Hipohondrija
Visiem skaidrs, kas ir hipohondriķis, bet kā nosaukt cilvēku, kurš tās kaites nemeklē un nepiedēvē sev, bet gan savam bērnam?...ewitta Tu domā, ka galvenā jēga ir nosaukumā ??
viendieniite Man jēga ir skaidra, vajag nosaukumu.
lasminaxxl Man nav skaidrs . Tāpēc lūdzu nelielu izskaidrojumu.
Vikentijs20 Tas ir locekļa nosaukums pēc ES standartiem
JurisK Tādu cilvēku var nosaukt par norūpējušos vecāku, vismaz latviski tas tā būtu. Bet tā - pedohipohondriofobija! Varbūt:D
neko paranoja: tā sauc problēmu meklēšanu/redzēšanu kur viņu nav.
_Biezaa_oome Shizofreenikjis.
miers2 man nav nemaz skaidrs, kas ir hipohondriķis? :( ..vai tiešām vajag uzbāzties Googlei?? Es teiktu, ka tas ir hipodromu atkarīgais, vai ne? :)
antikrize Senie grieķi hipohondriju uzskatīja par fizisku slimību, kas skar slimnieka prātu, radot trauksmi un melanholisku noskaņojumu. Mūsdienās to uzlūkojam kā īpašu emocionālu stāvokli, kas rada fiziskus simptomus. Šādu procesu sauc par somatizāciju (no grieķu vārda soma, kas nozīmē ķermenis), un hipohondrija pieder somatoformo traucējumu grupai. Starp garīgajām slimībām somatoformie traucējumi sastopami aptuveni 9% (2001.gada dati).
Deisa Cilvēks ar nepamatotām bailēm, trauksmi, paniku par bērna veselības stāvokli. Derēs?
viendieniite
Norūpējies vecāks tas noteikti nav. Tas ir neveselīgi piedēvēt bērnam kaites, pasniegt par esošām, kaut neviens dakteris to nevar apstiprināt. Bērns tiek vedāts pa dakteru dakteriem, lai kaut ko atrastu. Bet bez visa tā jau ir paziņots, ka bērnam ir entās alerģijas (ārsta neapstiprinātas) , sirds mazspēja (arī tikai vecāka galvā) un vēl šis tas. Lieki piebilst, ka bērns izskatās vesels, vecumam atbilstošs. Vienkārši dzīve piespieda par šo painteresēties vairāk, bet googlē īsti nesapratu zem kā meklēt.
Palasīju tagad gan par šizofrēniju, paniku un bailēm, paranoju, pat par emocionālo vardarbību. Paliku gudrāka. Bet sapratu, ka došos pakonsultēties ar kolēģi - psiholoģi. Paldies tiem, kuri centās atbildēt sakarīgi! :)
Deisa Par nepamatotām bailēm un paniku to gan varētu uzskatīt tikai tad, kad attiecīgie speciālisti ir apmeklēti un tad ir vairākkārtējs ārstu slēdziens, ka bērns pilnīgi vesels. Bet, ja pie ārstiem iets nav, var būt i pamatoti, i nepamatoti. Pie alergologa noteikti jāaizved, ja jau ir bail, ka tas un šitas. Pati tagad kožu pirkstos, ka nebiju dēlu aizvedusi ātrāk.
viendieniite Tur jau tā lieta, kā ārsti apstiprina, ka bērns vesels, bet vecāks tam netic un meklē citus... kas apstiprinās to, ko pats vēlas dzirdēt. Tā teik, neviens ārsts neko nesaprot.
adamsone Ak-mans-dies... Kurš vecāks tas ir un kāds viņam labums no tā, ka bērns ir slims? Kā zināms, slimība ir ne tikai ļaunums bet reizēm dod arī kādus bonusus, ja pateiksi, kas par labumu tam vecākam ir no slima bērna, sapratīsi, kāpēc tā dara. Psihologi nezin kāpēc šādiem piezemētiem motīviem nepievērš uzmanību. Saprotams, ka var būt arī citādi, kādas fobijas, trauksme, traumējoša pieredze utt. Visādi var būt.
