Piemīlīgi "maigais" zvērs...

Deisa      Bet vispār emociju kontrastēšana var būt arī gana slīpēts tests, lai pārbaudītu reakciju, bet nu to darītu tikai psiholoģiski nedaudz izvirtis personāžs, kam patīk mind fu-king spēlītes, pasīvais sadisms. Neliegšos, esmu pāris reizis tādā primitīvā veidā pielietojusi tepat sarakstē, un ir arī savs kaifs, kad sarakstes partneris spēj saprast, ka tā ir spēle, atkož, bet lielākā daļa, protams, nespēj aizdomāties, padomā, ka jukusī un paņem pēdu. Tāda pieeja interesanta atlasei, ja nav bēda kā piesaistīt uzmanību, bet gan kā atšūt. Taču jau tuvākās attiecībās tiek izmantota, nedaudz perversi.

Astra      Es no autores aprakstītā neesmu sapratusi pilnīgi neko. Zinu tikai to, ka jebkurš cilvēks, ko mēs satiekam, mums kaut ko māca. Tas, kas mums nepatīk vai kaitina otrā, ir mūsos pašos, varbūt nedaudz, bet ir. Vienmēr jāsāk ar sevi, maini sevi un vai nu otrs mainīsies līdz, vai būs šķiršanās.
Vieglākais ceļš ir vainot citus. Sevī ieskatīties ir ļoti grūti, un dažreiz arī ļoti sāpīgi.

brauns7      Ja mainās prioritātes, ir jauna informācija, citas domas, tad var mainīt domas arī ļoti strauji.

bziks      Idiņiem normālie cilvēki arī šķiet par idiņiem. Varbūt tie cilvēki mainās, ja mainās situācija vai ir kāds stresa izraisītājs, kurš naivi klope ar ačelēm un tēlo nevainību. Sākt vajag analizet sevi un tad jau pa ķēdītei iet tālāk.

aha      Tam, ka cilvēks pēkšņi mainās var būt daudz un dažādi iemesli. Divi vienkāršāki iemesli būtu - jā, tas var būt garastāvokļa cilvēks, bet tikpat labi tam mierīgajam un jaukajam cilvēkam pretī ir kāds provocētājs, kurš tēlo svēto nevainību (kā pareizi bziks teica) un izliekās: "ko tad es? es neko".
Jautājums - cik tādi it kā garastāvokļa cilvēki ir tev apkārt? Ja daudz un sastopi tādus regulāri, tad tā jau ir zināma tendence, par kuru tev vajadzētu aizdomāties.

neko      Pilnīgi nomali priekš cilvēka kuru vada emocijas nevis saprāts.

keksene66      Iekomentēju, jo atmiņā atausa sens notikums. Man arī bija pazīstams viens tāds puisis -ideāls sarunu biedrs(neuzspieda savu viedokli un spēja pieņemt manu, kaut gan ar vieglu smaidu, bet man tas netraucēja - pat likās amizanti), mīļš, uzmanīgs, iejūtīgs utt.Vienreiz runājot par cilvēku savstarpējām attiecībām biznesa lauciņā, viņš pateica, ka par nodevību varētu otru nogalināt .Es redzēju viņa acis un redzēju, cik patiesi tas tika teikts un mani pārņēma bailes - likās pavisam cits cilvēks, ne tas, ko pazinu. Tikai braucot mājās pēc tikšanās, es sapratu, cik svarīgi viņam ir godīgums un ka viņš nekad otru nenodos .Varbūt tas piemērs nav veiksmīgs, bet vai nav tā, ka Tu radīji sevī viņa tēlu un ieliki viņu noteiktā rāmī ? Nu nevar būt, ka cilvēks kļūst pilnīgi pretējs. Varbūt mans piemērs dos Tev kādu domu, skaidrojumu :)