Vilšanās

Drole      Obligaati jaabrauc ekskursijaas kopaa ar piecdesmit citiem pensionaariem? Vienam pasham biljetes nepaardod? Lai chupotos, nav vienkaarshaak atrast citas iespeejas un vietas?

Ananda_A      Kāpēc pretoties vēlmei raudāt? Bet tā skaļi ar vaimanām un galvas dauzīšanu pret grīdu, vārtīšanos pa zemi un kliegšanu. Ja tā intensīvi raudās katru dienu vismaz pusstundu vesela mēneša garumā, pēc tam būs viegli priecāties. Tā saka dižais Ošo!:DDD

Deisa      Ikdienas sīkumi un sapņi ir divas pretējas lietas. Tos pirmos nereti nepamana,jo tiek sapņos būvētas pilis, priekšstati, kas padarītu laimīgu. Tā vietā, lai nodotos iluzorai laimei vai labāk nav to tvert, kur tā ir rokas stiepiena attālumā? Tikai jāmācās novērtēt tas, ko var dabūt par velti. Krāšņs saules riets, bērna smaids, neskaitāmi daudz zaļo toņu pavasarī, mākoņu dejas utt. - to visu vari baudīt. Tad kāpēc to nedarīt, kad ir sasniedzams, bet novērsties sapņojot par neaizsniedzamiem skaistumiem?

KKL      Piekrītu Tev, Deisa! :) Tā arī daru un visu dzīvi esmu darījusi - priecājusies par saulrietu, ziediem, jūru mūziku... Bet reizēm tik sasodīti vajag cilvēkus, kas priecājas līdz ar Tevi. Bet viņi nav, viņi aizņemti, viņiem nav interese, viņi jūt, ka tiksi galā pats..

MaryClaire      pirmie 15 gadi (pēc 20 gadiem) ir visgrūtākie, pēc tam kļūst pat jautri

MaryClaire      pirmie 15 gadi (pēc 20 gadiem) ir visgrūtākie, pēc tam kļūst pat jautri

aroganis      Pamēģini tā- šodien līst lietus- forši vismaz mežs nedeg un drīz gailenes varēs lasīt, rudzu puķes kolosāli zied- nu tā kaut kā tiri piri

Deisa      KKL - saprotu, jā, reizēm gribās līdzās līdzīgos. Taču par tādiem nepataisīsi tos, kas tādi nav. Kad ar visu iekšu to pieņem un nepūlies savus apkārtējos padarīt par to, ko pašai vajag, tad līdzīgie pievilksies. Protams, tas nenotiek uzreiz. Vari pamēģināt meditācijas vai lūgšanas, kas palīdz prieku ilgāk saglabāt arī esot vienai. Jo kontaktā ar Visumu, Dievu vai sauc kā vien vēlies, Tu vari iegūt krietni vairāk kā ar ikdienas aizņemtiem cilvēkiem.

erucanob      Piekrītu par ekskursijām.
Martā izbraucu vienu maršrutu.35-as 55-75-gadīgas omes+3 70 gadīgi večuki,kurus modri pieskatīja sievas vai brūtes.Man aizmugurē viena visu ceļu skaļi pauda savu neapmierinātību par ceļā redzamo.Visur bija pretenzijas,nekas nebija labi.
Bez savas kompānijas nav vērts braukt.

kokote      Izbeidz uztvert dzīvi kā iespējamību tikai kopā ar kādu.
P.S. man viegli runāt, jo tos"pirmos piecpadsmit pēc 20" biju aizņemta ar bērnu audzināšanu, nebija laika visādām stulbām domām, jo bija jārisina eksistenciālas ikdienas problēmas :)
Un tos mirkļus, ko izdevās izraut, lai priecātos par ikdienas sīkumiem tad novērtē 100 kārtīgi un nekādi aplauzieni.

Lucy      ķer dzīvi vieglāk,neispringsti,kā saka mans vīrs,nevajag piesārņot savu galvu ar nevajadzīgu izformāciju.Tavos gados šādas problēmas hmmmm

slieks      "Pagaidām dzīvoju, pagaidām,
kamēr nokārtosies.
Līdz šim tikai tam, kas būs,
esmu posies..."
Ja pareizi atceros, to ironiski ir teicis O.Vācietis. Grūti jau ir iziet no apburtā loka, bet tiklīdz cilvēks sāk priecāties par to, kas notiek šeit un tagad, izzūd vilšanās par sasapņotām lietām, kuras visticamāk tā arī nepiepildās. Paļaujies uz to, ka ar Tevi notiek tieši tas, kas šajā brīdī priekš Tevis ir vislabākais, un, ja vēlies ko citu, tad vienkārši sevi nepazīsti. Dievs nav mazais bērns... :)

KKL      Ir man gana eksistenciālo problēmu, pietiekoši... Tik reizēm šķiet- tūlīt, tūlīt jutīšos vajadzīga un mīlēta, tūlīt viss notiksies un kārtējais aplauziens. Tik daudz jau saprotu- ko sēsi, to pļausi. Bet Tu klauns tikai smaidi, bet cilvēki nesmaida pretī.

riks086      Gan jau arī Tavā ielā uzslies saldējuma telti...:)))))) bet, ja drusku nopietnāk, jāpaanalizē cēloņi, kāpēc tā notiek. Un, šis tas, visticamāk, dzīvē jāpamaina, citādi īstenosies MaryClaire 2014-06-12 09:32 uzzīmētais scenārijs. Tikai to savu pozitīvismu gan atstāj neskartu.... :)

Deisa      Nedomā par tūlīt, koncentrējies uz tagad.

KKL      Man dod kurvīšus, liek ragus, bet es tik smaidu, smaidu, smaidu :D :D :)
Paldies rik, Deisa...

riks086      -> KKL 2014-06-12 10:46
Nu lūk, jau konkretizēji... tātad virziens skaidrs - jāpilnveido, jāatīsta sevi tā, lai "kurvīša" došana/nedošana un "ragu" likšana/nelikšana būtu TAVA, nevis kāda cita, izvēle :)

kokote      Vai nu tiec ar sevi galā vai meklē speciālista palīdzību - ko ta citu te ieteikt. Iespējams,ka nevajag smaidīt (vienmēr), iespējams, ka vajag ko citādāk darīt- bet to visu kompleksi tikai labs speciālists varētu palīdzēt atrisināt. Nezinu gan LV, kur ir tik daudz Sikologu, tā īsti nevienu LABU speciālistu.
Daži šādos mirkļos atrod sevi baznīcā- tur tagad jauniešu saviesīgā dzīve "sit augstu vilni" varbūt kādu citu domubiedru klubiņu, ko fiziski aktīvu- kādu orientēšanos vai kaut kā tā - bet tas nu Tavā ieskatā.
P.S. Varbūt jāiemācās reāli skatīties uz dzīvi, jo tie aplauzieni jau nenokrīt kā sniegs uz galvas, izklausās, ka Tu "vēlamo pieņem par esošo"

non_grata      bez daktera galā netiksi... 40+ un 100kg tad viss būtu saprotams

av2      :):):):):) - neesi vieniigaa, kas smaida...arii tad, kad.....

adamsone Esmu tā kā apnikusi pati sev ar savu padomdošanu, bet nu labi...:(
Manuprāt te ir vairākas lietas kopā saplūdušas. Ja ikdienas lietas nesagādā prieku (bet... nākamās atbildes