Vecums vai pieredze

HONEY_APLE      Tas ir pārejoši. Vēl gadi 12-15 un atkal teiksi to pašu, tikai tad Tev interesantas šķitīs tās, kuras tagad tādas nešķiet.
Laikam vīriešiem pēc 40 sākas bērna prāts un savukārt jaunietēm 20 gados piemetas vecu vīru domāšana.
Bet ja nopietni, tad tās ir muļķības. Kas par tēmām tiek apspriestas, kurās citi "nedavelk" ?

Karli      man viendoklis ir tāds, ka vecumam ir nozīme, jo attiecīgas lietas sāk interesēt cilvēku tikai tad, kad tas ir nodzīvojis kādu noteiktu laika posmu, sapratis uz kādām vērtībām tiek balstīta cilvēku dzīve, skatījums, kas ir kas, kā tās lietas darbojas utt... protams ir izņēmumi, kad cilvēks jau agrā jaunībā kļūs pašpietiekams, bet ja runā par vidēji aritmētisko, tad diez´ vai. :)

Aigars53      Tä jau ir! Dazhi liidz müzha galam no 15gadniekiem ärä netiek. Normäli ir katru dienu ko jaunu iemäciities, tad arii dziive interesanta. Plus kä atsevishkjs priekshmets - abstraktä domäshana jeb fantäzija. Un lieläkais skolotäjs- daba. Pilseetas dziive ir mazliet nozheelojama jo veido pateereetäju/atkritumrazhotäju un atkal atkritumpateereetäju civilizäciju.

Closing_Time      Es izvēlos jaunas, tādas, kuras labi kniebjās.Viņu dzīves pieredze mani neinteresē, man jau viņas tikai seksam vajadzīgas.

draboss      Ir cilvēki ar kuriem ir par ko runāt un ir ar ko nav, dažādās vecuma grupās.

Deisa      Man jau no pusaudžu vecuma vienaudži šķita diezgan garlaicīgi, padsmit gadu vecumā vairāk uzturējos 30gadnieku kompānijās. Ne jau dēļ gadiem, bet dēļ pieredzes, kas viņiem ir, viņi šķita tādi dzīvāki. Pusaudži salīdzinoši ir krietni aizspriedumaināki, paužot uzpūsta maksimālisma idejas. Un kā ir tagad? Joprojām vecāku cilvēku kompānijā jūtos ērtāk kā ar vienaudžiem, lai gan arī tie vienaudži, kas ir apkārt, ir nolasījušies tādi citādi, ar gana bagātu dzīves pieredzi un līdz ar to interesanti. Tā kā viennozīmīgi varu teikt,ka ciparam nav nozīmes, bet gan pieredzei un domāšanai. Gana daudz ir arī cienījama vecuma ļaužu, kam dzīve bijusi diezgan vienveidīga, līdz ar to interese par viņiem ir visai nosacīta.

JBG      Piekrītu Draboss viedoklim,ka ir cilvēki ar kuriem ir par ko runāt un ir tādi ,ar kuriem nav par ko runāt,un tas nav atkarīgs no vecuma.

bargaakundze      Uzsāc kapu pieminekļu uzrakstu reklāmas biznesu;
umer v 27, poharaņiļi v 74.

psychobitch      man nav šādu vecuma un pieredzes problēmu, ir dotas spējas atrast kopīgu valodu ar jebkuru vecumu, sākot ar bērneļiem līdz sirmam vecumam, galvenais nevajag būt uzpūtīgam kā tītaram un nostādīt sevi augstāk uz pjedestāla par citiem, simts punkti, ka man nebūtu ko runāt ar tevi, lai arī kāda tev pieredze...

marselis      dzives pieredze?
dazviet kravas vilcienu sastavs,....un?
jautajums ,ko velejies izspiest no sis dilemas?
Ir nacies redzet,dzirdet ""parbagatas dzives pieredzes""
kuras dzive-,stulbak par stulbu!
ja jautajums tiek virzits par siev. .... jo varak pieredzes,
jo depresivaka,nestabilaka psi.,impulsivaka
un nezinosaka velmes utt.,
ka saka""muzigi sagruzijusies"" (visa ir iznemumu-,bet runa par -,""parsvara"")
ceru,ka nevajag statistiku,kliniku,piemerus!

Rashela      Es reti kad satieku interesantus cilvēkus, ar kuriem tiešām ir vērts parunāties, un stundas aizrit kā minūtes...un es esmu tādus satikusi gan sava vecuma, gan krietni jaunākus, gan krietni vecākus par sevi. Tāpēc, runājot par fišku - tur, manuprāt, diezgan mazs nozīme tam vecumam...Būtiski ir tas, cik liela iespēja cilvēkam ir bijusi mācīties, piedzīvot un paplašināt savu redzesloku un cik intensīvi viņš šīs iespējas ir izmantojis...

veejpuuta      Vecums ir vecums,tas ir,nodzīvotais laiks no dzimšanas līdz šim brīdim.Nav nozīmes kā Tu jūties,to tāpat citi nesapratīs.Ja uzvedīsies neatbilstoši savam vecumam,tas sāks šķist visai dīvaini.Tā kā realitāte un sajūtas ir visai atšķirīgi jēdzieni,katrs dzīvo kā uzskata par pareizu.

lacumparsita      Man vienmēr šķitis interesants apgalvojums - tu neizskaties, kā trīsdesmitgadniece.
Tad rodas jautājums, kā jāizskatās trīsdesmitgadniecei?
Tas pats par dzīves pieredzi, kā būtu jābūt un kā jājūtās 28 gados?

Viirietis_V      Man bieži saka-*ar Tevi ir interesanti!*-,bet pajautājiet man,vai man ir interesanti ar tiem,kuri mani uzskata par Interesantu?
Interesanti ir ar tiem,no kuriem Tu vari ņemt-nu,kautvai to pašu dzīves pieredzi-dzīves gudrību,taču tam dzīves gudrajam nebūs interesanti ar jaunajiem-nepieredzējušiem,bet abpusēju interesi nākas piedzīvot visai reti!

bubucis_agucis10      Nav runa par gadu skaitļiem,bet par iekšējo dzīves izjūtu,. ir sievietes,kas visu mūžu paliek mazas,dzīvo savā”iedomu””pasaulē, bet ir sievietes, kas ātri vien savā attīstībā taisa milzu lēcienu.Pienāk brīdis,.kad pašai gribas pieņemt lēmumus,.rīkoties tā, kā uzskati par pareizu,un,iespējams,partnera padomos ar pavērtu muti vairs klausīties nealksti.Cerēt,ka viņš pēkšņi mainīsies,kļūstot elastīgāks savā uztverē,iecietīgāks pret atšķirībām,būtu naivi. Atliek pašai izdomāt,ko ar to visu iesākt. Instinktīvās reakcijas – spuroties pretī,palikt pie sava vai neņemt pamācības galvā. Kaut patiesībā emocionāli veselīgākais ceļš būtu problēmu pārrunāt – izstāstot,kādas emocijas uzvirmo tevī, un atklājot, ka tava pasaules uztvere mainījusies.Līdzīgi var notikt jebkurās attiecībās.,mēs nedzīvojam ar gadiem,bet ar cilvēku vnk– viens attīstītas,otrs ne. Risinājums? Vai nu pāris viens otru ierauga un atrod no jauna (savā ziņā – no jauna iemīlas), vai arī ne. Ja ne,seko šķiršanās vai arī paralēlā dzīve – kā kuģiem, kas paslīd viens otram garām.

AivarsN      Interesantas sarunas veidojas starp cilvēkiem ar līdzīgu domāšanu,pasaules uztveri,garīgumu,līdzīgām aurām.Vecumam nav nozīmes.Man parasti sarunas labāk vedas ar ļoti veciem cilvēkiem vai jauniešiem.Iespējams,tajās vecuma grupās ir vairāk manējai līdzīgu auru.Protams,palaimējas arī starp vienaudžiem domu biedrus atrast,bet reti.

inaralaima      Pazīstu mazo zēnu,kuršs jau no dzimšanas ir kā vecs vecītis.Cilvēks ir tik vecs,cik viņš jūtas.

Torpedo      Vecums ir tik, cik jūtās. Es jūtos uz 17 gadiem un man ar viņiem, vairāk gan viņām ir daudz ko runāt un daudz kopīgu interešu un kopīgus podus gāžam :D

iga      Vecums ir nevis cipari dokumentos, bet sajūtas.Vienu dienu vari justies vecs kā pasaule, bet otrā- kā jaunietis, cipari no tā taču nemainās...Pieredze arī no tā nav atkarīga.Svarīgākais, ko ar to pieredzi grib iesākt...Man patīk teiciens- pieredze ir ķemme,kas dota cilvēkam tad, kad viņš kļuvis par plikpauri...Sarunājoties mēs apmaināmis domām, jo pieredzi var jau tikai otram izstāstīt.Un kā mana meita tādos gadījumos saka- man gribas mācīties no savām, ne tavām kļūdām....

MaryClaire      var jau sacīt, ka man gadu ir tik, cik es jūtos, bet tomēr nevajadzētu aizmirst paskatīties gan spogulī, gan pasē. nav nekā šausmīgāka par tanti ap gadiem 50 minisvārkos un baltos papēžu zābakos, ar uzkasītu čolku, kas izstaro ūberzvēro Zeksīgumu, vai svaigi šķirto "džekiņu" ap 45 gadiem burkānkrāsas ūziņās un pelēkās kediņās, kas koķetē ar dāmītēm savas meitas vecumā.

un vēl briesmīgāk, ja tiešām nav par ko sarunāties ar sava vecuma cilvēkiem, un ar jaunākiem sarunu temati ir par mašīnām, gonkām, trāšanos, koku un piķi. tas ne tikai izklausās šausmīgi, bet IR šausmīgi.
ja cilvēkam ir tik gadu, cik viņam ir, un viņš tieši tā arī jūtas [es nerunāju par slimībām], tad viņam ir vienmēr sarunu temati ar visiem, jo cilvēks ir gana ilgi pasaulē dzīvojis, lai saprastu pasaules kārtību - ar jauniem jauno temati, ar vienaudžiem līdzīgie, ar vecākiem viņu temati.

bargaakundze Torpēda, acīmredzot, labi saprotas tikai ar palātas medicīnas skolas praktikantēm. nākamās atbildes