Vārdi kas nogalina....

meklejumos      Nevar izjaukt, kas mezglā sasējies. Esmu pat ļoti straujas dabas, dusmās mēdzu sarunāt lieku, bet ne rupjības.Tai pašā laika maku paslavēt un labus vārdus pateikt, arī dažreiz atvainoties. Mani tuvie un kolēģi to zina un cenšas mani neizvest no pacietības. Nav tas traucējis ne ģimenē, ne darbā. Drīzāk palīdzējis. Man pašai nepatīk lēnprātīgi, katru vārdu pārdomājoši cilvēki, garlaicīgi un prognozējami, bieži liekuļi.

Dakse      Esmu teikusi otram tā, labāk iesit man, nekā es klausos to ko Tu man saki...:)
Tava mēle ir Tavs ienaidnieks...un nevienu nesameklesi lidzigu, ka to uzrakstiji..;)

VECA_PIEPE      Patiesi sakot, mana gjimene, nu pilnígi visi ir ljoti emocionáli cilvéki- savstarpéji regulári runájamies atkláti pilnígi par visu,...sarunájoties zjestikuléjam, lietojot aktívi kjermenju valodu, sejas mímiku- nu ká mémajos shovos, tikai protams ne pa mémo :D. Biezji diskutéjam arí strídígi, censhoties cits citu párliecinát pashtaisnígi- nu riktígi itáliská mentalitáté, ne vési latviská gará,...bet nav bijis ne reizes, kad káds no mums ir atljávies otru aizskart vai pazemot várdos, tá ievainojot otra pashcienju lídz sirds dziljumiem, lai rastos vélme párraut attiecíbas ar kádu no gjimenes locekljiem.
Es pat nestádos priekshá, ko tik briesmígi zemisku var várdos pasniegt otram lídzcilvékam,...lai várdi spétu nogalinát? Pa nopietno, nu neesmu spéjíga to saprast.

iumis      psychobitch izskatās pēc šļurīgas alkašņicas - sēž uz galda ar kandžu rokā, protams ka tādas pudeles brālenes saostās ar līdzīgajiem un ir visur gaidītas līdzīgās kompānijās

Kas attiecas par tēmu, viena mana bijusī ir tāda, kā aprakstīts. Principā man pofig, kā šī tagad dzīvo, neinteresē. Nezinu, cik kopumā tādu nelaimīgo debīliķu te sērfo vai kopumā ir pasaulē, taču varu pastāstīt no otrā cilvēka, tā, kurš saņem visu to netīrību, puses - man tie/tādi izgājieni/izrunāšanās/nesavaldība/nespēja izsacīties, saprasties ir dziļi pofig.
Beigās konkrētajam cilvēkam esmu uzstādījis ultimatīvus punktus, uz kuriem gaidu (vispār jau negaidu) atbildes. Par cik ļauns neesmu, tad atbildes interesē tikai tik daudz, lai cilvēks ielūkotos spogulī un mēģinātu saprast, ka harmonija sākas ar sevi. Varbūt apmeklēs psihiatru + psihoterapeitu. Ar to sievieti labprātāk ne satiekos, ne sarunājos - vājais dzimums, kā nekā - vienmēr taisnība. Tā ka tā.
Ja esi (autore) lidzīgā situācijā - neapskaužu. mani personīgi tādi cilvēki neinteresē. Tādas sievietes pat nemeklēju nekādās izpausmēs, nekādās sabiedrībās.
Nopērc bruņurupuci, varbūt tas Tevi pārdzīvos. Kad fotografēsies, ņem rokās visādas pūkainas mīkstās mantiņas, ķipa esi baigi līdzjutīgā, maigā. Kad gribēsies kārtīgi kniebties, meklē konkrētus joberus - čaļi neapvainosies, regulāri drāzīs tevi un visi būs laimīgi.

_es_esmu_      Salamana pam.13 - 3... Ka
s pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties.

...kur vēl skaidrāk...un ja ņem vēŗā ka viss sāpīgāk ievaino, vistuvākā neapdomīgi izteikts aizvaīnojošs vārds.

Paula6      Sava ego apzināšana jau ir labs sākums. Ja nevēlies palikt viena, domā un kontrolē savus vārdus, rīcību, mīmiku un žestus...tas ir smags darbs, bet iespējams. Skumji, ka esi sākusi par sevi domāt tikai tagad. Vislabākais audzinātājs ir darbs ar cilvēkiem...tas arī mani ir izaudzinājis būt savaldīgai un korektai, izturēties ar cieņu, īpaši ar nepazīstamiem cilvēkiem, kad ir svarīgs katrs pateiktais vai rakstītais vārds, tonis, izteiksme...lai gan pēc dabas esmu ļoti dzīvespriecīga un ātra. Kad esmu dusmīga vai nikna visu ko domāju pasaku vai nu galdam klusuma brīdī vai kādai citai mēbelei...tā uzklausa. Kāds būsi pats, tādu attieksmi arī saņemsi pretī - likumsakarība.
Cilvēkam ir jādomā ko saka...

av2      kluseessana zelts. Maacies.

cunis      Tad nesaki tos.
Tātad dzivē labu neko neesi izdarijusi lai Tev kaut kas labs arī pienāktos.

Just_restart      Tev ir maldīgs priekšstats par sevi. Diez vai tie cilvēki, kurus, kā tu stāsti, tu esi smagi aizskārusi, par tevi teiks, ka tu neesi ļauna. Tu esi ļauna, ja spēj pateikt tuvam cilvēkam nepiedodamus vārdus. Labs cilvēks tādus vispār neatradīs, jo viņam par otru nebūs tik ļaunu domu, ko dusmās skaļi izteikt.

bubucis_agucis10      man pirms laika viens ļoti tuvs un mīļš cilvēks aizskāra..es ilgi nespēju viņu aizmirst,ilgojos,jo zināju,tas ir vienīgais manas dzīves cilvēciņš-mana otrā pusīte, uzmeklēju viņu,palūdzu piedošanu,rezultātā saņēmu tādu sitienu,nekad nespēšu aimirst šo vārdus..piekrītu- vārdi nogalina,visu skaisto,kas bija kā ar nazi nogrieza...domāju,lai vai kas esmu no tās sugas,kas spēj piedot...bet visam ir sava robeža..
domāju Tu esi no tām,kas spēj sāpīgi iekost...vnk kontrolē sevi un viss,jo visi mēs esam tikai cilvēki!

kaza_1965      mums nav nākotnes, tie ir vārdi kurus ir jāpasaka, ja tā domā un nevajadzētu vilcināties, jo ilgāk tas velkas, jo smagāk

vizbulite29      Laiks visu saliek savās vietās.Arī visskarbākie vārdi,dažreiz tiek piedoti-bet ne aizmirsti.Ja aizvainotam cilvēciņam tu kaut cik biji svarīga,tad laikam ejot brīžiem saglabājas tikai draudzīgas attiecības-arī šādas attiecības vismaz ir kaut kas nekā būt kā svešiniekiem,un ja liktenis būs lēmis,tad varbūt rodas pat iespēja lai visu labotu un sākt visu no sākuma,tik rēķinies ar to-ka nekas nekad vairs attiecībās nebūs kā agrāk.

sorrell      da vienkārši neaudzināta esi! man arī ir straujš raksturs, vienmēr speru patiesību acīs, bet tikai tad, kad mani personīgi aztiek, nekad neesmu bijusi pilnīgi viena, tas atkarīgs arī no cilvēka, ka ir simpātisks un harizmātisks un spēcīga personība, tad daudz ko piedod, nepiedod tikai sīkām šavkām, kuras rej visus i savējos i svešos

Piipeniite      Dzīve nav kaut kas tāds, ko var saprast no grāmatas, tās jēgu nevar izdibināt, sekojot kādam citam. Dzīve jāsaprot pašiem. To var izdarīt tikai tad, ja esam pilnībā dzīvi, modri, vērīgi, uztverīgi, interesējamies par visu mums apkārt esošo, un tad mēs atklāsim, ko nozīmē būt patiesi laimīgiem. Lielākā daļa cilvēku ir nelaimīgi, un nelaimīgi viņi ir tāpēc, ka to sirdī nav mīlestības. Mīlestība dzims jūsu sirdī tad, kad jums nepastāvēs barjeras starp jums un citiem, kad jūs satiekat un vērojat cilvēkus, netiesājot tos. Neļaujiet saviem aizspriedumiem aizēnot vērojumus par esošo, kāds tas ir; tikai vērojiet un jūs atklāsiet , ka no šīs vienkāršās novērošanas, koku , putnu, cilvēku apzināšanas, kuri staigā strādā, smaida, kaut kas notiek jūsos. Bez mīlestības dzimšanas jūsu sirdī dzīvei ir ļoti maz jēgas.

Rashela      Tā ir Tava izvēle lietot šādus vārdus sarunā. Tu zini šādu vārdu sekas. Tu kontrolē to, ko saki. Ja saki - tad, acīmredzot, Tu to gribi pateikt un gribi nodarīt pāri gan sev, gan otram. Tu kontrolē to, ko saki. Tu vari arī tā neteikt...

piparbecinja      Vai pret tevi ari kads ta ir izturejies? Varbút gjimené bija pienjemts teikt visu acis, nerekjinoties ar citu jútam?

labriit      Man arī ir asa mēle.Es gan to valdu un cenšos būt taktiska un iejūtīga.Tomēr dusmās es mēdzu būt ļoti asu mēli, labi, ka mani vēl nav kāds nositis par to.....))))

HomoBeatus      Everything that kills me makes me feel alive.
Tādi vāji tie aizvainotie laikam, ja jau dēļ vārdiem mirī nost.

Mia3      Paldies visiem labajiem un saprotošajiem cilvēkiem par viņu viedokli!!...

Luuseens      Man tas pats.Trakās dusmās varu sarunāt tādas riebeklības,ka pašai pēc tam bail paliek..bet jautājums,vai tas nāk no sirds,,,bieži vien ne,ne par velti ir teiciens,ka mēle asāka par nazi,bet no otras puses,stāvēt klusu ir vājuma pazīme..vismaz tāds laikam ir pieņēmums...