Piedošana

piparbecinja      Ar palídzésanu vajag uzmanígi. Palídzot otram tiek atnjemta iespeja izaugt un attístíties, par to vinjsh atriebjas tádá, lúk, veidá. Citam palídzesana var kaitét. Palídzét var ar morálu atbalstu vai padomu.

Forsha_Rupucene      vēl paklausies/paskaties šo, palīdz pret dažādām kaitēm :)
http://24hoursofhappy.com/

violinn      Saprati, kas tās bija par dusmām un aizvainojumu, no kurienes tas nāk, tas jau labi. Vari dzīvot tālāk.:) Tas neizravējas, kļūst aizvien bālāk.

Melizanda      Ir lietas, ko piedot nav iespējams, lai kā arī necenstos. Vnk laika gaitā rodas vienaldzība pret notikušo, uzslāņojas virsū citas nelaimes, un sen notikušais pāridarījums liekas nenozīmīgs.Un, nav taisnība, ka laiks dziedē... pa reizei viss atgriežas atmiņā, gan mazāk sāpīgi.

Pauls      Ja cilvēks nespēj piedot, tad diemžēl viņš pats sev dara pāri.

Lucy      Daudzi saka piedodt ienaidniekam,pāri darītājam.Kas man ko kādam kretīnam/nei būtu jāpiedod/vnk izment no prāta,ignorē,netiecies ar tādiem un viss.Lielākais sods tam pāridarītājam ir ignorēt un nekontaktēties,pat nemēgināt strīdēties.
Es nepiedodu,man tie cilvēki manā sirdī ir tukša vieta!

Deisa      Aizvainojums nereti saistās ar nespēju piedot sev, ka esam to "pāridarītāju" pielaiduši sev tik tuvu klāt, ka viņš/-a spēj sāpināt. Var palīdzēt situācijas analīze - saprast iemeslus, kāpēc tas cilvēks ir tāds, kāds ir, kas viņu ir motivējis rīkoties ļauni. Kad to apjēdz, paliek viņa žēl, jo ne jau no labas dzīves viņš dara pāri. Un kad saprot, ka stāvi krietni augstāk par to nabadziņu, jo Tev pašai tā rīkoties nav nācies, tad piedot ir viegli. Nu vai tad uz nabadziņiem, slimnieciņiem dusmojas? Viņiem jūt līdzi.

nokosmosa      Piedot nenozīmē aizmirst. Piedošana neizmainīs atmiņu un toreiz izjusto. Ar laiku notrulināsies. Jebkuras emocijas vajag izdzīvot, arī negatīvās... Tas ir normāli, ja brīžiem kāds pagātnes nodarījums iesāpas no jauna. Reizēm pat bez iemesla, reizēm no redzētā, dzirdētā kaut kur... reizēm vienkārši no smaržas vai mūzikas...

coco      Aizej uz šautuvi...

marselis      izravet neko nevar(jaatceras ,ka viss kas notiek,tas paliek musos uz muzu)-,
jo ar tiesu iedarbibu,cinas metodi,problema tiek iedzita dzilakos slanos (latents)
tai uzsedzot citus psi.formejumus!
no melnas kastes,labveligos apstaklos(problemai),ta visa krasnuma izleks ara..
ko darit,...transformacija pretejas nozimes , pielikumos (tiek veid.cits neir.cels-reakcija)

Arma      Es aizvainojumu esmu dabūjusi ārā pēc vecum vecās metodes - domās rakstu vēstules, pasaku visu, ko par radušos situāciju domāju, paturu prātā, ka jebkura situācija, kurā nonāku ir mācība, kāpēc esmu šeit, uz šīs zemes... Paliek vieglāk un pazūd arī aizvainojums un dusmas.

marselis      par piedosanu pietiekosi labi apraktits religiskas sistemas-,
ja saprot darbibas principu,tad to var izpildit formu dazadiba!
piedosana nak caur sirdi!

riks086      Jā, droši vien Tev taisnība - zemapziņā kaut kas vēl sēž iekšā. Bet, jo vairāk jauna un laba (ir runa par visām dzīves jomām - darbu, izklaidi, attiecībām utt.) Tev nāks priekšā "šeit un tagad", jo ātrāk tas aizies pagātnē un retāk par sevi atgādinās. Veiksmi Tev :)

limonija      Jā, piedot un aizmirst nav vienkārši. Ar skaistām frāzītēm, pozitīvās domāšanas kursiem un tamlīdzīgām figņām līdzēts nebūs...Patiesībā visu vēl vairāk var salaist dēlī, pieņemot vēlamo par esošo. Jāskatās patiesībai acīs, lai cik rūgta un pazemojoša tā arī reizēm nebūtu. Tikai, izejot caur vairākām iekšējās attīstības stadijām, kas nebūt nav vienkārši, var atbrīvoties no pagātnes "mantojuma"(tēlaini izsakoties).

_Krasula_      Es piederu pie tiem, kuri cilvēkus, kuru rīcība nav pieņemama, gluži vienkārši izsvītro no savas dzīves. Protams, ne vienmēr tas ir iespējams, piemēram, darba attiecībās. Bet lielākoties ar darba kolēģiem ir paveicies. Ja arī rodas kādas nesaskaņas, tad izmantoju taktiku- acs pret aci, zobs pret zobu...tas ir, nenoklusēju.
Nodevība jeb cita veida draņķība no ļoti tuva cilvēka bez šaubām ir grūtāk pieņema un piedodama. Tādas pieredzes man laikam nav. Piedot laikam varētu tad, ja clvēks atzītu savu kļūdu, nodarījumu. No otras puses kāda jēga dusmoties uz vārnu, kura pērta vai nepērta vienalga paliek par vārnu. Jeb uz vilku, kurš vienmēr skatīsies uz meža pusi...

EliiL      Tu tiksi ar to galā, tāpēc, ka skatis uz to godīgi, neslēpjoties, bet mēģinot izprast. Veiksmi Tev! Laiks, protams, un jauni, pozitīvi pārdzīvojumi vajadzīgi- bet to jau iepriekškomentētāji ierakstījuši plašāk. :) Tu esi tur, kur esi un jūti tieši tā, kā jūti- tas ir process un cikls. Man ārkārtīgi patīk doma, ka svarīgākais ir nevis tas, ko esam piedzīvojuši ( un dažkārt, kur esam spējuši izdzīvot), bet, ko mēs ar piedzīvoto tālāk darām.

coco      Domaju- ja nevar piedot, tad Nav jāpiedod...un viss. Dzīvo talāk!

Digits      .. un sievieC tik kuļ un kuļ pilīgā nopietnībā savu mistikas sviestu .. :D

Allegri      Nu re, kurš teica, ka PA izdeguši un kādi tur vēl nelikvīdi? Paskat, cik daudz sakarīgu komentu un uzmundrinājumu. Paldies! :)

Satrika      Laikam grūti piedot no visas sirds, ja arī piedosi,bet nevarēsi pāridarījumu aizmirst, kas tā par piedošanu!

labriit Nezinot konkrēti, kas par aizvainojumu, nevaru dot padomu. nākamās atbildes