Ļaunais liktenis un karma

marselis      VECA PIEPE-, patiesi vardi par slinkumu!
un par Dzimsanu celi skan!
visu cienu!

Tuuurists      Tas vis ko te rakstiet ir fufelis !!! katrs pats sev ir savas dzīves veidotājs un laimes kalējs!

metisa      Piekrītu MrJones viedoklim!
Jau 3x viens cilvēks man vēlējis nāvi pavisam banālu iemeslu dēļ! Vēl jau esmu dzīva, jo īpaši neticu ka vēlēts no sirds. Taču ja ticētu un vēlētu atpakaļ to pašu, negribētu pat iedomāties....lai dzīvo laimīgs!

Deisa      Sliktais, labais.... Tas viss ir nosacīti. Visas darbības un bezdarbības, domas un pateiktie vārdi rada sekas. Attiecīgi, kā tie kādu un arī pašu ir ietekmējuši, tā arī nāks atpakaļ. Vai šajā dzīvē, vai citā, tas jau atkarīgs no katra paša elastības un spējas reaģēt, mācīties, gūt atziņas. Ja cilvēks ietiepīgs, principiāls, viņu vienas dzīves laikā nevar pārmācīt, ja nu vienīgi salaužot pavisam, bet tad tāpat būs sava veida turpinājums nākamajā dzīvē. Un, ja notiek kas draņķīgs, tad ej nu Tu sazini, varbūt tas nemaz nav slikti, vienkārši dotajā brīdī Tev tā šķiet, pēc laika redzēsi, cik tas bijis svētīgi. Varbūt tas tādēļ, ka savā dzīvē esi kādam citam tāpat licis justies. Bet varbūt tas tādēļ, ka jau kādā no iepriekšējām dzīvēm to izpelnījies. Droši zināt to nevar, tāpēc galvenais, ko vērts ievērot, lai nepiesaist´tu sev nelādzības - nedarīt citam to, ko nevēlies, lai nodara Tev.

Rashela      Arīja: "Man nepiekrītu teicienam- katrs saņem ko pelnījis. Var jau būt, ka tie ļaunie arī saņem, ko pelnījuši, bet gribētos, lai viņi to saņemtu šinī dzīvē un saprastu, par ko tas." - šī nav laimes un laba vēlēšana visiem :) Gan jau viņi saņems, bet es arī visiem ļaunajiem un sliktajiem vēlu laimi - lai viņi attīra savu apziņu un kļūs labi savās domās un darbos...man nav žēl, ja viņi kļūs laimīgi...tiešām nav. Pat neskatoties uz to, ka darījuši sliktu. Neviens no šeit nav tīrs, balts un skaidrs :) Visi esam darījuši ļaunu...nogalinājuši (ēduši gaļu), apvainojušies, dusmojušies, lamājušies, zaguši (pa zaķi tramvajā braukuši)...visi...bet tas nenozīmē, ka mums ir aizliegts būt laimīgiem...Ikvienam to novēlu :)

Artemiide      Šeit varētu plaši un gari diskutēt.Bet slinkums :)Darbs ar sevi.Mīliet un cieniet cilvēkus,un cilvēki mīlēs un cienīs jūs!Un tā pret visām lietām.Ja situācijas iet uz apli,tātad neesam mācījušies-ko ES daru nepareizi,vai-kas Man bija no tā jāiemācās :)

neko      hmm... jautājums vai par to vispār jāuztraucas - palieku viegla un sakārtota dzīve pie laba gala nenoved. Tas degradē.
Patiesībā cik dzīvē ievērots, tie kas pa dzīvi tādiem patiesiem sūdiem nav cauri izgājuši un tā rūdījuma nav visbiežāk tādi "sūdabrāļi/māsas" vien ir.

_Krasula_      Domāju, ka ir lietas, kas ir nolemtas un nav iespējams mainīt un ir tādas, kur pastāv varianti, kas izriet no paša rīcības.
Pastāv teorija, ka informācijas laukā ir jebkuru notikumu potenciālie varianti. Variantu telpu var sadalīt sektoros, un katram sektoram ir savs variants. Jo lielāks attālums starp sektoriem, jo lielāka ir variantu atšķirība. Sektori ar aptuveni vienveidīgiem parametriem izkārtojas dzīves līnijā. Mainoties starojuma parametriem, notiek pāreja uz citu līniju. Jūs nevarat izmainīt scenāriju, bet spējat izvēlēties citu scenāriju/no V.Zēlanda "Realitātes transērfings"/.
Vārdu sakot, pozitīvs skatījums uz dzīvi un produktīva darbība palielina iespēju pakāpties uz citas, labvēlīgākas dzīves līnijas. Pat, ja tās ir tikai pasakas...par ļaunu nenāk. :)

Aleks11      Vienigais kas var pilniibaa atbildet uz so cilvekiem tik svarigo jautajumu ir Vediskaa kultuura.Ko briniskigi viegli pastasta ridzenieks Hakimovs.Veiksmi Jums sevis uzzinasanai.

plikaaKAAJA      Teikt jau visu ko varam. Labāk sastiķējam pa vienam!
Un visi pārbaudījumi ir te un tagad. Jo laiks kā nelineāra parādība mūsu prātam nav aptverama. Tāpēc visi "kādreiz", kas eksistē telpā, var būt tikpat labi vakar kā šodien, tā rīt.
Es izvelos viskiju.

plikaaKAAJA      Tas pozitīvais skatījums ir manīgs termins. Ir ne tikai jādomā jaukas domas, bet jārada sev tādus apstākļus, lai varētu jauki domāt. Tur ir atšķirība mazliet.

Tessa      man nepatiik visas shiis karmas temas un pati nevienam ljaunu nevelu. bet nezinu,sakritiiba ta ir vai kas cits,tiem,kuri man ir kaitejushi,klajas ljoti slikti. siikumos neizpludiishu,piemeklejoshas nelaimes neaprakstiishu,bet tas vedina uz dazham domam. par pasaules kartiibu un parejo.

VIZUAALAAmaaksla      Te jāpiekrīt Tessai, ir tā. Pat samērā ātri viss notiek. Kādreiz pat izjūtu līdzjūtību pret nelabvēli, jo zinu- tūlīt sekos...
Ļoti biežī tā ir bijis. Protams, nav jau laika vienmēr tam pievērst uzmanību.

Sakijaa      Man reiz viss bija skaidrs. :) - Ir enerģijas, kas uz zemes un visumā, savstarpēji apmainoties ar informāciju, veido zināmus "noteikumus" cilvēka dzīves notikumus veidojošajos procesos. Tas attiecas gan uz cilvēka miesai līdzi nākošo senču mantojumu ("grēkiem" 7 paaudzēs), gan savas dvēseles "sapelnīto" iepriekšējās dzīvēs, gan arī paša cilvēka konkrēto brīžu domām. Visā visumā sarežģīti, bet ja nesāk ar šo piesārņot prātu, bet ļauties "zināšanai", tad ir ok - priekš sevis viss sastājas pa savām vietām.
Un, patiesībā, mēs arī vienmēr "zinām" par ko mums ir tas vai cits notikums/mācība un to arī tā pieņemam. "Zināt", to es tādā zemapziņas līmenī domāju, jo ar prātu jau mēs te diezgan skaļi pret visu protestējam (t.sk., es arī).

Un, kopumā, rodas sajūta, ka tomēr - ir kaut kāds "lielais mērķis" un turp, gribi vai nē, katram ir jānokļūst, pa vienu vai citu ceļu! Un uz to mēs ejam (katrs atsevišķi).

Bet es rakstīju, ka - reiz tas viss bija ļoti skaidri. Tagad ir tāds kā neliels "mulsums" šai dzīves procesu aptveršanā, jo īsti nevaru ievietot vienu no teorijām (man tā šķita vērā ņemama) par to, ka cilvēki, tie, kas esam MĒS, esot radīti mākslīgā ceļā, kā ārpus zemes dzīvojošo citu civilizāciju (savā attīstībā tālu priekšā esoši) eksperimentu rezultāti, kā darbaspēks viņu vajadzībām... tipa, tādi kā bioroboti... tad ir jautājums kurā brīdī MĒS kļuvām brīvi, ja tādi vispār kļuvām, un, kā tad ir ar to brīvo gribu, nemirstīgo un ne no viena neatkarīgo (tikai no savas attīstības) dvēseli (kad viņa tais "biorobotos" iemiesojās), garīgumu...
Lai arī(!!) patiesībā, raugoties pasaules notikumos - tas jau ir tikai tāds mīts - ka mēs, cilvēki, esam garīgas būtnes. Nebūt jau neesam, lielākoties, ne nu garīgas, ne nu kā - tikai miesas, kas rosās, lai apmierinātu savas pamatvajadzības...

Un vēl, skatoties vēsturē, ne mēs pirmie, kas Zemi par mājām saukuši, - ir bijuši vēl daudzi pirms mums, gan gudrāki, gan spējīgāki

Sakijaa      Un vēl, skatoties vēsturē, ne mēs pirmie, kas Zemi par mājām saukuši, - ir bijuši vēl daudzi pirms mums, gan gudrāki, gan spējīgāki, bet visas šīs civilizācijas kaut kādā attīstības posmā ir gājušas bojā, neņemot vērā katras individuālās dvēseles (cilvēka, ja tā var teikt) personīgo attīstības pakāpi - pazuda visi. Izdzīvoja "daži" gudrākie, kas nodeva zināšanas nākamajiem. Bet no kurienes uzradās tie "nākamie", kas neko nezina un joprojām ir gana glupi, un pasauli uztver tikai minējumu līmenī.............. šie visi jautājumi mulsina un uz Visumu, Pasauli vai Zemi liek skatīties citādām acīm. Un jo vairāk saproti, kas ir kā, jo vairāk apjaut, ka pa lielam (mēs visi mirsim un visu aizmirsīsim) svarīga ir tikai pašam sava konkrētā dzīve - tāda laba, pilnasinīga un pakārtota sirdsapziņai. Jo nebūs citas mērauklas šībrīža dzīvei, kā paša sirdsapziņa.

Bet tie, kas aiziet no zemes dzīves, tie jau neaiziet pavisam un nav jau arī teikts, ka tas ir sods. Varbūt tā ir svētība... (svētība viņiem, bet sods palikušajiem).

Satrika      Grimst kuģis, daudz cilvēku iet bojā!Viens nometies uz klāja ceļos un lūdz Dievu-Dievs sodi mani vienu, lielo grēcinieku! Par ko tad citiem tāds liktenis!Dievs atbild-ilgi gaidīju, kad tik daudz grēcinieku savāksies kopā!

ramazoti      Tā kā bībelē un citās briesmīgās pasaku grāmatās apgalvots, ka visu šo pasaules nejēdzību sācējs ir dievs un cilvēku viņš-i radījis savā līdzībā(tas ir tāds pats nejēdzību ģenerētājs), tad pastāv iespēja, ka cilvēku sastrādātās nejēdzības, dievs tiesās pēc bībelē deklarētās, viņa nejēdzīgās metodes- katrs, kurš viņu nebūs vismaz orāli apmierinājis, dabūs pēc pirmās pelnītās nāves(grēka alga) izbeigšanas (netaisno & taisno augšāmcelšanas)cepināties mūžīgā moku vietā- ellē-- īsts- dievišķo dusmu sātaniskais novēlota taisnīguma iedibināšanas mehānisms.. Tā ka negribās piedzīvot tādu dieva sātanisko atriebību (atmaksu-sodu), tad es esmu gatavs dievu orāli apmierināt- labāk būt piecas minūtes glēvulim, kā visu mūžīgo mūžu dzīvot ar apdegumiem! Neriskējiet taisīt sūdus tessei un visām citām maitām..! Dažreiz man liekas, ka dievs tiešām ir, un tad es tā ļoti skumji pasmaidu;)

Tessa      ramazoti, kliniskajiem idiotiem ir jaturas grupas. pa vienam jus izmirsiet.

Vucis      dievs tiesās pēc bībelē deklarētās, viņa nejēdzīgās metodes- katrs, kurš viņu nebūs vismaz orāli apmierinājis, dabūs pēc pirmās pelnītās nāves(grēka alga) izbeigšanas (netaisno & taisno augšāmcelšanas)cepināties mūžīgā moku vietā
---------------------------------

Cik noprotu, esi lasījis ne vien Bībeli, bet arī "citas briesmīgas pasaku grāmatas", tad esi, mīļais, tik laipnz un pasaki, no kuras precīzi vietas Bībelē ir ņemts šis citāts. Nu tā, skaidrības labad, lai vismaz kāds ticamības moments ne tikai šim konkrētajam, bet vispār taviem tekstiem.

bubucis_agucis10      es balstos uz diviem "vaļiem"-LIKTENI UN VEIKSMI!

AudraSeele Neroc bedri otram- pats iekritīsi! (l.t.sak.v.) Kā mežā sauc- tā atskan. Un atbalss pastiprinās, daudzkāršojas un izmainās ( Vai kropļojas...). nākamās atbildes