Kas kuram tad ko ir devis?

Letonika      Tessa (2014-05-04 18:44)
tesiņ! Ja tevi neuzrunā šis temats, tas ir patiess bonuss tev. Tavā realitātē viss ir absolūtā kartībā. Nelauzi galvu.

tiu      Tu nevari palīdzēt! Ja nu vienīgi uzklausīt, ko laikam arī dari! Bet tad Tu pārvērties par miskasti, kurā kāds atstāj savas negatīvās emocijas.
Domāju ka bērnu uzvedība šajā gadījumā ir tikai reakcija uz to, ka savulaik nav bijušas novilktas robežas. Un bērniem nav viegli pašiem atrast, cik tālu viņi drīkst iet. Ja vecāki nav parādījuši.
Saprotu, ka nevēlies vainot savus draugus. Tomēr ar šo situāciju viņiem jātiek galā tikai pašiem un nevainojot bērnus.

edora      iota, Tu maldies! Bērnu pateicība nav atkarīga no vecāku dāsnuma un labās gribas, bet mēs varam uz to tiekties, bez pretenzijām...

Zeltiite      Nepārmetu - tētis, iespējams, arī čekas aģents, noslepkavots manā 4 gadu jaunumā, mamma tarks sievišķītis, kas sagājās ar 20 gadu vecāku čangali sirmā vecumā un radīja dauni-meitenīti, kuras dzīves labklājībai es sekoju joprojām jau kā likumīgā aizgādne, jo manas dzīves karma ir iemācīties, ka viņi nav vainojami, par problēmām, ko citiem sataisījuši viņu vecāki! Veco čangali, tomēr, iztriecu laukā, jo ne man, bet viņa bērnierm ir pienākums apmaksāt šamā nomiršanu no vēža (neapmaksāja, jo nebija par ko..)!!@

Letonika      tiu (2014-05-04 19:02
Aha! Mēs, no mammu viedokļa, taisni to darām. Cenšamies analizēt, saprast un nevainot. Lai būtu iespēja ieslēgt gaidīšanas režīmu... Mammas jau vienmēr gaida... Visu savu mūžu....

Zeltiite      Gaida un rūpējas arī māsas! Un parunājas ar līdzcilvēkiem, kas sēž ratiņkrēslos. Tā ir vienkāršā dzīve - ieaudzēju kaktusus māsai, pa ceļam parunājos arī ar jauniem, normāliem, 20 gadīgiem vīriešiem, kas no bērnības ir krēslā, mana pusmāsa ir tikai atpalikusi. Es nemīlu, nemīlu, mana bērnība bija traumēta, jo visi metās glābt atpalikušo bērnu, ne rūpēties par meitenīti, kas uzsāka savu apmācību Rīgas specskolas izlases klasē ;D - jo tā atradās blakusnummurā un es izgāju visus konkursus (savā septiņu gadu jaunumā).

Zeltiite      Bet bērni - pieauguši jau. Meitiņa dosies ne sēnes lasīt, bet studēt uz Nīderlandi. Varbūt viņa tur atradīs savas dzīves otru pusi, kaut pašlaik meitai primārs ir bizness (praktikante manā darba vietā).

_Biezaa_oome      Man nedarbojaas ar maniem vecaakiem. Mani uzmeta, kad man bija 2 gadinji. Saviem beerniem dodu visu, kas iespeejams un kas pat nav iespeejams.

skarbaiskungs      Ob čom reč? Es pat vēl tgd vecāku klātbūtnē pīpēt neatļaujos, kur nu vēl kko pārmest.

Lauu      Lai arī kā ir bijis ar vecākiem, labi, slikti, mums ir jābūt pateicīgiem viņiem par to, ka esam tie kas esam, jo tieši viņi ir izveidojuši pamatus mūsu personībai.
Piemērs. Mans tēvs dzēra, sita māti, bet apgaismības brīžos bija visai prasmīgs meistars daudzās jomās. Pateicoties tam man ir noteikta attieksme pret alkoholu, roku palaišanu un esmu iemācījies vienu patiesību, ja rokas neaug no dirsas un ir galva uz pleciem, tad Tu vari paveikt visu.
Manuprāt lielākais noziegums pret bērniem, tā pat kā pret jeb kuru sev tuvu cilvēku, ir vienaldzība.

Zenta_Ashaa      Nikam Tessa esot dzimta, pirmo reiz ko tadu lassu- iz pašas teiktā-tevs dzerajs, pati īsti nezin kādu tautību pārstāv,tad dēvē sevi par gruzinieti, man aizdoma, ka māte ar blondiem matiem bija, tad staigā tautu tērpā iz ukrainas,tad maina dzimumu un tadai esot dzimta?Nepogo dzeguze un nelej,paskaties spīgelī un noskaidro, kas esi un tad TE muldi!
Bet visdārgākais ko vecāki bērniem var iedot, tad tās ir rūpes,mīlestība, nevienaldzība un tad jau arī bērni to, jau pieauguši, novērtēs, ne jau finansēs bērni vecākus novērtē.

jozolsen      Vecākiem ir pienākums AUDZINĀT bērnus.Nevis paļauties uz pārējiem..

adamsone      Tas ir traks nummurs, dabūt visu, kas viņiem ir. Milzu atbildība, pateicības un parāda sajūta,kas nav izpērkama, atalgojama un gandarījama ne ar ko. Ja nu vienīgi ar to, ka ņemam sirmmāmiņu zem rokas, tinam baltā villainē un sēdinām dievam pie labās rokas.
Ironizēju.
Man neatdeva visu, ne tuvu, tur bija savs funktieris, ļoti pragmatisks, kad to atkodu, pilnīgi nomierinājos un sapratu, kas tas ir labākais, kas varēja būt. Jums bija jūsu laiks, man mans, ja kas nepatīk - nu tāda ir tā dzīve.
Neredzu iemeslu, kāpēc bērni nevarētu pārmest vecākiem, galu galā dzīvošana nav nekāda izprieca un jāatbild ir tam, kas nolēmis kādam likt dzīvot. Vecajiem jāmāk argumentēti aizstāvēties un pamatot, kāpēc konkrētā situācijā viņi darīja tā un ne citādi. Un ja to argumentu nav, tad jāskatās, kas ir....
Var gadīties, ka tiešām atdodot visu sevi un visu, kas ir, pretī dabū melnu nepateicību, kas no jebkuras puses skatoties, citādi nav nosaucama. Tā gadās, ne jau vecāki vien ir audzinātāji.

selnija_      Neviens nekam neko nav parādā.

Zeltiite      mANIEN PILNGADŪĪGIEM BĒRNIREM NAV IENĀCIS PRĀTĀ NEKO PĀRMEST - jo bērni nav nespējnikeki!!

Forsha_Rupucene      ne vienmēr... atdeva tik, cik gribēja, varēja un pats bērns bija "pelnījis", cik tam bija vajadzīgs un bija spējīgs paņemt... vecāki dod mums vairāk, nekā vairums spēj saskatīt... īpaši tad, kad dod apaļu "neko" vai mazāk kā mums, šķiet, pienākas... bet nu pārmest nudien nav nekādas jēgas... izrunāt sāpi, ja tāda bijusi un tas ir iespējams, gan ir diezgan vērtīgi... a bet galvenais - saprast :) un pateikties šamiem par dzīvību... es starpcitu to izdarīju šogad pirmo reizi :P citreiz nemaz nevar tā pateikt - kurš vairāk kam/ko dod - vecāki bērniem vai bērni vecākiem... šai svēršanai un mērīšanai jau arī nemaz nav jēgas... vienk. kopīga karma :P :D

limonija      Daži vecāki tomēr palaikam pelnījuši pārmetumus - īpaši tie, kas bērnus nevis audzina, bet gan dresē...Atstumtam bērnam arī var būt problēmas visa mūža garumā - kā lai neko nepārmet viņa vecākiem? Cik nu tas rezultatīvi - tas jau ir cits jautājums...(Zeltītes gadījumā man nu "zvīņas ir nost no acīm")...Esmu kā veca učene tik daudz visādu gadījumu redzējusi, ka varētu te klabēt un klabēt, bet lai nu paliek:D Ja bērni izauguši tik stipri, ka spēj piedot visus pāridarījumus, tad jāpateicas - kam nu kurš spēj - Dievam, liktenim...

ko_nu_vairs      zeltite- nemaz nevar zinat, kas sliktak ,cekas agents vai cangals.Dauni dzimst vecam sievietem, nevis veciem viriesiem. Kadel ceri uz znotu niderlandieti, nevis ridzinieku 18.paaudze?meita nesmuka?
Bieza ome, kadas augstskolas Tavi berni beigusi?Kadus amatus ienem?varbut mazak vajag dot, bet vairak prasit, it seviski no pieaugusiem cilvekiem.
Piekritu augsacelusamajai Adamsonei,vecaki ir atbildigi par saviem berniem, jarada tik, cik spej izaudzinat, izskolot, nevis tik cik sanak.(paskaidrosu- man ir 3 deli,visiem augstaka izglitiba,2 sen precejusies, audzina savus bernus, ceru ka 3. ari appreces isto meiteni. Pati nesen aprecejos ar nelatvieti ( sorry,Zeltit,nav ne no LV, ne ridzinieks)
Zenta asa, Tu tiesam esi Zeltite un Tevi sauc Aija? Kadas te peripetijas!!!!!!

VECA_PIEPE      Esmu vienmēr uzskatījusi, ka nekad nespēšu atdarīt savam mammucim to, ko viņa ir iespējusi dot man. Bet, loģiski domājot- vai man,... kā savu vecāku, nu jau sen pieaugušajam bērnam, ir vajadzība par to īpaši iespringt? Protams, ka ne,...jo visu to, ko nespēšu atdarīt mammucim (tētim un omītei, nu jau gadiem ļoti sen,... spēju pateikties tikai vairs kā, viņus silti un mīļi atceroties, dzīves brīžos gan bēdu nomāktos, gan veiksmīgos un prieka pilnos, jo domās takš viņi vienmēr būs ar mani),...esmu centusies dot saviem bērniem.
Vai tad to visu ir iespējams likt uz svaru kausiem?,...ja tas viss jau pats par sevi ir līdzsvarā:
Paldies maniem bērniem, ka abi man esat,... esat izauguši, izskoloti, pietiekoši gudri un mīļi,...Paldies manam mazmeitiņam,...kurš apveltī mani ar neizsakāmu vārdos prieku un piepilda visu manu dvēseli patiesā laimē!
Vai tad tas viss netiek atdarīts mammucim manam, kā pateicība par ieguldījumu manī,...un rūpes par mammuci manu, ko spēju dot viņai pašreiz?

_Biezaa_oome      ko_nu_vairs - kaadeelj tev tas jaazina? Tu vispaar saproti, ko noziimee atdot visu tikai par to, lai tavs beerns izdziivotu? Un peec tam prasiit no invaliida? Tev kaut kas sagaajis griistee.Es no vinjiem neko neprasu, es esmu laimiiga, ka vinji, visi 3 un vinju beerni, man joprojaam ir. Sheit, shajaa laikaa un telpaa. Taa ka lielies vien taalaak ar savu deelu inzhenieru diplomiem. Veertiiba ir buushanai un apmierinaatiibai ar dziivi, cilveeciskumam, sirdij, dveeselei, nevis kaut kaadiem papiireljiem. Ja cilveeks dara labu darbu, par ko sanjem balvu, un shis darbs vinju gandarii, - veelme par to, kas padodas un patiik sanjemt atziniibu un labu algu - tad ar to ir gana.

tiu Es arī nesapratu konuvairs jautājumus (uzbraucienus) omei un kādā sakarā jālielās ar savu bērnu diplomiem.
Nesmuki ļoti.
Jautājums jau bija par citu ko! Ne... nākamās atbildes