Pāris

coco      Katram tomēr ir Savas stipri Privātas lietas, ko nestāstam.Nevienam.

MaryClaire      ja vīrs un sieva ir ne tikai nejaušības pēc precēti (apprecējušies kaut kādu motīvu labad, tikai ne mīlestības), bet ir viens otram mīļākie, tad viņiem defaultā ir jābūt arī draugiem. un ja var uzskatīt, tad arī brālim un māsai viens otram. tātad, gan ginekologs, gan prostatas problēmas, gan kolēgas acu mirkšķinājums, gan priekšnieka uzbrauciens ir normāls saziņas un savstarpējās saskarsmes process. arī viedoklis par krimu [pat, ja abiem uzskati ir atšķirīgi] vai suņa vai kaķa ieviešana vai neieviešana ir pilnīgi normāla un dabiska saziņa starp vīru un sievu.

starp citu, es vēlos pajautāt - a ko tad jūs apspriežat, ja ginekologs ir tabu, ja sievietes MR ir tabu, ja vēl tur uzskaitītās lietas ir tabu, - piemēram, jaunas kurpes, ja nauda bija paredzēta elektrības nomaksai?

starp citu, tieši tas man ir noteicošais - ja es nevaru ar tevi sarunāties par man svarīgām lietām, tad priekš kam nav būtu jāuztic mīlēt manu ķermeni? - cilvēkam, kam nav svarīgi, vai man dzemdē ir vai nav audzējs, nebūs svarīgi arī ja es pēkšņi mirstu. un tad priekš kam man vispār ir vajadzīgs cilvēks, kuram es neesmu svarīga?
tas tā - ir dzīva, - labi. nav dzīva, - arī labi.

tiu      MC, protams, ka var runāt par viskautko, par ko vien ir vēlēšanās runāt!
Bet nedrīkstētu būt ekspektācijām, ka otram no Tevis nedrīkst būt ne mazākā noslēpuma kādā dvēseles stūrītī un ir jāstāsta pilnīgi viss, ko vien pajautāsi! Tā var ļoti ātri aplauzties!
Un tā ir varmācība pret otra personību.
Vienam gribas daudz stāstīt, otram mazāk. Ja abi to var pieņemt, tad ir cerība, ka varēs saprasties.
Mēs katrs nākam no atšķirīgām ģimenēm un ar dažādiem uzskatiem, kā lietām jābūt!
Jā, mēs pielāgojamies, bet vienādi tomēr nekļūstam!

wolands      +10 MC
Tiu - var jau nerunāt vispār, bet priekš kam tad otrs cilvēks? Pats savas problēmas visbiežāk redz ļoti savādā skatījumā. Otra viedoklis ir tas, kas Tev palīdz tik skaidrībā par to, kas ir kas.
Zinu, ka ir modeļi, kur laulātie faktiski nesarunājas. Nekad neesmu sapratis šada pasākuma darbošanās principus ... :(

tiu      Woland, runāt vajag, esmu par runāšanu! Ko arī daru! Jo esmu runīga.
Un man patīk, ka ar mani runā!
Es esmu tikai pret to, ka jāspiež otrs stāstīt visu, arī to, par viņš runāt nevēlas!
Es nezinu modeļus, kur nesarunājas. Bet to, vai stāsta visu, arī savas slēptākās domas, par to gan šaubos.

wolands      Ha, Tiu :) Tieši jau slēptākās domas ir tās interesantākās ;) Parunāt par laiku var ar darba kolēģiem, priekš tam nav jāprecas ;) Tu taču veido pāri tādēl, ka vēlies nodibināt speciālas attiecības, vai ne? Ja nav speciāli stāsti, speciālas izdarības un speciālas sarunas, nav speciālu attiecību. Tieši tik vienkārši ... :)

salve      Draugiem jābūt, bet tas nenozīmē VISU (tostarp visādus sīkumus, draudzeņu, sieviešu darīšanas un noslēpumiņus) stāstīt. Turklāt lielais vairums vīriešu nemaz nav tik ļoti runājami. Drīzāk gan klusējami. :-)
Šajā sakarībā atcerējos vecu muļķību: Draugs ir tas, kuram var visu stāstīt, bet neko nedrīkst rādīt. Mīļākajam var šo to stāstīt un šo to rādīt. Vīram var visu rādīt, tikai stāstīt nedrīkst neko.

tiu      Woland, Tu runā tā, it kā tikko būtu precējies! Šādas sajūtas ir bijušas un ir izdzīvotas.
Pēc 30 gadiem jau nav tā, ka jārunā tikai par laiku, ir bezgala daudz kopīgu tēmu par ko runāt! Un ar darba kolēģiem jau nav jāapspriež savas ģimenes un mājsaimniecības lietas.
Galu galā darba kolēģus jau ne pārāk interesēs, kad Tu apciemosi mazbērnus un ko viņiem nopirksi. Un vai tomāti un dilles jau iesēti. :D un tā bez gala. Arī par to, kas notiek pasaulē un kāda ir attieksme pret to. Nu par jebko.
Bet var būt arī tā, ka runāt negribas. Tā vienkārši mēdz būt.
Pāri veido tāpēc, lai būtu ģimene un radītu un audzinātu bērnus. Tas ir galvenais, nevis kaut kā abstraksta un speciāla dēļ. Ja ģimene galveno uzdevumu pilda labi, tad pārējais ir variācijas par tēmu. Katram savs modelis. Ideālu manuprāt nav. Tā ir ilūzija.

wolands      Nu nezinu, tiu. Esmu precējies tuvu tiem 30 gadiem un vēl arvien ik pa laikam uzzinu ko pilnīgi jaunu :) Jāmāk tikai runāties un klausīties :)
Vienam gan nepiekritīšu kategoriski. Pāri neveido bērnu dēl. Bērni ir kā blakusprodukts (svarīgs, bet tomēr tikai blakusprodukts). Pāri kā reiz veido šās speciālās sajūtas dēļ. Un viss pārējais ir variācijas par tēmu ...

tiu      Vai tad es iebilstu pret to, ka uzzin ko jaunu, ka runājas par dajebko!?
Runa jau bija par to, vai katram vajadzīga šī privātā teritorija, kas pieder tikai pašam.
Es domāju, ka ir vajadzīga.
Vari jau nepiekrist par tiem bērniem. Domā, ka es, kad precējos, domāju, ka dēļ bērniem? Nu ne taču! Tieši tāpat kā daudzi citi - mīlas dēļ. Bet ja padomā dziļāk, kāda tam ir jēga, tad pie tā paša secinājuma vien nonāc! Jo tieši ģimene ir ta vieta, kur bērns var izaugt!
A tā speciālā sajūta mums tiek dota, lai mēs neizvairītos no ģimeņu veidošanas. Un tā ar laiku pāriet vai pareizāk pārveidojas mierīgākās un stabilākās sajūtās. Ja tā nenotiek, tad reku ir lielais šķiršanās procents.
Un nepiekritīšu, ka bērni ir blakusprodukts! Bērni ir piepildījums, tie daudzām lietām piešķir citu jēgu!

wolands      Ja bērni ir "piepildījums", tad, manuprāt, ir problēma ar sākotnējo saturu :) Pie tam būs smagas mieles, kad neizbēgami izrādīsies, ka berniem Tu esi piektais ritenis, ar kuru pa retam sazvanīties un pavisam reti pankūkas aizbraukt uzēst ;) Caur viņiem skatu uz daudzām lietām gan var savādāku iegut. Tas gan :)

Torpedo      Atkal sievietes visu maļinu sabojāja ar mūžīgajām gaudām par bērniem, kas piešķirot vismaz kkādu jēgu viņu tukšajā dzīvītēm :( Kā tad - vīrietis, tāpēc iekaro sievieti un veido pārī, jo dikti gribas izpildīt savu pienākumu pret cilvēci - izaudzinār bērnu ! Nu, kur vēl absurdāk?? :D Ja kādam (sievietēm) garšo kafija ar pienu un cukuru, tad no tā neizriet, ka tāda kafija garšos visiem - vīrieši labprātāk parasti dzēr melnu un rūgtu. Mēz esam no dažādām planētām un pie tā paliksim - augstāk par galvu neviens neuzlēks! :D

Luusila      Mja, Torpeduška, pederastiem bērnu grūti uzčinīt viņu iemīļotajā veidā.

tiu      Man nav problemu būt par 5.riteni! :D es nemaz negribu auklēties mūžīgi ar viņiem.
Izauguši. Un prom. Tā tam ar bij jābūt. Vai tad tas nav forši? Savs laiks bērniem, savs pašiem sev! Bet ja viņu nebūtu bijis, būtu gan skumīgāk! Piepildījums jau nenozīmē likt uz kādu nejēdzīgas cerības.
Bet Torpēdim lielas nobīdes pa fāzi. Nevarētu tak būt, ka visi citi vīrieši tēlo to laimi, kad ģimenē piedzimst bērns! Ja nu tiešām tēlo, tad dara to ļoti meistarīgi un pārliecinoši! :D