajibas pec, tad ari atbildi uzklausu.
un varu ari atbildi pateikt taadu kaa cilveeks veelas.
nevienam taa taisniba isti nav vajadziga. labaak dzivot laimigi ne taisnigi :)

violinn      Ja es uzdotu jautājumu - kā es izskatos vai vēl labāk - vai tev ir labi ar mani, tas tiktu uztverts ar krietnu humora devu un tā arī atbildēts.
Jautājums - kā tev iet. Tas reizēm var kalpot kā viegls jautājums sarunas iesākšanai vai uzturēšanai, ja kāds sen neredzēts paziņa. Tuvākajiem, ja uzdodu jautājumu, tad esmu ieinteresēta atbildē, tas vairs nebūs "´plikais"" - kā tev iet, uz kuru var atbildēt - normāli.:)

barss5      Jā, tā nu ir. Nekad nevajag uzdot tādus jautājumus....

Vai Tu mani mīli? Vai Tu mani krāp? :) Tiešām smieklīgi, ja tā var pajautāt pieaudzis cilvēks. Nez, ko darīsi ar atbildi?:))))

Piparkuka      Es uzdodu. Un esmu gatava arī atbildei. Ja man atbilde nepatīk- nu nepatīk.
Un ir, kad esi nesaprašanā un uzdod jautājumu, lai atkal pārliecinātos un stabilizētu savu psihi.....
Man šķiet, ka normāls cilvēks arī neuzdod jautājumus, uz kuriem nav gatavs saņemt (sev vēlamo) atbildi!:)

meklejumos      Neuzdodu šāda veida jautājumus, pati zinu kā izskatos un citu viedoklis neinteresē.
Par to vai otram labi ar mani, izsaka attieksme pret mani, to jūtu un jautājums atkrīt.
Ja jautāju ko tiešām svarīgu, esmu gatava jebkuru atbildi uzklausīt.

labriit      Daudzi cilvēki nenormāli daudz melo, tāds ir mans novērojums.
Es varu saprast melus, kas reizēm cilvēku izglābj no nepatikšanām, melus kādu žēlojot, bet nesaprotu tos bezjēdzīgos melus ikdienā.
Man šķiet, ka tie, kuri ļoti bieži melo, brīžiem paši sāk ticēt saviem meliem un aizmuldas līdz apsurdam.
Tā vien šķiet, ka viņi ikdienišķus melus uzskata par labo toni un patiesību par nepieklājību.

GenaCom Man kā tūristam,un galvaspilsētas fanam,ļoti satrauc cenas paaugstināšana publiskām tualetem!
ipaši pēc 2 litriem izdzerta (nu labi 3) alus!
Kapēc jau 20... nākamās atbildes