Attiecības ar bijušo darbā
Tātad bijušais palīdzēja tikt darbā, jo ir uzstrādājies par viceprezidentu. Protams, arī es māku strādāt un atbilstu, taču tādu kā es ir daudz un labi, ja kāds aizliek vārdiņu. Cenšos izturēties pret viņu draudzīgi, jo jādala vairs nekas nav, viss ir piedots un aizmirsts, katram sava dzīve. Tomēr sākas problēmas - izrādās viņš ir TIK ļoti mainījies, ka nespējam pat sarunāties. Tagad viņš pārstāv gandrīz visu, kas man riebjas. Cenšos draudzēties, neizteikt kritiku, motivēju sevi ar domu, ka katrs dzīvo kā viņam patīk, un kas es esmu, lai kādu mācītu... Taču tad sākas uzbraucieni man, nicīgas piezīmes, ka esmu stulba blondīne, ka man ar galvu viss nav labi, izsmiet lietas, kas man patīk... it kā joki tādi, bet aizvainojoši. Viņš gan nicinoši izturas pret pilnīgi visiem, bet tas nemierina. Baidos viņu kritizēt, baidos iegūt ienaidnieku, pie kam tik personisku. Ko darīt? Kā atrast kopēju valodu?Zeltiite Ja atbilsti un ir visi diplomi, tad šādi jautājumi nerodas! Vietās, kur tiešām strādā intensīvi 8 stundas un par to attiecīgi saņem (virs 1000EUR pēc nodokļiem speciālistam) šādi jautājumi vienkārši nerodas, jo darba laiks netiek tērēts muļķībām, bet rezultātiem! Nevienu neinteresē kurš ar ko pārguļ!
Forsha_Rupucene
jautājums - vai vispār vajag atrast kopīgu valodu... man liekas, ka šeit ir 4 varianti -
1) atrast citu darbu;
2) kreņķēties/besīties/citiem sūdzēties par to, kā šamais pret Tevi izturās (un viņš noteikti tā arī turpinās vai pat ar laiku tas būs neizturamāk, vismaz tā vajadzētu būt)
3) mainīt savu attieksmi un/vai izturēšanos pret viņu pašu... nu izdomā, kā/ar kādu tekstu vai darbību viņu "nolikt pie vietas"... un šeit es nedomāju, ka Tev vajadzētu kaut ko tikpat draņķīgu teikt viņam... nez, es droši vien teiktu ko līdzīgu "starpcitu, zinātnieki ir atklājuši, ka blondi cilv.ir gudrāki par tumšmatiem" (šito toč kaut kur lasīju :D), kādreiz varētu pateikt ko līdzīgu "nu jā, visi jau nevar būt tik gudri kā Tu" nu pamēģini ar tādu labu sarkasmu... lai šamam pielec... tā smuki noliec šamo pie vietas :)
4) uztver darbu kā darbu, kritika, ja tā ir konstruktīva, ir pat ļoti vajadzīga... vai esi viņam tik pateicīga, ka palīdzēja tikt pie darba, ka tagad uzskati, ka visu atlikušo dzīvi Tev jāpacieš šitādas glupības? :D Tak ir variants skaidri un gaiši šim pateikt, ka Tev šādi viņa teksti nav pieņemami.
Nav vērts skatīties, kā kāds izturas pret citiem, kāda Tev daļa gar citiem? Tu tak neesi citi, citiem ir sava dzīve un sava karma :D Tev savējā :) varbūt kādam patīk, ka pret viņu tā izturas, jo, piem., var pasūdzēties, cik draņķīgs priekšnieks un tad citi var līdzi piebalsot "jā, tas nu gan ir draņķis" :D sāc ar sevi, pēc tam domā par citiem.
jautājums, kāpēc esi nokļuvusi tur, kur esi... kāpē Tev to vajag?
Citus mācīt nevajagot, bet mēs nenovēršami ietekmējam viens otru.
Turklāt citi ir mūsu spogulis. Der padomāt, vai Tu pret kādu citu savā dzīvē neizturies tā, kā viņš šobrīd pret Tevi... :P :)
Forsha_Rupucene un vispār - attiecības ar bijušo darba vietā vajadzētu aizliegt ar likumu :D it sevišķi tad, ja tās ir padotības attiecības :) kur cilvēkiem prāts!? :) ir gan atsevišķi ūber saprātīgi un normāli cilvēki, bet tas ir diezgan liels retums :)
Puma Nerātniem stāstiem taisnība..
Deisa
Ja katram sava dzīve, pie personiskajiem aizvainojumiem var piebilst, ka labprāt uzklausīsi konstruktīvu kritiku par darbu, ar pamatotu, ar darbu saistītu argumentāciju, taču personīga rakstura aizrādījumi tavuprāt nav profesionāli un viņš kā viceprezidents noteikti to zin.
Iespējams, ka nav nemaz tā mainījies, bet darbā tāds vienmēr ir bijis, tagad zināsi citu viņa šķautni, taču tas zināšanai, ne tiesāšanai.
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 25 (kopā 25) |
